Nodaļa — Projektu ietvaros

Dzejas dienās neliekuļosim
Līga Ķikute

Rudenīgi vējainajā 14. septembra pēcpusdienā Rīgā, Krišjāņa Barona memoriālā muzeja telpās tika svinēti Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rīgas pilsētas organizācijas Neformālās jauniešu grupas «Pozitīvs» projekta «Iespēja Tev un man» ietvaros tapušās dzejoļu grāmatas «Neliekuļosim» atvēršanas svētki. Projektam nepieciešamo finansējumu ir piešķīrusi V/A «Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra », kura Latvijā administrē Eiropas Savienības programmu «Jaunatne darbībā».

Šoreiz pasākums sākās uz skumjas nots, jo pirms mēneša bija zaudēts viens no projekta dalībniekiem — Kristaps Āboliņš, kuru vēl pirms grāmatas atvēršanas pieminēja ar klusuma brīdi, un projekta vadītājs Jānis Ugodņikovs nolasīja Kristapam Āboliņam veltītu dzejoli:

Bezgala kosmoss visapkārt —
Pasaules lielas un mazas,
Pasaulēs miljoniem dvēseļu,
Nejūtam to no malas.
Katrai dvēselei ceļš ir dots,
Kuru savā pasaulē noceļot.
Tad, kad šo ceļu Tu paveicis esi,
Brīvs tad Tu esi. Lido!
Lido, cik tālu vai tuvu Tu vēlies —
Dvēselei robežu nav!
Bet, lai cik tālu Tu neaizlidotu,
Atgriezies pasaulē savā!
Tur Tevi atceras cilvēki mīļie,
Bieži par Tevi tiek runāts:
Slavēts Tu tiec vai lādēts, vienalga,
Tik lai tas atmiņās turas!
Skumji bez Tevis būs, pietrūksi daudziem...
Un, zini, viss Tev ir piedots!
Veiksmi, Tev, draugs, lai vējš Tev pūš burās!
Lido, dvēsele, lido!

Jaunieši un ceļavārdi
Grāmatā «Neliekuļosim» apkopoti piecu jauniešu gan ar, gan bez redzes traucējumiem — Jāņa Ugodņikova, Edgara Kļaviņa, Dainas Skujas, Selīnas Lipores un Aivja Pilēģa dzejoļi. Grāmatas ceļavārdos raksta dzejniece Amanda Aizpuriete, kura palīdzēja grāmatas tapšanā: «Lai paliek neprecizēts, kurš no viņiem ir vājredzīgs, kurš — palīgs vai draugs. Visi viņi par esamību aptumšotā vai krēslainā pasaulē zina vairāk nekā lielākā daļa no mums. Iespējams, ka tieši šīs zināšanas ietekmē viņu rakstītajā tik spilgti izpaužas jaunības maksimālisms, atteikšanās samierināties ar negācijām cilvēku un sabiedrības likteņos, tāpat kā ar šo negāciju noklusēšanu.» Projekta vadītāja aicināta, dzejniece atzina: «Grāmata ir skaista,» un, nolasījusi vienu no Ugodņikova dzejoļiem, kurš viņai visvairāk iespiedies prātā, teica: «Cita pasaule mājo tavā sirdī. Šajā grāmatiņā ir tieši tas, un man neliekas, ka tur būtu kaut kas ar fi zioloģiskām problēmām skaidrojams. Vienkārši jūtama šī cita pasaule, un grāmata ir par to.» Aizpuriete atzina, ka viņai bija grūti ar šo grāmatu strādāt, bet tas arī ir sagādājis prieku.

Kā pirmais uzstāties tika aicināts paralimpisko spēļu dalībnieks Edgars Kļaviņš, kurš nesen kā bija atgriezies no paralimpiskajām spēlēm Londonā. «Man lielākā daļa savu dzejoļu nepatīk. Viņi rodas emocionālos pacēlumos vai tieši otrādi, kad tev ir ļoti liels nogurums, kaut kas apnīk. Es tur izlieku emocijas un viss,» stāsta Edgars. Kļaviņš ir grāmatas tituldzejoļa «Neliekuļosim» autors, kuru viņš pats arī nolasīja.

Autore Daina Skuja dzejoļus raksta, kad iekšā ir sakrājušās dažādas emocijas un tās vajag izlikt uz āru, izlikt uz papīra.

Projekta vadītājs atzina, ka dzejoļi, kuri atrodami grāmatā, radušies laika posmā no š. g. 30. maija līdz 10. jūnijam: «Tā bija pirmā kursa maija sesija, un tā bija atslodze no mācībām. »

Vēlāk tika dots vārds arī citiem klātesošajiem dzejas autoriem.

Popularitātes garoza
Vakara turpinājumā savā pieredzē par to, kā ir būt populāram, dalījās paralimpietis Edgars Kļaviņš. Uzzinot, ka tiks uz paralimpiskajām spēlēm, Edgaram eiforija neesot bijusi, bet pastiprināta žurnālistu uzmanība gan. Žurnālisti sākuši biežāk zvanīt. Cilvēki rakstījuši draugos, sūtījuši īsziņas...

Ierodoties Londonā, sportisti tiek pakļauti stingrām pārbaudēm. Piemēram, lai tiktu iekšā olimpiskajā ciematā, jāiziet cauri vairākām drošības zonām. Sportisti tika stingri apsargāti visu diennakti.

Sportistiem bija stingri aizliegts jebko reklamēt. Piemēram, ja uz apģērba bija divas fi rmas zīmes, tad viena bija jāaizlīmē kaut vai ar līmlenti. Sportisti tika pakļauti stingrām pārbaudēm vairāk nekā stundu pirms starta. Piemēram, maisiņi ar sporta preču firmas zīmēm tika apgriezti uz kreiso pusi, lai šīs zīmes nebūtu redzamas. Apģērbs, ar kuru paredzēts startēt, tika stingri uzskaitīts, un citā apģērbā startēt nedrīkstēja.

Sportisti nedrīkstēja atteikt intervijas vai fotografēšanos nevienam. Popularitātes dēļ bija sarežģīti atrasties ārpus olimpiskā ciemata — cilvēki nāca klāt, vēlējās nofotografēties vai vienkārši parunāties.

Edgars uz savas ādas izbaudījis, kādi ir masu mediji: «Viņiem ir mērķis tevi uztaisīt par ļoti labu vai sliktu. Viņi izmantos jebkuru informāciju, lai pasniegtu to tā, kā viņi grib.» Ir gadījies, ka personiskās fotogrāfi jas no draugiem.lv tiek publicētas medijos vai youtube. com, kā arī noklausīta privāta saruna ar kursa biedreni, kaut arī sarunas laikā viņa no kamerām bija aizgājusi prom.

Vakara gaitā visiem klātesošajiem bija iespēja sportistam uzdot savus jautājumus.