Nodaļa – LNB pieredzes brauciens

Integrētā izglītība Zviedrijā un Somijā

Sarmīte Egle
Rīgas pilsētas vietējā koordinatore

No 2012. gada 9. — 13. decembrim ESF projekta «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā» vietējie koordinatori piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā pie Zviedrijas un Somijas kolēģiem Stokholmā un Helsinkos. Daudzu apskatīto jautājumu lokā tika ieskicēts arī jautājums par bērnu ar īpašām vajadzībām apmācību pirmsskolas un pamatskolas posmā.

Uzzinājām, ka Zviedrijas modelis ietver integrēšanas, normalizācijas un līdzdalības principus, un šobrīd vairs nepastāv speciālās skolas, to vietā — mazas grupas tiek integrētas vispārizglītojošajās skolās vai pirmsskolas iestādēs. Jaunieši ar redzes problēmām un citiem funkciju traucējumiem ir integrēti parastajās klasēs, un vajadzības gadījumā viņiem palīdz skolotāja asistents. Mācoties skolā kopā ar citiem, bērns gūst tādu pašu pieredzi kā pārējie, un tas ir pozitīvais ieguvums. Negatīvais ieguvums ir tāds, ka skolotājam bieži var trūkt vajadzīgo zināšanu šādu bērnu apmācībai, un bērns vai viņa spējas bieži var būt nepamatoti salīdzinātas ar pārējiem, kā arī bērns var justies nepieņemts vienaudžu vidū, tiek nesaprasts sava atšķirīguma dēļ.

Savukārt, Somijai ir nedaudz citāda pieredze. Uz katriem septiņiem skolēniem ar īpašām vajadzībām skolā ir viens speciālists, kurš tiek iesaistīts tieši šādu bērnu apmācībā. Bērnu atsijāšana pēc spējām un šķirošana grupiņās tika likvidēta izglītības reformas laikā pirms 40 gadiem. Visi bērni — spējīgākie un mazāk spējīgie — mācāmi kopējās klasēs ar lielu skaitu speciālo pedagogu, nodrošinot, ka neviens bērns netiek atstāts novārtā. Kontrolējošās institūcijas slēdza savas durvis 90.-to gadu sākumā, uzticot atbildību un arī kontroles funkcijas skolotājiem un direktoriem. No 6 gadu vecuma (skolā vai bērnudārzā) pirmsskolas izglītība ir brīvprātīga pēc vecāku ieskatiem. Līdzīgi kā Latvijā šīs iestādes atrodas bērnudārzos kā atsevišķas bērnu grupas vai arī skolās. Somijā šajās klasēs vienā grupā apvienoti 15 — 17 bērni, un ar viņiem darbojas skolotājs un skolotāja palīgs. Bērna aktivitātes ir virzītas, lai ar spēļu un dažādu nodarbību palīdzību sagatavotu skolai, radītu interesi par mācībām un attīstītu nepieciešamās socializācijas prasmes.

Latvijas skolas strādā pēc četriem integrācijas modeļiem. Vienā no tiem noteikts, ka skolā jābūt divām ieejām, no kurām vienu izmanto tikai bērni ar īpašām vajadzībām. Citus skolasbiedrus viņi redz tikai ejam un nākam uz skolu, jo mācības notiek atsevišķi.

Pēc šiem modeļiem strādā dažas Latvijas skolas, un tie ir labi tādā ziņā, ka ar laiku bērni no šī modeļa spēj ienākt skolā, kur visu laiku ir kopā ar bērniem bez īpašām vajadzībām. Tas ir populārs Zviedrijā.

Otrs modelis ir tāds, ka bērniem ar īpašām vajadzībām ir atsevišķa klase. Trešais integrācijas veids: bērni ar īpašām vajadzībām strādā pēc individuāla stundu plāna. Piemēram, kādam bērnam labi padodas kāds mācību priekšmets, un viņš to apgūst kopā ar parasto bērnu klasi. Viņiem katram ir savs stundu saraksts, un attiecīgi pēc spējām viņi kaut ko apgūst visa klase kopā, kaut ko — kopā ar vienaudžiem parastajā klasē. Ceturtais modelis paredzēts, ka bērns, sākot mācīties skolā, uzreiz pievienojas parasto bērnu klasei atbilstīgi savam vecumam.