Nodaļa — Latvijā un pasaulē
LM atbildes vēstule par vides pieejamību
Labklājības ministrijas informācija, 15.01.2014.
Vides pieejamība ir būtisks jautājums, kas ietekmē cilvēku ar invaliditāti iespējas būt patstāvīgiem un neatkarīgiem, norāda LM, komentējot apvienības Apeirons vides ekspertu konstatēto saistībā ar vides pieejamību (lasiet par to Rosmes janvāra numurā).
Attiecībā uz Apeirona minētajiem MK noteikumiem, LM pērn valdības sēdē uzturēja iebildumu un pauda viedokli, ka, nenodrošinot ārstniecības iestādes fiziskās vides pieejamību, mazināsies veselības aprūpes pieejamība cilvēkiem ar ierobežotām funkcionālajām spējām. Veselības aprūpes pieejamība ietver arī noteiktas infrastruktūras izveidošanu ārstniecības iestādē, t.sk., pieejamas labierīcības, lai visi varētu saņemt atbilstošus ārstniecības pakalpojumus.
Grozījumi paredzēja mazināt vides pieejamības prasības ārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, nosakot, ka ārstniecības iestādēs jābūt pieejamai vismaz vienai tualetes telpai cilvēkiem ar ierobežotām funkcionālajām spējām. Nosacījums, ka katrā ēkas stāvā ir pieejama vismaz viena tualetes telpa cilvēkiem ar ierobežotām funkcionālām spējām, tika izslēgts. Vienlaicīgi LM piedāvāja arī kompromisa risinājumu, ka vides pieejamība kā obligāts nosacījums varētu būt noteikts ar 2017. gada 1. janvāri. Šo piedāvājumu noraidīja.
LM uzsver, ka veiksmīgai vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešama arī par būvniecību atbildīgās Ekonomikas ministrijas aktīva iesaistīšanās. Neskatoties uz to, ka vides pieejamības prasības ir noteiktas būvniecību regulējošajos tiesību aktos, saskaņā ar NVO un ekspertu viedokli Latvijai nepieciešami papildus pasākumi, lai vides pieejamību nodrošinātu faktiski. Viens no dažādās diskusijās izskanējušajiem priekšlikumiem ir saistīts ar vides pieejamības ekspertu piesaistīšanu būvniecības procesa visos posmos.
Atgādinām, ka ANO Konvencija «Par personu ar invaliditāti tiesībām», kas nosaka arī dalībvalstu pienākumu īstenot pasākumus vides pieejamības nodrošināšanai, Latvijā ir spēkā no 2010. gada 31. marta.
LM vērš uzmanību, ka Konvencijā noteiktās tiesības un pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, t. i., nozaru — veselība, izglītība, nodarbinātība, satiksme, u. c. ietvaros. Atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par Konvencijā noteikto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā jomā. Tas nozīmē, ka, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, nozares ministrijas ir atbildīgas, lai tajos integrētu cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju principu. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana, plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to pieejamību arī cilvēkiem ar invaliditāti.
