Latvijā tagad arī — Atlīdzības riska fonds

No 25. oktobra Latvijā darbu uzsācis Ārstniecības riska fonds. Tā ir sen gaidīta ziņa pacientu tiesību aizsardzības jomā, jo fonds sniedz pacientiem, kuru ārstniecības procesa laikā dzīvībai vai veselībai nodarīts kaitējums, iespēju vienkāršotā veidā saņemt atlīdzību, kas kompensētu veselības zaudējumu vai iztērētos līdzekļus par veselības uzlabošanu pēc kaitējuma nodarīšanas.

Ārstniecība vienmēr saistīta ar risku
Nav divu vienādu pacientu un slimības gaitu, tāpēc ārstniecības process vienmēr ir saistīts ar zināmu risku, pat ja ārsts strādā pēc vislabākās sirdsapziņas. Kā norāda Veselības ministrijas valsts sekretārs Rihards Muciņš publikācijā žurnālā «Jurista Vārds», «no visiem hospitalizētajiem pacientiem apmēram divi līdz pieci procenti ārstniecības iestādē gūst kādu kaitējumu savai veselībai, no kura bija iespējams izvairīties».

Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele uzsver, ka riski medicīnā vienmēr bijuši, ir un būs, un visbiežāk vainojams nav ārsts. Nereti problēma ir sistēma, slikta darba organizācija ārstniecības iestādē, apstākļi, kuros, jebkuram ārstam operējot, visticamāk rezultāts būs neveiksmīgs. Piemēram, vājš komandas darbs, nekvalitatīvi instrumenti vai problēmas ar sterilitāti. Vienmēr kaut kāds procents pacientu cietīs, kuru veselība nevis uzlabosies, bet pasliktināsies tieši ārstniecības procesa dēļ, kvalitātes problēmu dēļ, un ar to vienkārši jārēķinās, rezumē L.Šulce-Rēvele.

Līdz šim cietušie pacienti vai viņu tuvinieki varēja vērsties ar prasību pret konkrētu ārstniecības personu vai iestādi tiesā civilprocesuālā kārtībā. Tas bija iespējams tikai, kad tika saņemts apstiprinājums no Veselības inspekcijas, ka ārstniecības procesā patiešām ir radīts kaitējums un tā rezultātā radušies zaudējumi. Lielākoties šis garais ceļš līdz tiesas spriedumam nekādu labumu nav nesis, un pacienta iespējas saņemt kompensāciju par radušos zaudējumu bija ierobežotas. Turklāt tiesvedība radīja reālu risku, ka kompensācijas apmērs var būt tik augsts, ka vainīgajam ārstam vai ārstniecības iestādei radās nopietnas finansiālas grūtības to segt, nemaz nerunājot par to, ka civilprocess ir sarežģīts, laikietilpīgs un prasa cietušās personas lielāku iesaistīšanos kaitējuma pierādīšanā.

Tāpēc bija svarīgi radīt saprotamu un pārskatāmu mehānismu, kas pacientiem ļautu īstenot Pacientu tiesību likuma 16.pantā noteiktās tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.

Ārstniecības riska fonda izveide
Līdz ar direktīvas stāšanos spēkā 25. oktobrī Latvijā darbu uzsāka Ārstniecības riska fonds, tā darbības pamati ir noteikti Pacientu tiesību likumā (16. un 17.pants) un 2013. gada 5. novembrī pieņemtajos MK noteikumos «Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi).

2013. gada 30. oktobrī spēkā stājās grozījumi likumā «Par prakses ārstiem», no kura izslēdza pantu par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prakses ārstiem nepieciešamību.

Fonda līdzekļu turētājs, rīkotājs un administrators ir Nacionālais veselības dienests (NVD), savukārt, Veselības inspekcija ir atbildīgā iestāde, kas veic ekspertīzi, sagatavo atzinumu, noteic kaitējuma apmēru, vērtē pacienta radušos ārstniecības izdevumu saistību ar nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu, uz kā pamata NVD pieņem lēmumu par atlīdzības apmēru, izmaksu vai, gluži otrādi, - atteikumu izmaksāt atlīdzību no fonda.

Fonda mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpus tiesas procesa kārtībā, kas ir administratīvais process. Tas ir daudz pieejamāks un ātrāks. Pie tam būtiski atzīmēt, ka ārstniecības personām fonds ir iespēja nodrošināties un aizsargāt savas profesionālās darbības un tās iespējamo seku risku.

NVD Juridiskā departamenta Ārstnieciskā riska fonda vadītāja Ilze Šķiņķe uzsver, ka fonda mērķis nekādā veidā nav kļūt par soda mehānismu, lai vērstos pret ārstiem. Tā nolūks ir darboties pacienta interesēs un dot iespēju vienkāršotā veidā saņemt materiālu kompensāciju, nevēršoties pret ārstniecības iestādi vai konkrēto ārstniecības personu, kā tas bija iepriekš.

Fonda līdzekļi

Fonds ir sava veida apdrošināšanās pret riskiem ārstniecības procesā, kuru veiks visas ārstniecības iestādes. Fonda budžetu veidos ārstniecības iestāžu riska maksājumi, kurus katrai iestādei reizi gadā aprēķinās NVD.

Visas ārstniecības personas iedalītas sešās riska grupās — jo augstāks risks nodarīt kaitējumu pacienta veselībai, jo lielāks riska maksājums jāveic. Piemēram, pie 1. riska grupas tiek pieskaitīti ķirurgi, ginekologi—dzemdību speciālisti un katastrofu medicīnas ārsti, pie 2. riska grupas — onkologi, oftalmologi un intensīvās terapijas ārsti. Zemākā — 6. riska grupā tiek ieskaitīti ārsta palīgi, feldšeri, medicīnas māsas, masieri un fizioterapeiti. Aptuvenais riska maksājums par 1. riska grupas ārstniecības personu veidos 100 latus gadā, par medicīnas māsu gada riska maksājums varētu būt vien 5 lati.

Atlīdzība un tās apjoms

Pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību par:
1) viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (tai skaitā arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā;
2) izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja tā ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai un veselībai.

Atlīdzību par nodarīto kaitējumu pacienta dzīvībai un veselībai tiesības saņemt nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk par likumā paredzēto maksimālo atlīdzības apjomu 100 000 latiem.

Savukārt, atlīdzība par pacientam radītiem ārstniecības izdevumiem, kas saistīti ar nodarītā kaitējuma novēršanu vai mazināšanu, pienākas attiecīgo izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu, ja atlīdzību izmaksā par ārstniecības izdevumiem, kas radušies, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu veselībai, kas ticis nodarīts pacientam laika posmā no 2013 .gada 25. oktobra līdz 31 .decembrim. Ja kaitējums veselībai tiks izdarīts pēc 2014. gada 1. janvāra, maksimālais atlīdzības apmērs var sasniegt 28 460 eiro (aptuveni 20 000 Ls).

Atlīdzību pacientam izmaksās no 2014. gada 1. maija par kaitējumu, kas nodarīts pēc 2013. gada 25. oktobra, taču atlīdzības pieprasījumu drīkst iesniegt jau tagad.

Fonda noteikumi paredz iespēju atlīdzību saņemt arī pacienta likumīgajiem mantiniekiem, ja veselības kaitējuma rezultātā ir iestājusies pacienta nāve.

Kas ir veselības aprūpes kaitējums?

Katram no mums ir sava subjektīva izpratne par to, vai saņemtā veselības aprūpes kvalitāte ir bijusi pietiekami augsta un rezultatīva. Ārstniecības process bieži vien ir nepatīkams un dažkārt arī nenes cerēto rezultātu. Bet ne vienmēr tas nozīmē, ka ir tiesības uz kompensāciju par morālām vai fiziskām ciešanām. Jēdziens «veselības aprūpes kaitējums» ietver ciešanas, fiziskās vai garīgās, veselības bojājumus vai slimību, vai nāvi, kas varētu tikt novērsta, ja tiktu veikti pietiekami pasākumi laikā, kad pacients ir saskāries ar veselības un medicīnas aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā zālēm.

Tiesības pieprasīt atlīdzību nekādā ziņā neattiecas uz gadījumiem, kad slimības vai traumas attīstību novērst nav bijis ārsta spēkos.

Pretendēt uz kompensāciju var tad, kad nodarītais kaitējums veselībai varēja arī nebūt, ja attiecīgais ārstniecības speciālists būtu to novērsis, bet to neizdarīja.

Situācijas ir dažādas, un katrā gadījumā inspekcija vērtēs, ņemot vērā kritērijus, kuri uzskaitīti MK noteikumu 9.punktā, piemēram, pacienta veselības stāvoklis pirms ārstēšanas uzsākšanas, slimības paredzamā gaita atbilstošas ārstēšanas gadījumā, pacienta līdzdalība savas veselības aprūpē u. c. Tāpat, lai NVD aprēķinātu atlīdzības apmēru, inspekcijai ne tikai jāizvērtē, vai kaitējums patiešām ir nodarīts, bet arī jāizsaka kaitējuma apmērs procentos. Tamdēļ MK noteikumu 2. pielikumā atrodami kritēriji pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma smaguma noteikšanai. Piemēram, uz maksimālo atlīdzības apmēru (100%) var pretendēt, ja nav savlaicīgi diagnosticēta saslimšana un līdz ar to nav nodrošināta adekvāta ārstēšana, kā rezultātā iestājusies pacienta nāve vai paliekoši veselības traucējumi (invaliditāte, darbnespēja).

Atlīdzības pieprasījums

Iesniegt prasījumu atlīdzināt dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī iztērētos līdzekļus par kaitējuma novēršanu varēs divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas (atlīdzību neizmaksās par kaitējumu, kas nodarīts pirms Ārstniecības riska fonda darbības uzsākšanas, proti, pirms 2013. gada 25. oktobra. Ja neveiksmīga operācija ir veikta 24. oktobrī, diemžēl atlīdzību saņemt no fonda nevarēs). Lai pieprasītu atlīdzību, pacientam jāvēršas NVD. Lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā.

Vēl daudz nezināmā

L. Šulce-Rēvele neslēpj gandarījumu par to, ka Ārstniecības riska fonds beidzot uzsācis darbību, kas ir laba iespēja pacientiem aizstāvēt savas tiesības. Taču vienlaikus jānorāda, ka fonds ir kaut kas jauns un Latvijā vēl nebijis, tāpēc pastāv daudz neskaidru jautājumu, kā tas praksē darbosies. Pacientu ombuda vadītāja pauž cerību, ka izdosies sistēmu ieviest tā, ka pacienti tiešām vajadzības gadījumā saņems kompensācijas, bet notikušās ārstniecības kļūdas tiks analizētas, nebaidoties no mediķu sodīšanas, bet meklējot labākos problēmu risinājumus veselības aprūpes sistēmā kopumā.