Sociālās aprūpes pāreja uz pakalpojumu sniegšanu dzīvesvietā
LM plāno sociālo pakalpojumu plašāku attīstību, kā arī aprūpes pakalpojuma atbilstību klienta aprūpes līmenim. To nosaka 2013. gada 4. decembrī apstiprinātās Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014. — 2020. gadam.
Sociālās aprūpes pakalpojumu pakāpeniskai de-institucionalizācijai un pārejai uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem 2016. gadā plānots ieviest stingrākus uzņemšanas noteikumus valsts finansētās ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās.
Tāpat paredzēts ierobežot līdz 6 mēnešiem valsts finansētas institucionālās aprūpes periodu bāreņiem un bez vecāku gādības esošajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem, tādējādi veicinot šo bērnu aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa.
Tāpat noteikti pašvaldības sociālā dienesta pienākumi laikā, kad ārpusģimenes aprūpē nodotais bērns sasniedzis pilngadību un uzsāk patstāvīgu dzīvi, uzliekot dienestam pienākumu iesaistīties šāda bērna vajadzību novērtēšanā, kā arī pēc patstāvīgās dzīves uzsākšanas vismaz divu gadu garumā veikt sociālās situācijas izmaiņu novērtēšanu un nodrošināt atbalstu.
Īstenojot 2013. gada 18. decembrī apstiprinātajās Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnēs 2014. — 2020. gadam noteiktos uzdevumus, sākot ar 2015. gadu, no valsts budžeta līdzfinansēs pašvaldību izdevumus sociālā darba speciālistu mērķtiecīgi organizētam konsultatīvam un izglītojošam atbalstam, pilnveidojot speciālistu kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti.
Vienlaikus grozījumi precizē gadījumus, kā pārtraukt vai izbeigt aprūpes institūcijas pakalpojumu.
Tāpat paredzēts mainīt samaksas aprēķināšanas kārtību par ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas pakalpojumu.
Turpmāk maksu par pakalpojumu iekasēs arī no cilvēka saņemtās piemaksas pie pensijas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kaitējuma atlīdzības vai apdrošināšanas atlīdzības par nelaimes gadījumu darbā. Iepriekšminētās ir Valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas, kuras ir pielīdzināmas pensijai.
Līdz ar to arī summa, kam pēc samaksas par ilgstošas aprūpes institūcijas pakalpojumu ir jāpaliek cilvēka rīcībā, nedrīkst būt mazāka par 10% no cilvēkam izmaksājamās summas. Līdz šim bija noteikts, ka cilvēka rīcībā jāpaliek ne mazāk kā 10% no cilvēkam aprēķinātās pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.
Grozījumi nosaka, ka pienākums maksāt par cilvēka saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem gulstas uz viņa laulāto, pilngadīgajiem bērniem un vecākiem.
LM uzsver, ka kopš Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma spēkā stāšanās ir gan attīstījušās arvien jaunas sociālo pakalpojumu formas mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, gan citu nozaru (piem., veselības aprūpes) institūcijās uzsākuši strādāt sociālā darba speciālisti.
Jau pirmās izmaiņas šī gada sākumā
2015. gads iesācies ar satraucošu ziņu, kas izskanējusi jau visos ziņu medijos — LM plāno slēgt valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāli «Kauguri» un SAC «Vidzeme» filiāli «Rauna» un šo aprūpes iestāžu klientus pārvietot uz SAC «Rīga» filiāles «Ezerkrasti» jaunatklāto korpusu.
Kauguros mītošie atsakās pāriet uz citu iestādi. Bet darbinieki raksta atlūgumus un meklē jaunu darbu. Abas aprūpes iestādes tiekot slēgtas, jo tās neesot piemērotas klientu vajadzībām. LM šādi plānojot uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura veselības traucējumiem.
Latvijas Televīzija savā ziņu sižetā janvāra sākumā norādīja, ka, iespējams, īstā atbilde ministrijas plāniem esot aiz «Kauguru» sētas — liels zemes gabals, kuru nevarot apbūvēt, ja priekšā ir pansionāts un vienīgais ceļš turp vedot cauri teritorijai.
