Kad līgodama tauta nāk
Gunta Bite, «Līgodama tauta nāca» producente

Jūnija vidū, kad draudīgie lietus mākoņi kopā ar pērkona bungām bija devušies pāri Juglas ezeram, Strazdumuižas parkā sāka rosīties Latvijas Neredzīgo bibliotēka un tās draugi. Tika slietas teltis, nojumes, iekārtota skatuve, jo bija pienācis laiks Jāņu ielīgošanas pasākumam «Līgoda-ma tauta nāca». Un patiešām — tauta arī nāca, lai omulīgi iekārtotos solos, koncertu gaidot, vai iepazītos ar radošajām darbnīcām.

Jāņu ielīgošana sākās ar svētku atklāšanas runām, ko teica Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols un Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks. Riharda Kola uzruna klausītājos viesa īpašu svētku sajūtu, un tā saglabājās līdz pat koncerta noslēgumam. Vēlāk Kola kungs devās iepazīties ar radošo aktivitāšu darbnīcām.

Savukārt, Amerika kungs savā runā uzsvēra Straz-dumuižas vēsturisko nozīmību un atklāja šī gada darba plāna ieceres sakarā ar Juglas promenādes izbūvi. Vice-mērs kā dāvanu pasniedza grozu ar ķiršiem, ar kuriem tika cienāti pasākuma apmeklētāji. Vēlāk, iepazīstoties ar Informācijas centrā piedāvātajiem izdevumiem, t. sk., ar Rīgas pilsētas izdotiem svētku bukletiem braila rakstā, vicemērs atzinīgi novērtēja Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lielo darbu, ko tā veic redzes invalīdu kultūras dzīves dažādošanā.

Degustācijas, darbnīcas un stafetes

Šādu Jāņu ielīgošanas pasākumu bibliotēka rīko pēc trīs gadu pārtraukuma, tāpēc pie programmas tika domāts īpaši rūpīgi. Parka teritorijā ar Strazdumuižas kluba un bibliotēkas darbinieku Jura un Hermas atbalstu bija izvie-totas vairākas nojumes.

Vienā no tām atradās SIERA SLEPENĀ DEGUSTĀCIJA, kurā ZS «Krišjāņi» piedāvāja 6 siera šķirnes: «Sinepju kraukšķis», «Pikantais ar ķiplokiem un zaļumiem», «Ar amoliņu», «Saimniece», «Ar tomātiem un baziliku» un «Ķiploku kūpināts ar pipariem».

Degustācijā piedalījās 78 anketas, no kurām 16 bija aizpildījuši bērni (jaunākajam bija 9 gadi) un 62 — pieaugušie (vecākajam vērtētājam bija 85 gadi). Par Strazdumuižas smeķīgāko sieru tika atzīts siers «Ar tomātiem un baziliku». Apliecinājumu un balvu ZS «Krišjāņi» saimniece Iluta Straģe saņēma ar bibliotēkas darbinieces Hermas starpniecību, kas to nogādāja uz Bausku.

Savukārt, Jura teltī bija iekārtots Informācijas centrs ar informāciju redzīgo un braila rakstā par ielīgošanas pasākumiem Rīgā, par Jāņu tradīcijām un rituāliem, Jāņa Petera dziesmu vācelīte, kā arī ziņas par Neredzīgo bibliotēkas krājumā esošām J. Petera grāmatām. Šī informācija joprojām pieejama mūsu bibliotēkas lasītavā.

Lielajā Strazdumuižas kluba nojumē darbojās vairākas darbnīcas un spēles. Literārajā darbnīcā «Dzejgriezumi» no žurnāliem un avīzēm izgrieztiem vārdiem vai vārdu salikumiem vajadzēja uz lapas uzlīmēt paša radītu liriku. Darbošanās bija aizraujoša, un apmeklētāji bija pārsteigti, ka izdevies radīt kaut ko literāri baudāmu bez iepriekšējas pieredzes dzejošanā.

Īpaši interesanta bija spēle «Kvasa barons» — bērni pēc garšas mēģināja atminēt kvasa šķirnes. Rezultātā deviņi bērni no piecām kvasu šķirnēm bija atpazinuši vairāk nekā pusi, tāpēc saņēma iespēju piedalīties Kvasa viktorīnā un cīnīties par galveno titulu «Kvasa barons».

Bērnu priekam darbojās arī Sejas apgleznošanas darb-nīca, kurā brīvprātīgā Ilze, uzklausot vēlmes, uz sejām gleznoja gan dzīvniekus, gan augus.

Lai darbnīcām un spēlēm piesaistītu vairāk dalībnieku un aicinātu izbaudīt aktivitātes, tika organizēta sportiska un izglītojoša stafete, kuras laikā vajadzēja iziet sešus kontrolpunktus (KP).

Katrā no tiem pēc uzdevuma izpildes dalībnieks saņēma gabaliņu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas logo uzlīmes, ko beigās vajadzēja salikt kopā kā puzli. Uzrādot pilnībā aizpildītu Aktīvā dalībnieka karti, varēja saņemt balvu.

Kontrolpunktu aktivitātes

1. Rotu darbnīca — vajadzēja filcēt vienu bumbiņu vai izveidot rokassprādzi no jau gatavajām pērlītēm. Šo darbnīcu vadīja tekstildizainere Viva Lambert no Īrijas, kurai tika nosūtīts īpašs ielūgums. Liels bija mūsu pārsteigums un prieks, kad saņēmām no viņas apstiprinājumu par piedalīšanos Rotu darbnīcā. Viva darbnīcā strādāja ar bērniem, kuri vēlējās iemācīties filcēt bumbiņas neatkarīgi no tā, vai piedalās stafetē, vai nē.

