Tiks pilnveidota invaliditātes noteikšanas sistēma
www.leta.lv

Pirms diviem gadiem sāktais projekts «Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana », kas paredz pilnveidot esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu, šobrīd atrodas izmēģinājumrežīmā un nākotnē varētu prasīt izmaiņas esošajos normatīvajos aktos labklājības un veselības nozarē.

Pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas projekts piedāvā, ka cilvēkam invaliditātes noteikšanas procesā vairs nebūs jādodas uz veselības ekspertīzes komisiju, bet jāsaņem dažādu speciālistu atzinumi savā dzīvesvietā, kas tiks nosūtīti uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) bez paša klienta klātbūtnes.

Šādi plānots nodrošināt maksimāli objektīvu un ātrāku lēmuma pieņemšanu par invaliditātes noteikšanu. Sistēma paredz, ka pašam cilvēkam būs jāaizpilda pašnovērtējuma anketa, kas kalpos kā iespēja personīgi izteikties par savu veselību un personas darbspēju, un funkcionēšanas spējām. Papildus jau līdz šim iesaistītajiem speciālistiem, piemēram, ģimenes ārstiem, ārstējošiem ārstiem, rehabilitologiem, invaliditātes noteikšanas procesā tiks iesaistīts arī sociālais darbinieks un klīniskais psihologs.

Invalīdu lietu nacionālās padomes locekļi vienisprātis pauda bažas par sistēmas īstenošanos finansiālu apsvērumu dēļ, jo papildu mediķu un sociālo darbinieku piesaistīšanai būs nepieciešams fi nansējums, bet šā brīža veselības aprūpes situācijā to iegūt būs sarežģīti. Padomes locekļi arī uzsvēra, ka pats cilvēks šādus pakalpojumus visdrīzāk nevarēs atļauties apmaksāt. «Jāpanāk, ka tas ir apmaksāts pakalpojums, un jāapliecina, ka tas ir tiešām nepieciešams,» sacīja VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts. Tikmēr Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Elīna Celmiņa norādīja, ka jebkuru papildu atvieglojumu ieviešana prasa rūpīgu izvērtēšanu, jo papildu atvieglojumu klāsts rada interesi par iekļaušanos sistēmā.

Tāpat Celmiņa norādīja, ka projekta īstenošanas gadījumā būs nepieciešami grozījumi Invaliditātes likumā, un šobrīd projekta ietekmes uz veselības nozari izvērtēšanai ir piesaistīti veselības nozares eksperti.

Projekta vadītāja norāda, ka galvenais jaunās sistēmas mērķis ir izveidot darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu, balstītu uz invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka gan VDEĀVK klientiem, gan invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem iestādes speciālistiem. Viņa arī minēja, ka, pēc līdz šim apkopotajām atsauksmēm, pacienti sistēmu novērtējuši pozitīvi, jo vairs nav jāiet uz VDEĀVK, un sistēma sniedzot ļoti vispusīgu veselības stāvokļa izvērtējumu.

Arī Zīverts sacīja, ka sistēmas mērķis ir atvieglot, padarīt vieglāk saprotamu kārtību, kādā cilvēkiem tiek piešķirts invaliditātes statuss.

Sistēma izmēģinājuma stadijā atrodas kopš šā gada janvāra līdz septembrim. Lai izmēģinājums noritētu sekmīgi, kopumā bija jāsaņem vismaz 400 personu dokumentu iesniegumi par pirmreizēju vai atkārtotu invaliditātes noteikšanas pieprasījumu, pēc pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas prasībām. Līdz šā gada maijam nedaudz vairāk nekā 400 personu iesniegumi kopā ar dažādu speciālistu atzinumiem ir apkopoti, un pētnieki aptaujā gan pacientus un ārstus, gan sociālos darbiniekus, psihologus, rehabilitologus, VDEĀVK ārstus, kas visi bija iesaistīti sistēmas izmēģināšanā, lai izvērtētu sistēmas efektivitāti un sniegtu rekomendācijas tās pilnveidei.

Personu ģimenes ārstiem, ārstējošiem ārstiem, sociālajiem darbiniekiem, klīniskajiem psihologiem un rehabilitologiem, kam katram jāveic personas funkcionēšanas spēju novērtējums atbilstoši savai kompetencei, ir uzdots veikt ziņojuma izstrādi un dokumentu apkopošanu, uz kuru pamata VDEĀVK ārsti, eksperti un amatpersonas veic personas darbspēju un funkcionēšanas spēju izvērtējumu, balstoties uz pilnveidotiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem, bez klienta klātbūtnes.

Projekta īstenotāji norāda, ka pilnveidotās invaliditātes sistēmas izstrāde vēl joprojām ir attīstības stadijā, par to vēl tiks diskutēts pēc izmēģinājumprojekta rezultātu apkopošanas. Izmēģinājumprojekta mērķis ir aprobēt pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas projektu, identificēt sistēmas darbības trūkumus, piesaistot sistēmā iesaistītos profesionāļus un personas, kas pretendē uz invaliditātes statusa piešķiršanu, kā arī nodrošināt sistēmas darbības trūkumu novēršanas uzraudzību.

Izmēģinājumprojekta rezultāti būs zināmi šā gada septembrī, no 2013. gada janvāra līdz martam tiks veikta pilnveidotās sistēmas izmaksu analīze, izvērtējot izmaksu optimizēšanas iespējas, bet 2013. gada otrajā pusgadā jau paredzēts ar sistēmu iepazīstināt sabiedrību, to popularizējot medijos, savukārt, projektu pilnībā pabeigt plānots 2013. gada beigās. Celmiņa norādīja, ka iespējamas diskusijas par pilnveidotās sistēmas palaišanas termiņu, un vajadzības gadījumā tas tiks pagarināts.

Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas 1,5 miljonu latu apmērā, no kuriem 85% lielu līdzfinansējumu nodrošina Eiropas Sociālais fonds.