Nodaļa — Neredzīgo sports
Liepājas pusmaratons «Skrējiens tumsā»
lsm.lv
2014. gada 5. jūlijā starts tika dots Liepājas pusmaratonam, kura ietvaros pirmoreiz norisinājās arī pasākums cilvēkiem ar redzes invaliditāti «Skrējiens tumsā». Tā dalībnieki apņēmās noskriet piecus kilometrus garu distanci. Otro gadu piedalījās arī cilvēki ar kustību traucējumiem, uzskatot, ka šādi iedvesmo ikdienā kļūt aktīvākiem arī citus invalīdus.
Ainaram Semjonovam šis ir otrais gads, kad viņš piedalās Liepājas pusmaratonā. Pērn viņš bija vienīgais sportists ratiņkrēslā, šogad pievienojās puisis no Daugavpils. Ainaram radās ideja popularizēt dalību pusmaratonā cilvē-kiem ar īpašām vajadzībām. Pēc tam, kad uzrunājis pasākuma organizatorus un Liepājas Neredzīgo biedrību, radusies akcija «Skrējiens tumsā».
«Cilvēki redz, ka to dara vājredzīgs cilvēks, to dara cilvēki ratiņos. Iespējams nākotnē vēl vairāk cilvēku ar īpašām vajadzībām skries. Jā, tas ir aicinājums vispār visiem piedalīties un domāt dzīvē par kaut ko svarīgu,» sacīja Ainars.
Arī redzes invalīdi Gatis un Raimonds aktīvi gatavojās pusmaratonam. Gatim nebija ilgi jādomā, vai piedalīties šajā sportiskajā aktivitātē. Viņš kopā ar asistentu piedalījās sešu kilometru garajā atbalsta gājienā. Savukārt, Raimonds skrēja piecu kilometru distanci. Tā kā šogad ir noorganizēts «Skrējiens tumsā», tad radusies lielāka drosme un pārliecība, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu piedalīties.
«Mēs rādām piemēru, un pārējie lai seko mums, ka mēs arī to varam, lai nesēž cilvēki mājās un aktīvi piedalās,» uzskata Liepājas pusmaratona dalībnieks Raimonds.
Gandrīz visiem dalībniekiem, kuri piedalījās pusmaratonā, nepieciešams asistents. Drošāk esot trenēties sporta laukumos, jo pludmalē varot būt izraktas smilšu bedrītes vai citi šķēršļi, kurus cilvēki ar redzes problēmām var nepamanīt.
«Vārdi pamāca, bet piemērs iededzina! Domāju, mēs spēsim uzrunāt un kāds iedegsies arī dalībai nākošajam gadam,» sacīja Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis.
Šogad pusmaratonā piedalījās 10 dalībnieki ar īpašām vajadzībām. Kā stāsta Ainars, situāciju Liepājā var vērtēt divējādi. Ir tādi cilvēki, kuri pasīvi aizvada savu ikdienu, un tādi, kuri gribētu piedalīties, bet neuzdrīkstas vai fiziski nevar aizkļūt līdz aktivitāšu vietām.