Baltā spieķa pārbaudes laiks

Līga Ķikute

Baltais spieķis, suns vai varbūt kāds cits, netradicionāls risinājums — šāds jautājums manā dienaskārtībā radās pirms vairākiem gadiem, kad sāku domāt, kā atvieglot pārvietošanos, kas pašas spēkiem bija kļuvusi par nenosakāmas grūtības pakāpes rēbusu. Atbildes saņēmu visdažādākās, cik cilvēku, tik viedokļu. Tomēr doma par tievā, baltā palīglīdzekļa izmantošanu, reiz pie dzirksteles tikusi, turpināja gruzdēt.

Ar ko sākt

Baltais spieķis ir neredzīgo tehniskais palīglīdzeklis. Un tas ir viss? Masīva, balta nūja, kam ir tikai viena marka un modelis? Ko darīt cilvēkam līdz pilnīgam redzes zudumam, vai arī, ja viņa redzes atlikums ir visai simbolisks visas dzīves garumā? Pilnīgi pareizi, rokas nost no baltām nūjām!

Ļoti iespējams, ka pie baltā spieķa masīvajiem, nesalokāmajiem modeļiem kā pirmajiem tiešām nevajag ķerties, tomēr kādu tā salokāmo mazo brāli gan nenāktu par skādi pielaikot. Tāpēc jau tie ir tik dažādi — tievāki, resnāki, salokāmi, nesalokāmi, ar uzgaļiem un bez tiem, dažādiem lietotājiem un dažādiem mērķiem. Salokāms baltais spieķis var atrasties teju jebkuras sievietes rokassomiņā, jo saliktā veidā aizņem apmēram tikpat daudz vietas kā saliekamais lietussargs.

Tātad: ņemt vai neņemt rokās balto spieķi, ja ir kaut kāds redzes atlikums – tāds ir jautājums.

Kāds no tā labums?

Teju ikviens vājredzīgais ir uzklausījis gūzmu savā virzienā vērstu ar redzes atlikumu saistītu komplimentu — «Skaties, kur ej!», «Kas, akls (stulbs, traks, sadzēries, salietojies) esi?», «Nu, bet, re, kur taču rakstīts!» — vai izbaudījis citas apkārtējo neiecietības izpausmes.

Vienīgā doma, kas pēc šādiem piedzīvojumiem un ieteikuma lietot balto spieķi nāk prātā, ir: «Kas pār manu galvu nāks, kad paņemšu rokā balto spieķi, ja jau tagad, vājredzīgam esot, saņemu pietiekami daudz laipnību?!»

Tomēr neiecietības velns, paņemot rokās balto spieķi, nav vairs nemaz tik melns! Cilvēkam ar redzes invaliditāti redzes atlikums uz pieres nav rakstīts, un kur vēl visas individuālās vājredzības nianses. Un to visu vēl iestāstīt katram, kam tiek lūgta palīdzība… Galu galā, redzēt kaut ko nebūt nenozīmē redzēt pietiekami. Tātad, ja palīdzību lūdz cilvēks ar balto spieķi?

Jāpiemin, ka pēc pagājušās vasaras akcijas, mēģinot iekļūt ar balto spieķi tramvajā, izskanēja jautājums — cik daudz mūsu pašu cilvēku ar redzes invaliditāti, kam reizēm nepieciešama palīdzība un iecietīga attieksme, ir Rīgas ielās ar balto spieķi?

Cilvēks BEZ baltā spieķa 

• Sabiedriskā transporta pieturā vairakkārt jautā transportlīdzekļa numuru un ir spiests palaist garām vajadzīgo transportu, jo reti kurš atbild.
• Nervozi mīņājas pie luksofora, cenšoties saskatīt tajā degošo gaismu un uzņem zemo startu. 
• Maldās, meklējot nepazīstamu galamērķi. 
• Šķiet, ka visi skrien virsū.

Cilvēks AR balto spieķi

• Nesalīdzināmi ātrāk saņem atbildi uz uzdoto jautājumu un tiek visur, kur iecerējis.
• Kaut arī ieradums ieņemt zemo startu vēl palicis, cilvēkam tiek paziņots par luksoforā degošo gaismu.
• Maldās daudz īsāku laiku, jo tiek piedāvāta palīdzība.
• Šķiet, ka viss ir iespējams. Nu, labi, varbūt ne gluži viss.

Un kur vēl visi palīdzības piedāvājumi, uz kuriem nākas atbildēt: «Paldies, viss ir kārtībā, palīdzība nav nepieciešama!»

Ar ko jārēķinās?

Baltais spieķis Rīgas ielās nelielā lietotāju skaita dēļ joprojām ir balta eksotika. Neierastas lietas mēdz izbrīnīt, mulsināt, šokēt, izraisīt ziņkāri. Baltais spieķis tiešām ievērojami piesaista apkārtējo uzmanību, un tā lietotājam jābūt gatavam par to pastāstīt, piemēram, «Es neredzu to, kas ir man apkārt, bet Jūs taču to nevarat zināt!» Tāpat dzīvs ir mīts par baltā spieķa viena vienīgā universālā modeļa eksistenci. Starp citu, autovadītāji gājējus ar simbolisku redzes atlikumu labprātāk redzētu kā baltā spieķa lietotājus.

Neziņas un stereotipu par cilvēkiem ar redzes invaliditāti joprojām ir daudz, bet mūsu spēkos ir tos kliedēt.

Vai spieķis izturēja?
Jāatzīst, ka baltais spieķis savu pārbaudes laiku Rīgas ielās ir godam izturējis! Tāpēc nākamajā gadā novēlu katram, kam pārvietošanās sāk līdzināties grūti atminamam rēbusam 365 dienas — lai sāktu lietot balto spieķi!