Dzejnieces sumināšana Rēzeknē
Viktors Filatovs, Rēzeknes TO valdes loceklis

Par godu Gaļinai Kolenkovai, dzejniecei no Līvāniem, LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkā tika sarīkots jubilejas radošais vakars ar autores dzejoļu krājuma «Я вновь пишу» (tulk. — es atkal rakstu) prezentāciju.

Latgalē ir nostūrītis kluss,

Kurš varbūt dzejā neapdziedāts ir —

Tā ir mana pilsēta un zeme — Līvāni.

Mans dārgais novads, tevi mīlu es līdz asarām.

Šīs rindas tev es arī veltu,..

(G. Kolenkova, V. Filatova tulk. no krievu val.)

LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkas vadītāja Ināra Zeltiņa, atklājot radošo jubilejas vakaru, iepazīstināja klātesošos ar dzejnieci — cilvēku ar starojošu sirdi, kurā mitinās nesavtīga mīlestība pret Latgali, dabu, savu pilsētu — Līvāniem, pret cilvēkiem un dzīvi.

Gaļinas Kolenkovas dzeju ir viegli lasīt un viegli saprast. Viņas dziļi dvēseliski garīgā dzeja pamudina nodoties filozofiskām pārdomām par dzīvi.

Jāpiebilst, ka līdzīgus literatūras un dzejas pasākumus, kā arī tikšanās ar jaunām radošām personībām LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkas vadītāja organizē bieži un ar atbildīgu pieeju. Ināra Zeltiņa saviem lasītājiem ir patiesi kā literārās gaismas nesējs.

Gaļina Kolenkova īsumā pastāstīja par sevi, par to, kas viņu pamudināja rakstīt dzeju. Padalījās ar saviem nākotnes plāniem, viņa vēlas publicēt vēl vairākus dzejoļu krājumus. Dzejniece saka:

«Manu dzeju lasa, es jūtu, ka tā ir pieprasīta. Es vēlos dzejot, un es darīšu to. Esmu pateicīga savam liktenim, ka man tiek dota iedvesma no Augšas.»

Dzejniece lasīja savu dzeju. Literārā pasākuma klātesošie savās dvēselēs dzeju uztvēra dažādi, bet neviens nepalika vienaldzīgs. Kā mīļš stars, kā silts gaismas vilnis no autores sirds tā plūda uz klausītāju sirdīm. Mūsu sirdīs sāk ritēt pagātnes dienu virkne ar skumjām un prieku, atdzimst atmiņas par rīta ausmu un saullēktu, par vakara krēslu un saulrietu. Viņas dzejā ir garīgais spēks, kas neviļus piesaista ieklausīties, saprast un izjust viņas dvēseli. Klausoties šo dzeju, rodas cilvēcīga vēlme izjust viņas pārdzīvojumus, lai kaut daļēji atbrīvotos no dvēseles ciešanām, kas tiek prasmīgi slēptas no apkārtējiem. Dzejnieces daiļrade izpaužas sirds jūtās, mīlestībā, pateicībā, puķu smaržā, cerībās, kas neizsīkst, un sapņos.

Tā kā šis pasākums notika mēnesī, kas tautā tiek dēvēts ne tikai par puteņu un sveču mēnesi, bet arī mīlestības mēnesi, pārsvarā skanēja dzejoļi par mīlestību. Kā debesīs sakopojas varavīksne, tā sakopojas Kolenkovas dzeja par attiecībām starp vīrieti un sievieti. Sakopojas daudzkrāsaini tēli. Mīlestības vārdi skan no viņas sirds, kur skaistas emocijas valda.

Pasākuma nobeigumā visi klātesošie ar patiesu siltumu un sirsnību apsveica dzejnieci viņas jubilejā.

Cienījamā Gaļina Kolenkova! Paldies par mums dāvāto estētisko baudījumu! Vēlreiz mīļi novēlējumi jubilejā, vēlam radošus panākumus arī turpmāk! Lai Dievs jūs atalgo par šiem svētkiem dvēselei!