2. Dambretes spēle «Kvass pret Limonādi», kurā kauliņu vietā bija mazas glāzītes ar kvasu (tumšie kauliņi) un limonādi (gaišie kauliņi). Nokauto «kauliņu» dzēriens tika iepildīts katra dalībnieka personīgajā glāzē, kā rezultātā spēles dalībnieki bija arī remdējuši slāpes. Spēli uzraudzīja brīvprātīgais jaunietis Reinis.

3. Spēle «Satausti desmit priekšmetus». Īpaši izveidotā kastē vajadzēja iebāzt roku un sataustīt vairāk nekā 15 dažādu struktūru un lielumu priekšmetus: alkšņu čiekurus, zīles, kviešu vārpas, gliemežvākus, sveces, dziju, dakšiņas, pūpolus u. c.

4. Mākslas darbnīca — apsveikuma kartiņas izveidošana ar guašas vai akvareļa krāsām, flomāsteriem vai zīmuļiem, reljefiem priekšmetiem: kukurūzas pārslām, putraimiem, makaroniem, tēju u. c.

5. Spēle «Sasmaržo Jāņus» — astoņos maisiņos paslēpti dažādu smaržu dabas materiāli: kalmes, piparmētra, upeņu zari, tomātu kāti, ķiploki, margrietiņas. Dalībnieku uzdevums bija ar ožu noteikt maisiņu saturu — tie, kuri atminēja piecus no tiem, saņēma uzlīmes gabaliņu.

6. Spēle «Dungodziesmiņa» — bibliotēkas darbiniece Alda spēles dalībniekam dungoja kādu dziesmu, ko vajadzēja atminēt.

Jāņu koncerts

Vienlaicīgi ar aktivitātēm notika Jāņu koncerts, kurā pieda-lījās gan vietējie, gan uzaicinātie mākslinieki. Viens no tiem bija dziesminieks Uldis Kākulis. Viņa izteikti nacionālā koncertprogramma lieliski ieskandināja gada latviskākos svētkus. Ulda skanīgā balss izskanēja tālu pāri Juglas ezeram.

Koncerta ietvaros 75 gadu jubilejā tika sveikts arī dzej-nieks Jānis Peters. Par godu viņam bibliotēkas darbiniece Ieva bija sastādījusi īpašu Petera dzejas kompozīciju «Mana tauta dziedāja». To lasīja jaukās bibliotēkas darbi-nieces Andra, Laura, Alda un Maija. Arī šī dzejas kompozīcija interesentiem ir pieejama bibliotēkas lasītavā.

Turpinot sumināt dzejnieku, uz skatuves kāpa Lauris Kuzņecovs un Edijs Fuksis. Viņu dziedātajām Jāņa Petera dziesmām pievienojās arī skatītāji. Viņu balsis bija dzirdamas arī jautrajā apdziedāšanas dziesmā, ko jaunieši bija sagatavojuši labo Jāņu svinēšanas tradīciju ietvaros.

Koncerta noslēgumā uzstājās kantrī grupa «Sestā jūdze», kas klausītājus pārsteidza ar dziesmām arī angļu valodā. Tā bija lieliska iespēja iepazīt grupu no jaunas puses.

Pozitīvas atsauksmes un pateicības brīvprātīgajiem

Kopējie pasākuma rezultāti bija pozitīvi. Par to liecināja laba pasākuma apmeklētība un pozitīvas atsauksmes. Cilvēki uz pasākumu bija braukuši gan no centra, gan tāliem rajoniem. Pasākums palīdzēja iepazīties ar Jāņu svinēšanas tradīcijām caur sajūtām, kuras ikdienā mēs pat neievērojam, jo uztveram kā pašsaprotamas.

Ieklausoties pasākuma apmeklētāju viedokļos, esam secinājuši, ka šāda veida pasākumus jārīko biežāk, jo tie dod iespēju bagātināt savu iekšējo kultūras pasauli, neskatoties uz veselības stāvokli.

Tomēr ir kāds vērā ņemams apmeklētāju ieteikums — aktivitātes no koncerta vajadzētu izdalīt, jo interesantās un bagātīgās radošās darbnīcas liedz klausīties koncertu, savukārt, izvēloties baudīt brīnišķīgo koncertu, nevar piedalīties interesantajās spēlēs un cīnīties par balvām, vai nogaršot jaunus sierus.

Tāpēc LNerB turpmākos projektus nolēmusi veidot tā, lai piedāvāto programmu varētu baudīt ikviens un nevajadzētu izvēlēties, ko baudīt un ko palaist garām.

Jāņu ielīgošana Strazdumuižā izskanēja godam. To realizēt bibliotēkai palīdzēja brīvprātīgie jaunieši Ilze un Reinis, producentes asistente Dinija, skatuves un skaņas nodrošinātāji Alda Vilciņa vadībā, kā arī Rīgas Dome, piešķirot finansiālu atbalstu. Bibliotēkas kolektīvs izsaka vislielāko pateicību visiem, kuri palīdzēja uzsliet un vēlāk demontēt lielo Strazdumuižas kluba nojumi, kā arī palīdzēja sakopt teritoriju.

Svētki bija izdevušies arī pateicoties atsaucīgajiem pasākuma apmeklētājiem. Gaidām jūs arī ikdienā pie mums, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā!