Kanāriju salas un okeāna viļņi
Anita Zvirgzde
Diāna Ponaskova sirgst ar trauslo kaulu slimību, tāpēc pārvietojas ratiņkrēslā. Daudzi pazīst Diānu, jo viņa dzied korī «Nāc līdzās!», dejo ratiņdejotāju grupā, spēlē klavieres, glezno un fotografē. Turklāt viņa studē multimediju komunikācijas Rīgas Stradiņa universitātē.
Piedāvājums no biedrības «Latvijas Burāšanas mācību asociācija» izbaudīt burāšanas apmācību uz britu burinieka «Tenacious» Diānai nāca negaidīti. Tas ir viens no diviem pasaulē pielāgotajiem burukuģiem personām ar īpašām vajadzībām, un brauciens jeb ceļojums uz Kanāriju salām bija ieplānots februāra sākumā.
Kāpēc viņa tam piekrita un kā beidzās šis piedzīvojums meitenei ratiņkrēslā — lasiet fragmentā no viņas dienasgrāmatas. Projektu īstenoja ar Lielbritānijas labdarības fonda «Jubilee Sailing Trust» atbalstu. Braucienā devās vēl viena Latvijas pārstāve — Monta no daudzbērnu ģimenes (deviņi bērni). Diānu pavadīja mamma.
Diānas secinājumi pēc brauciena
Piedzīvotais pierādīja to, ka ne vienmēr jābūt gatavam izaicinājumam, ka ne vienmēr jāzina visas detaļas un pareizības. Gluži pretēji — izaicinājums ir tieši tas, kas iemet piedzīvojumā un pārbauda sagatavotību dzīvei.
To, cik ļoti ātri spēj adaptēties, izdomāt, pārdzīvot, darboties, komunicēt, piedalīties, realizēt un darīt visu, lai piepildās sapnis. Katrs liels vai mazs sevis pārvarēšanas šķērslis ļauj izjust sevi no citām šķautnēm. Tā ir kā mācība, kā īsta dzīves mācību stunda, kurā jāpagūst izprast teoriju un tūdaļ realizēt praksē. Nereti teorijas apzināšanās nāk tikai pēc prakses īstenošanas. Šāda situācija ir raksturīga izaicinājumiem, jo liekas, visu zini, bet patiesībā to tikai uzzināsi.
Esot uz kuģa, neviens brīdis nepagāja skumjās vai vilšanās sajūtā, jo, ceļoties rīta agrā stundā pēc nakts-rīta dežūras, biju gatava jauniem uzdevumiem, kurus piepildīt. Tāpēc uz visiem sadarbības aicinājumiem, kuri tika mums piedāvāti, darbojoties uz kuģa, teicu — Jā, tūlīt to izdarīšu!
Doties mazgāt klāju! — Jā!
Doties nakts/rīta dežūrā! — Jā!
Doties pievilkt buras! — Jā!
Doties mazgāt traukus! — Jā!
Doties stūrēt kuģi! — Jā!
Doties fiksēt lokācijas datus! — Jā!
Katrs aicinājums bija svarīgs. Komandas līderi vienmēr aicināja, nevis lika darīt. Vienmēr jautāja — Vai tu būtu laimīgs palīdzēt mums ar šo darbu? Un mūsu atbildē izskanēja vēl lielākas sajūsmas piepildīts – Jā! Protams! Ar prieku!
Vienkāršas cilvēcības un attieksmes iedvesmota, biju pateicīga par katru iespēju un kopīgi izdarīto darbu, jo bijām īsta komanda, kurai ir vienots mērķis. Atceros tās pirmās emocijas, kad ieraudzīju okeāna plašumus un ūdens stihijas hipnotizējošo spēli. Man jautāja, vai nereibst galva, tik ilgi skatoties ūdens nemitīgajā viļņošanās, un es teicu, ka esmu uz šo brīdi pilnīgi apburta. Nemāku aprakstīt apziņas stāvokli, skatoties tajā dziļumā, jo horizontā savienojās divas bezgalības — debesis un okeāns, ko cilvēka prātam grūti aptvert.
Protams, pievēršoties komandas darbam, jāatzīst, ka bijām pārsteigtas par gaidāmiem uzdevumiem, darbu sarakstu, dežūrām un pienākumiem. Pēc instruktāžām sekoja buru pievilkšanas apmācības. Neatkarīgi — esi sieviete, vīrietis vai cilvēks ratiņkrēslā, palīdzīgās rokas būs nepieciešamas vienmēr.
Jau otrajā burāšanas dienā kuģis piedzīvoja noenkurošanos, jo bija gaidāma vētra. Tad ar mammu arī piedzīvojām pirmo nakts maiņu. Iepazinos ar navigācijas, lokācijas sistēmu, gaisa temperatūras un mitruma mērītājiem, palīdzības dienesta grafiku un atsevišķu datu fiksācijas dienasgrāmatu. Runājot par jūras slimību, jāatzīst, tas bija labs pārbaudījums, kuru esam godam izturējušas!
Viennozīmīgi lielu iespaidu atstāja apbrīnojami ainaviskās Kanāriju salas. Meži, pauguri, kalni, mazas pilsētiņas, ieliņas, kultūra, cilvēki, miers un dabas maģija. Puerto Rico kā atpūtas vieta ir brīnišķīga. Bija liels prieks nopeldēties un baudīt siltumu!
Kanārijas noteikti ir vieta, kur atgriezties un līdzsvarot, harmonizēt sevi ar dabu. Ja vien būtu vairāk laika pabūt kādā no La Gomeras mežiem, noteikti vēlētos iziet kādu skaistu taku starp biezi apsūnojošiem, smaržīgiem, sūnu viegli ietērptiem kokiem un pabūt divatā ar dabu. Ļoti iedvesmojoši! Esam pateicīgas, priecīgas, iedvesmotas un vairāk zinošas burāšanā. Paldies!
Citiem gribu novēlēt — nebaidīties un izmēģināt to skaisto, ko dzīve piedāvā. Paļauties, noticēt, piedzīvot un iegūt sev tos laimes brīžus! Tas paceļ spārnos un kalpo kā īsta dzīves mācību stunda!
