Sabiedrotie dzīves garšu radīšanā

Inga Kravale

Cēsu pusē cilvēkus ar redzes traucējumiem jau kopš 2009. gada ēstgatavošanas prasmēs apmāca Vineta Žamoidika. Vinetas iedvesmota, esmu sadraudzējusies ar kādreiz sev tik bīstamo teritoriju, vēl vairāk — ar patiesu aizrautību joprojām apgūstu gatavošanas prasmes, un ar bērnam piemītošo ziņkārību pētu šo daudzveidīgo, ar smaržām, krāsām un garšām piesātināto pavārmākslas pasauli.

Patīk darbs un prot iemācīt
Vinetu pazīst Cēsīs kā konditorijas veikala, kafejnīcas «Vinetas un Allas Kārumlāde» saimnieci. Šeit Vineta rada par mākslas darbiem nodēvētos kārumus, ļauj svētkos saņemt tieši to, kas acij un vēderam tīkams.

Viņa atrod laiku, lai reizi nedēļā pasniegtu kulinārijas nodarbības cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Uzreiz jāteic, ka maldās tie, kas iedomājas saņemt no Vinetas kādas atlaides tikai tāpēc, ka gadās ko nesaredzēt vai pārskatīties. Tavas acis ir gan rokas, oža un dzirde — paskaidro pasniedzēja, turklāt ar laiku izstrādājas tās īpašās sajūtas, kas palīdz nekļūdīties. Daudzi jau zina, ka nodarbību līmenis ir augsts, šeit neapmierināsies vienīgi ar putras vārīšanu vai olu kulteņa pagatavošanu. Ļaušu nedaudz ielūkoties apgūstamo tēmu nosaukumos: šampinjonu krēmzupa un groziņi ar Kamamberas sieru, lazanja, pildīta vista ar ananāsiem, siera šnicele, liellopu gaļa ar baklažāniem, grūbu risotto, vārīta menca ar ābolu mērci. Un kur tad vēl deserti: siera kūka, šokolādes šerberts, burkānu kūka ar valriekstiem, vafeles ar karameļu mērci. Izklausās rosinoši, vai ne?

Mācekļi maina savus ieradumus
Atklāt savas pārdomas par Vinetas vadītajām nodarbībām aicināju viņas bijušos audzēkņus. Secināju, ka mūsu uzskati lielā mērā sakrīt.

Ilga Pēce: Katrs satiktais cilvēks manā dzīvē ir kā skolotājs. Tas ir kā ķēdes posms, kas liek iet tālāk. Lūk, šāds cilvēks ir Vineta. Kā pasniedzēja — vienkārša, zinoša, delikāta. Nekad neuzdod jautājumus «Kā tu ar to tiksi galā?». Par to jāsaka paldies Vinetas mammai, ka pratusi meitai gan pastāstīt un parādīt, ka neredzēšana nav šķērslis. Svarīgi, kāds tu esi kā cilvēks un vai gribi darīt. Un, ja gribi, tad vari. Par sevi droši zinu, ka varu gandrīz visu, ja gribu.

Pateicoties Vinetai, esmu ko jaunu ieviesusi arī savās mājās. Piemēram, kopējās garšvielas vairs nelietoju, bet esmu iegādājusies garšvielu trauciņus un ar garšām variēju pati. Ar Vinetas palīdzību esmu iepazinusi un iegādājusies vairākas jaunas virtuves palīgierīces, kas darbu virtuvē padara vienkāršāku un ērtāku.

Imants Elstiņš: Man šīs nodarbības bija kā dāvana. Žēl, ka viss patīkamais ātri beidzas. Mājās no iemācītā izmantoju daudz, bet, protams, ar savām niansēm. Agrāk pie plīts nebija vēlme uzturēties, bet tagad iegādājos jaunu plīti un cītīgi apgūstu jaunas iemaņas ēdienu gatavošanā. Ir tapuši speķa pīrādziņi, grilētas vistiņas un daudz kas cits. Lai arī nodarbības beigušās, Vinetai allaž var lūgt padomu, nekad neatteiks. Lielum liels paldies par visu iemācīto!

Zaiga Ikšele: Vineta ir apgriezusi kājām gaisā visu manu virtuves mākslu. Viņa ir iemācījusi nebaidīties strādāt ar dažādām garšvielām, pagatavot dažādas mērcītes, neizmantojot miltus. Esmu iemācījusies pagatavot kārtojumus un saldos ēdienus. Nekad nebiju iedomājusies, ka zaļajiem salātiem ar augļiem viens no komponentiem var būt cepta gaļa un pa virsu — zilais siers! Vai, piemēram, rīsi ar žāvētiem augļiem. Domāju, šis gan man negaršos, bet bija gardi, tikai pie garšas vajag pierast, un pēcgarša — super!

Praktiski visus ēdienus, kurus projekta laikā esmu gatavojusi Vinetas vadībā, esmu atkārtojusi mājās un dzirdējusi tikai atzinīgus vārdus. Dažkārt aizdomājos, kur Vineta ņem tik daudz ideju? Protams, ir internets, bet visa pamats ir ģimene, vai ne?

Guntis Maļugins: Ēst gatavošana mani vienmēr interesējusi. Katram cilvēkam jābūt pamatzināšanām ēdienu gatavošanā, jo tā ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Ja šīm zināšanām klāt nāk garšīgas, viegli pagatavojamas, radošas receptes, kuras var atkārtot ikdienā un svētkos, tas ir liels ieguvums. Viens no specifiskiem aspektiem, ko ieguvu nodarbībās, ir garšvielu izmantošana. Ar tām var eksperimentēt un uzlabot ēdiena garšu. Piemēram, safrānu, sajaucot ar eļļu, veidojas dzeltenīgi oranža nokrāsa, un, apcepot gaļu tajā un sajaucot visu ar rīsiem, kuros iejaukta paprika — tas vienkāršu ēdienu padara estētiski skaistāku.

Man ļoti patika arī nodarbību atmosfēra, patika, kā Vineta māca — saprotami un individuāli izskaidrojot recepšu instrukcijas. Vineta nodarbības papildināja ar dažādiem piemēriem un ēdienu variācijām, kas palīdzēja tālākai sastāvdaļu izmēģināšanai, izvēlei un gatavošanai.

Gandarījums un mijiedarbība
Kad taujāju Vinetai par mācekļiem, skolotāja atzīst, ka sastaptie cilvēki bijuši dažādi — ir cilvēki, kuriem pietrūkst sabiedrības un uz nodarbībām nāk, lai arī komunicētu. Ir tādi, kuri pasniedzējas receptes labprāt izmanto mājās, viņiem nemitīgi vajadzīgas arvien jaunas variācijas, no kurām smelties iedvesmu tālākos eksperimentos. Protams, ir arī konservatīvā spārna piekrtitēji, kuriem nekā labāka par kartupeli, sīpolu un gaļu neizdomāsi. Interesanti vērot, kā cilvēki nonāk pie pārsteidzošas atziņas, ka vīnogas der arī salātos vai desertam gluži labi piestāv zilais siers. Tas nozīmē, ka mācībās sasniegts zināms progress. Kā obligāta piedeva situācijās, kad virtuvē sastopas vairāki pavāri, ir labs humors. Vai tad ir vērts ilgi dusmoties, ja, piemēram, viens pēkšņi izdomā ievērot gavēni, citam negaršo olīvas, vēl kāds centīgi izvairās no trauku mazgāšanas? Par to, ka ir vērts turpināt, Vinetu pārliecina ikviens gadījums, kad sniegtās zināšanas tiek reāli pielietotas. Nereti esmu bijusi lieciniece, kā Vinetas balsī dzirdams gandarījums — mēs, nodarbību dalībnieki, ar aizrautību viņai atstāstam savas veiksmes un misēkļus dažādu maltīšu pagatavošanā mājas apstākļos.

Pārliecinos, ka Vineta ar profesionalitāti un allaž optimistisko dabu raisījusi cilvēkos ticību savai varēšanai un kā pasniedzēja savstarpējās attiecībās var būt elastīga un pretimnākoša. Piemēram, daudziem dalībniekiem bija kāds sens gardums, kurš tā vien prasījās tikt pagatavots arī šodien, un Vineta to nenoliedza, bet gan meklēja risinājumus. Tā nodarbību gaitā tapuši čebureki, biezpiena pončiki, šaha cepumiņi, sklandu rauši, saldie biezpiena sieriņi un zirņu pikas. Savukārt, citam gribējās uzzināt, kā gatavo nosaukumos tik smalkos ēdienus. Arī šīm vēlmēm bija rodamas dzirdīgas ausis.

Nelielajā nodarbību virtuvītē tapuši un par gardiem atzīti buritto, šokolādes fondants, creme brul e, panna cotta, kuskusa pudiņš un lēcu salāti.