Nodaļa – Latvijas Neredzīgo biedrībā
Biedrības viedoklis par ārvalstu filmu un raidījumu subtitrēšanu
Pēc pusotru gadu ilgas apspriešanās ar iesaistītajām pusēm Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sagatavojusi un iesniegusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas paredz atteikšanos no televīzijas raidījumu ieskaņošanas un pakāpenisku pāreju uz subtitrēšanu.
Kā informē NEPLP, ar likumprojektu tiek noteikta subtitrēšanas izmantošana raidījumu svešvalodā tulkojuma nodrošināšanā, nosakot to kā tulkojuma nodrošināšanas pamatveidu un paredzot, ka subtitrēti raidījumi tiek uzskatīti par raidījumiem valsts valodā.
Ņemot vērā, ka prasība subtitrēt ārvalstu filmas un raidījumus nozīmēs būtiskas izmaiņas televīziju darbā Latvijā, likumprojekts paredz noteikt divu gadu pārejas periodu, kura laikā raidījuma tulkojums varēs tikt nodrošināts arī ieskaņojot, taču ne skatāmākajā laikā no pl.19 līdz 23, kurā ieskaņošana novēršama jau no likuma spēkā stāšanās dienas, norāda padomē.
Attiecībā uz bērniem paredzētajām filmām tiek saglabāts esošais regulējums, atbilstoši kuram tulkojums var tikt nodrošināts ar dublēšanas, latviski ierunājot katru balsi, vai ieskaņošanas palīdzību. Šis izņēmums ir spēkā arī visiem raidījumiem no pl. 9 līdz 17, ievērojot līdzšinējos, it īpaši vecāka gadagājuma un vājredzīgo personu, televīzijas lietojuma paradumus.
Paredzēts, ka NEPLP izstrādās un apstiprinās noteikumus, kas noteiks prasības attiecībā uz subtitrēšanas kvalitātes nodrošināšanu.
LNB viedoklis
Latvijas Neredzīgo biedrība ir vienīgā organizācija, kas pārstāv neredzīgu un vājredzīgu cilvēku intereses Latvijā. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri daļēji vai pilnībā zaudējuši redzi un diemžēl ārvalstu filmu un raidījumu subtitrēšana nepalīdzēs uzlabot šo cilvēku ikdienu un integrāciju.
Lielākā daļa LNB biedru ir pirmspensijas un pensijas vecumā, un pieejamās izklaides un kultūras iespējas nav plašas. Subtitrējot ārvalstu raidījumus un filmas, televīzija kļūs par neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem nedraudzīgu mediju. Lēmums par subtitrēšanu ietekmēs ne tikai redzes invalīdus, bet visus cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī apmēram sešsimt tūkstošus pensionāru, turklāt redzes invalīdiem samazināsies to filmu un raidījumu skaits, kas būs pieejami latviešu valodā. Argumentu, ka subtitrēšana veicinās valodu apguvi, mēs uzskatām par nepamatotu, jo televīzijas uzdevums ir informēt un izklaidēt skatītāju, turklāt svešvalodās ir pietiekams televīzijas programmu apjoms, un skatītājs pats var izvēlēties, apgūt svešvalodas ar televīzijas starpniecību vai nē. Biedrība atbalsta filmu un raidījumu subtitrēšanu paralēli ierunāšanai latviešu valodā, lai veicinātu arī nedzirdīgu cilvēku iespējas televīzijas filmu un raidījumu patērēšanā, taču pāreja tikai uz subtitrēšanu nerada vienlīdzīgas iespējas visiem televīzijas skatītājiem, un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam nevajadzētu pasliktināt invalīdu iespējas skatīties televīziju.
Biedrība neatbalsta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sagatavotos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 28. pantā un 32. pantā.
Biedrība nepiekrīt, ka subtitrēts raidījums uzskatāms par raidījumu valsts valodā. Vēlamies arī norādīt, ka NEPLP, izstrādājot likuma grozījumus, nav veikusi grozījumu saskaņošanu ar biedrību.
Mēs labprāt sadarbotos likuma grozījumu tapšanas un izvērtēšanas gaitā, lai arī turpmāk pārstāvētu neredzīgu un vājredzīgu cilvēku intereses.
