Gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams
Kitija Okate-Vatjkoviča, LNB RC Radošās pašizteiksmes nodarbību vadītāja

Ir atkal noslēdzies viens svarīgs posms LNB Rehabilitācijas centra ikdienā Rīgā, kā arī to cilvēku ikdienās, kuri trīs mēnešu garumā no aprīļa līdz jūnijam šeit saņēma rehabilitācijas pakalpojumus.

Trīs mēnešus ilgais rehabilitācijas kurss ir programma, kuru var apgūt trīs mēnešu laikā rehabilitācijas centrā Rīgā. Šajā laikā apgūstamas ikdienā nepieciešamākās un svarīgākās prasmes, ēdienu pagatavošanas, mājturības un mājsaimniecības prasmes, kā arī iemaņas klūgu pīšanā, rokdarbu un radošo darbu veikšanā.

Pacilāts un svinīgs noskaņojums virmoja rehabilitācijas centrā grupas izlaiduma dienā jūnijā. Prieks un gandarījums mijās ar pārdomām un nelielām skumjām par rehabilitācijas kursa beigām, taču galvenokārt — prieku par iegūto, paveikto, par izturību, neatlaidību un kopīgi pavadīto laiku. Visi kopā dalījāmies pieredzē par to, kā mums gājis, kas sasniegts un kas vēl jāpilnveido.

Ikreiz, no jauna uzsākot rehabilitācijas kursu, dzirdam dalībnieku jautājumu: «Kā es varu kaut ko darīt, ja es neredzu?»

Arī šajā grupā sākumā nebija viegli nevienam — nezināma vide, apkārtne, cilvēki, apstākļi, satraukums un neziņa. Bija jāprot sadzīvot un rast kopīgu valodu ar citiem grupas biedriem. Radās gan sarežģījumi, gan neizpratne un pārdzīvojumi. Dažiem sagādāja grūtības orientēties apkārtējā vidē un atcerēties maršrutus, citiem — iemācīties braila rakstu vai kāda darba secību. Izmisumā tika uzdoti jautājumi — KĀ ES VARU gatavot ēst, aiziet uz veikalu, lasīt grāmatas, ievērt adatā diegu, piešūt pogu, pazvanīt, strādāt ar datoru, veikt rokdarbus, pīt grozu vai izgatavot pakaramo, JA ES NEREDZU?

Bailes no neizdošanās, kļūdīšanās, neticība saviem spēkiem un savu spēju nenovērtēšana ir tas, kas ierobežo un ieskauj kā skavās, no kurām grūti atbrīvoties. Patiesībā mums katram jāuzdod sev jautājums — kāpēc nepamēģināt, kāpēc nedarīt, necīnīties? Tikai pārvarot šīs bailes un noticot savām spējām, izdodas virzīties uz priekšu un kaut ko sasniegt. Lai arī tas notiek pamazām, tomēr notiek attīstība, cilvēks darbojas. Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara, un no kļūdām var mācīties.

Reiz radošās pašizteiksmes nodarbībās gadījās tā, ka cilvēks, neticot savām spējām, atmeta darba idejai ar roku, taču vēlāk, ieraugot, ka viņa grupas biedrs ir darinājis tik skaistu darbu, arī pats gribēja pamēģināt ko līdzīgu izveidot. Un viņam izdevās — lēnāk un pacietīgāk, taču izdevās. Tādējādi arī šajā grupā, ar interesi apskatot darbu paraugus, daudzi bija gatavi kaut ko jaunu mācīties un savām rokām darināt dažādus radošus darbus.

Pēc rehabilitācijas kursa cilvēki ir kļuvuši drošāki, patstāvīgāki, informētāki. Ir apguvuši dažādu ēdienu gatavošanas prasmes, pagatavojot dažādus salātus, zupas, gaļas ēdienus un pat izcepot pīrāgus. Iemācījušies pareizi un droši orientēties telpās un ārpus tām ar baltā spieķa palīdzību, kā arī ar suni-pavadoni Teodoru. Ir iepazinuši tiflotehnikas sniegtās iespējas, tās pielietojuši, iepazinuši braila rakstu. Iemācījušies strādāt ar datoru un apieties ar mobilo telefonu, pielāgojot tos savām vajadzībām. Daudzi no klūgām uzpinuši grozus un paplātes, apguvuši dažādus rokdarbus — tapošanu, aušanu, tamborēšanu, mezglošanu un citus rokdarbu veidus. Guvuši nepieciešamākās mājturības un mājsaimniecības pramses, kā arī uzturējuši labā formā savu ķermeni, apmeklējot sporta nodarbības, un prātu, apmeklējot psihologa nodarbības. Daudzi izlaiduma dienā ar sajūsmu un gandarījumu rādīja grupas biedriem savus pašdarinātos radošos darbus. To vidū ir filcētas rotas, maciņi telefonam, dekupēti papīra masas trauki un suvenīri, no veidošanas masas izveidoti priekšmeti, mezglota rokassprādze, audumu broša, ar pērlītēm izšūti aksesuāri un rotas, apjomīgi papīra ziedi, reljefas glezniņas ar dzīvniekiem, glezniņa kvillinga tehnikā un citi darbi.

Saņēmām pateicības vārdus arī par sniegto emocionālo piepildījumu, sirsnību un taktisko pieeju, kas nav ierakstīti nevienā programmā. Tas ir nenovērtējami, tāpēc, saņemot šādas atsauksmes no klientiem, ir prieks censties, virzīties uz priekšu un sadarboties.

Lai ar saulainām, pozitīvām domām, jaunām un interesantām idejām piepildīta atvasara, tad būs ražīgs un bagāts rudens!