Dārza svētki pie Fainas

Ilga Tiesnese

Jūnija pēdējā piektdienā dārzā pie LNB Salacgrīvas nodaļas vadītājas Fainas Mennikas pulcējās novada cilvēki ar redzes traucējumiem, lai gatavotos Jūras svētkiem un svinētu svētkus — nupat aizgājušos Jāņus, tuvojošos Pēterdienu un grupas biedra Pētera dzimšanas un vārda dienu.

Arī šoreiz kopā ar mums bija LNB Cēsu TO pārstāve Aija Rīvīte un viņas kolēģe Anita Zariņa, kuras, realizējot ESF, LM un LNB finansēto projektu «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā», Salacgrīvā vadīja nodarbības un stāstīja par iespējamiem pakalpojumiem un to izmantošanu.

Šoreiz salacgrīvieši gatavojās Jūras svētkiem — mācījās gatavot un izkrāsot papīra cepurītes, šūt priekšautus un kopīgi iestudēja dziesmu ar visām kustībām.

Ar skanīgu sasaukšanos —
«Kas tur soļo, kas tur dzied,
Salacgrīvas dāmas iet!
Kur tās soļo, kur tās iet?
Uz Zvejnieksvētkiem dāmas iet!»

— tika sagaidīts novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, kuram dāmas nodziedāja un ar jūras zili zaļajiem krāsas lakatiem parādīja mūsu tautas dziesmu «Jūriņ’ prasa smalku tīklu».

Saņemot redzes invalīdu dāvanu — dekupāžas tehnikā izrotāto tabureti — priekšsēdētājs sacīja: «Paldies, ka, nezaudējot optimismu, turaties, esat enerģiski un ļoti aktīvi! Ceru, mūsu līdzšinējā sadarbība bijusi laba un mēs to turpināsim!»

Pie kopīgas kafijas tases visi pārrunāja padarīto un plānoja šīs vasaras darbiņus.

Grupas vadītāja Faina Mennika sacīja:
«Es priecājos, ka esam tik mīļa un jauka grupiņa, mēs esam kopā priecīgos un skumjos brīžos, kopā braucam ekskursijās, apmeklējam koncertus. Paldies visiem, kas mums palīdz — Salacgrīvas novada domei un priekšsēdētājam, LNB Cēsu organizācijai un visiem citiem mīļajiem atbalstītājiem! Mums ir ļoti svarīgi būt kopā!»

Savukārt, Aija Rīvīte uzsvēra:
«Galvenais ir apzināties, ka mēs neatšķiramies no pārējiem. Mēs varam pilnīgi visu! No mūsu pašu attieksmes ir atkarīga sabiedrības attieksme pret mums. Es savā dzīvē neesmu sastapusies ar negatīvu attieksmi pret sevi. Prasi, un tev tiks dots!»

Katra neredzīgo grupas tikšanās ir īpaša. Arī šoreiz, jo Aija Rīvīte pasniedza Salacgrīvas grupas dvēselītei Fainai Mennikai redzes invalīdu sagatavoto dāvanu — dekupāžas tehnikā apgleznoto tabureti.

«Pateicoties Fainai, Salacgrīvas grupa mums ir īpaši aktīva,» teic Aija. «Saņemtā dāvaniņa ir godam nopelnīta!»

Aija slavē salacgrīviešus:
«Mums katra tikšanās Salacgrīvā ir interesanta, un mēs labprāt braucam šurp. Šī grupa ir vislielākā un aktīvākā ārpus Cēsīm. Salacgrīvieši ir viena neliela, bet ļoti darbīga daļa no 3,7 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri ir Neredzīgo biedrības biedri.»

Arī Anita Zariņa ir pārliecināta, ka «šādas kopā sanākšanas ir vajadzīgas — cilvēki nejūtas aizmirsti, ir sava vieta, kur sanākt, kur gūt morālo atbalstu, viņi ir priecīgi, jūtas piederīgi savai kopienai, un tas ir ļoti svarīgi.