Japāņu kultūras vakars Daugavpilī

Jana Šlapaka
LNerB Daugavpils filiālbibl. bibliotekāre

Pēkšņi apklusām.
Krītošo ziedu baltums
Caur dvēseli iet.

/Japāņu haika/

2013. gada 28. februārī LNerB Daugavpils filiālbibliotēkas lasītājiem bija unikāla iespēja aizceļot laikā un telpā uz tālo, valdzinošo un visnotaļ eksotisko Uzlēcošās saules zemi — Japānu.

Jau pie durvīm ar skanīgo sveicienu — Konnichiwa! — ceļotājus sagaidīja geiša. Kamēr bibliotēkas telpas pildīja jauni ceļot gribētāji, pārējiem atnācējiem bija iespēja nesteidzīgi izpētīt ar acīm un pirkstiem japāņu kultūrai veltīto izstādi, kurā bija iekļauti gan no Japānas atvestie tradicionālie kimono tērpi un apavi, gan vēdekļi un tējas ceremonijas piederumi (liels paldies par tiem Nataļjai!), gan bibliotēkas darbinieču sagatavoto izstādi ar japāņu autoru darbiem redzīgo rakstā un audioformātā, Japānas un tās kultūras īpatnību ilustrācijām, kā arī rakstiem par japāņu tautas dabu un tradīcijām.

Japāņu kultūras vakara galvenie viesi un gidi mūsu ceļojumā bija Japānas pazinēji un japāņu kultūras un valodas entuziasti — J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas direktores vietniece Nataļja Mikuļina, kurai pirms dažiem gadiem bija iespēja viesoties Japānā un iepazīt japāņu sadzīves un kultūras paražas, dzīvojot japāņu ģimenē, mūsu neredzīgais lasītājs Aleksandrs Vorslovs, kurš pēc savas iniciatīvas apgūst japāņu valodu un uzskatāms par vienīgo cilvēku Latvijā, kurš prot japāņu Braila rakstu, kā arī LU Āzijas studiju students Jānis Ugodņikovs, kurš ir īstens japāņu kultūras entuziasts!

Vakaru atklāja melodiska japāņu dziesma par lietussargiem japāņu valodā ārkārtīgi skaistajā Aleksandra izpildījumā, kas uzreiz uzbūra Japānas kolorītu un uzdeva toni visam pasākumam. Aleksandrs pēc sava dziedājuma pastāstīja par modernās japāņu mūzikas virzienu, ko dēvē par «J-pop» jeb japāņu popmūziku, savukārt, Jānis turpināja vakaru ar stāstiem par mūsdienu Japānas kultūras kulta žanriem — mangu un anime, kā arī skaidroja mangas atšķirību no parastajiem komiksiem un starpību starp anime un mums pierastajām multiplikācijas filmām.

Pēc tam abi puiši, viens otru papildinot, ar aizrautību centās izskaidrot mums sarežģītās japāņu rakstības principus (veselas 3 rakstības sistēmas!) un atbildēja uz daudzajiem jautājumiem par japāņu valodas īpatnībām. Bijām pārsteigti uzzināt, ka japāņu valodā neeksistē skaņas L un V, tāpēc Latvijas vārds japāņu valodā skanēs kā «Ratovia», un tādi lasītāju vārdi kā Ludmila vai Valentīna skanēs nu pavisam neierasti — Rudmira un Barentīna! Aleksandrs bija sagatavojis arī īpašus materiālus krievu un latviešu valodā Braila rakstā, kas var kalpot kā īsa pamācība japāņu Braila raksta pamatprincipu apgūšanai (paldies Aleksandram par šo dāvinājumu mūsu bibliotēkai!). Izrādās, ka japāņu Braila raksts esot visvienkāršākā japāņu valodas pieraksta sistēma, jo satur tikai nieka 100 zīmes!

Salīdzinājumam — japāņu vidusskolas absolventiem jāzina ap 2 100 hieroglifiem, bet japāņu valodas vārdnīca satur līdz pat 50 000 hieroglifu!

Lai spētu veiksmīgi aptvert jaunās zināšanas, japāņu kultūras vakara vidū lasītājiem tika piedāvāts piedalīties japāņu tradicionālās tējas ceremonijas imitācijā, kuru palīdzēja sagatavot un izskaidroja tās nozīmi un tradīcijas mūsu sirsnīgā viešņa Nataļja. Savukārt, pēc tējas ceremonijas Nataļja dalījās ar savu personisko pieredzi par dzīvi japāņu ģimenē un ceļojumu iespaidiem par Japānu, tās cilvēkiem, kultūru un uzvedības īpatnībām. Tagad var droši teikt, ka, dodoties īstajā ceļojumā uz Japānu, katrs mūsu lasītājs pratīs uzvesties japāņu sabiedrībā un pasargās sevi no mulsinošām situācijām, jo Rietumu kultūra ir vairāk nekā atšķirīga no japāņu dzīves uztveres un uzvedības normām.

Par spīti tam, ka pasākums nedaudz ieilga — par Japānu patiešām var stāstīt stundām ilgi! — , mūsu ceļotāji nesteidzās doties mājās: kāds pielaikoja kimono un fotografējās, citi pētīja izstādes unikālos priekšmetus un vienkārši apsprieda dzirdētos stāstus un brīnumus. Piemiņai par šo «ceļojumu» uz Japānu ikvienam vakara dalībniekam no bibliotēkas tika uzdāvināta origami dzērvīte, kas Japānā jau daudzus gadsimtus uzskatāma par miera un draudzības simbolu.

Vēlamies pateikt paldies visiem zinātkārajiem ceļotājiem, kuri vēlas iepazīt pasauli sev apkārt un kuri atnāca uz japāņu kultūras vakaru! Neizmērojams paldies Nataļjai, Aleksandram un Jānim, kuri nesavtīgi dalījās ar mums ar savām zināšanām, pieredzi, laiku un pozitīvo enerģiju! Un nobeigumā mēs, LNerB Daugavpils filiāles darbinieki, arī visu lasītāju vārdā gribētu pateikt — esam lepni, ka neredzīgo vidū ir tik aktīvi, enerģiski un apbrīnojama dzīvesprieka un entuziasma pārpilni cilvēki kā Aleksandrs Vorslovs!

Tā turēt, un turēsim visi kopā īkšķus, lai Aleksandram labi veicas XII Japāņu valodas runas konkursā, kas norisināsies Latvijas Universitātē martā!