Baltā spieķa un Neredzīgā Indriķa dziesma

Gunta Bite

Divi vienā — tā par LNerB sarīkojumu «Baltā spieķa dziesma 2013» varēja teikt cilvēki, kas 15. oktobrī ieradās bibliotēkā.

Šoreiz netika apspriesti sasāpējuši jautājumi, netika diskutēts par sociālās vides sakārtošanu vai meklēta patiesība valsts iestāžu gaiteņos.

Bibliotēka bija patīkami satraukta, jo gatavojās divām nozīmīgām svinībām. Viena no tām bija piecu gadu jubileja kopš bibliotēka sāka savas mērķauditorijas un plašākas sabiedrības informēšanas kampaņu par redzes invalīdiem svarīgiem jautājumiem caur sarīkojumu ciklu «Baltā spieķa dziesma».

Kad sarīkojumu ciklam aprit 5 gadi, mēs atkal runājam par Neredzīgo Indriķi. Šoreiz, atzīmējot neredzīgā dzejnieka 230. jubileju.

Neredzīgais Indriķis bija pirmais latviešu tautības dzejnieks, kuram 1806. gadā iznācis dzejas krājums «Tā Neredzīgā Indriķa dziesmas».

Dzejnieka darbos daudz apdzejota daba, cilvēku attiecības, mīlestība pret Latviju. Krājumā publicētajā dzejolī «Par savu pašu bēdu pilnu būšanu, ka tam acu gaismas trūkst» viņš spējis apvienot sava laika dzejas tradīcijas ar individuālo pārdzīvojumu, piemēram, par cilvēku neiecietību pret neredzīgiem:

Cits man vēlē nāvi —
Ak, tu, negantnieks!
Kāpēc rādies sevi
Tu tāds skaudenieks?
Voi, kad es nebūtu,
Tu jo bagāts kļūtu?
Voi es gan ko tev
Laupīju priekš sev?

Diemžēl arī mūsdienās sastopami neiecietīgi cilvēki.

Jau vairākus gadus 15. oktobrī cenšamies rīkot informatīvas akcijas, līdzīgas kā CSDD rīko uz Jāņiem «Neļauj draugam braukt dzērumā!».

Tomēr vēl joprojām sastopami cilvēki, kuri atklāti paziņo: «Ja neredzi gājēju pāreju, tad nav ko vazāties pa ielām!»

Un, kas tad būtu, ja viņš šo gājēju pāreju redzētu? Vai tā pasargātu no Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem un notriekšanas? Neviens no gājējiem nav pasargāts, bet jo īpaši neredzīgi, kuri nevar novērtēt situāciju un ātri reaģēt.

Šogad bibliotēka pēdējo reizi rīkoja akciju «Baltā spieķa zīme». Pēc akcijas kopā ar Ceļu policijas pārstāvjiem, kas tajā piedalījās, tika pārrunāti rezultāti.

Vairums no policijas apturētajiem autovadītājiem aizbildinājās ar to, ka spieķis bijis pārāk augstu pacelts, tāpēc nav bijis pamanāms, tāpēc, ka saule spīdējusi acīs vai redzējis cilvēku baru pretējā ielas malā un nav ievērojis savā braukšanas virzienā esošu cilvēku ar paceltu spieķi.

Taču tās šķiet tikai atrunas, jo vairāki autovadītāji brauca garām ielas malā stāvošajam neredzīgajam, kas sāka pat nedaudz māt ar Balto spieķi, lai pievērstu uzmanību. Tā tiešām arī tika pievērsta, taču tikai, lai paskatītos uz nelaimīgo un nomainītu joslu.

Vienu brīdi joslu nomainīja astoņas viena aiz otras braucošas automašīnas, it kā apbraucot šķērsli, nevis neredzīgu gājēju, kurš izmisīgi vēlas šķērsot brauktuvi.

Šoferīši pat ievēroja «rāvējslēdzēja principu», lai tikai nevajadzētu apstāties un palaist neredzīgu gājēju.
Akcija parādīja arī pozitīvas tendences. No apmēram 85 garām braucošām automašīnām 50 palaida gājēju.
Un katrs no viņiem saņēma uzlīmi «Redzīgākais šoferītis».

Kaut arī akcija uz Juglas ielas notika pēdējo reizi, bibliotēka nepārtrauks šī jautājuma aktualizēšanu, taču izmantos citus ceļus, kā to izdarīt.

Sarīkojumā «Baltā spieķa dziesma 2013» piedalījās arī Neredzīgā Indriķa radiniece Ilona Miezīte, kura pastāstīja par dzejnieka pozitīvo dzīves skatījumu un apbrīnojamo paļaušanos uz Dievu un ticību labajam.

Neskatoties uz sabiedrības neiecietību pret redzes invalīdiem, Neredzīgais Indriķis zināja, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš būs iejūtīgs un izpalīdzīgs.
Viņš rakstīja:

Ja tev savas rokas
Palīgā man sniegt
Iraid grūtas mokas,
To ar vari liegt.
Gan Dievs par man’ gādās,
Tēvs jau allaž strādās
Tā kā bērniņi
Paliks laimīgi.
Ir starp ļaudīm rasies,
Ko vald’ mīlība,
Palīgs, caur ko krāsies
Manim laimība.
Dieviņš lai tos svētī
Druvās, šķūņos, klētī,
Kuru rokas pret
Nabadziņiem dot.

Ar šī dzejoļa pilno tekstu variet iepazīties avīzītes «Bazūne» speciālizdevumā «Es būšu tev acis».

LNerB piekrīt Neredzīgajam Indriķim, jo ir pārliecināta, ka kopumā cilvēki ir iejūtīgi, atbalstoši un saprotoši.

Vienmēr ir bijuši un būs, uz kuriem varam paļauties un kuri atbalstīs grūtā brīdī. Galvenais, lai būtu pietiekama un saprotama informācija par redzes invalīdu pasaules atšķirībām.

Tāpēc bibliotēka turpinās informēt, izglītot un atbalstīt.