Nodaļa — latvijas neredzīgo bibliotēkā

Brīvprātīgā darba pieredze Neredzīgo bibliotēkā
Gunta Bite, LNerB brīvprātīgo darba organizatore

Brīvprātīgais darbs (BD) visā pasaulē ir atzīta un novērtēta kustība. Tā tradīcijas aizsākas vairāk nekā pirms 100 gadiem. Pirmās valstis bija Nīderlande un ASV. Amerikā vairāk nekā 50% iedzīvotāju veic BD sabiedrības labā.

Arī citās pasaules valstīs BD ir ļoti izplatīts, piemēram, Skandināvijas valstīs ap 30% iedzīvotāju darbojas kā brīvprātīgie, Vācijā tie ir 34%. Darboties tajā ir goda lieta, jo ikviens BD paveic labas lietas un sniedz atbalstu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Turklāt darbošanos šajā kustībā novērtē arī darba devēji.

Latvijā brīvprātīgo kustība aizsākās tikai 1998. gadā un šobrīd tā vēl tikai attīstās, tāpēc ne visi vēl izprot šī darba jēgu un nozīmīgumu. Daudzi saskata tikai to, ka tas ir darbs bez atalgojuma un nesaskata tā jēgu, kad valstī pastāv bezdarbs.

Daļu no bezdarbniekiem sastāda tieši jaunieši, kuriem pēc skolas beigšanas nav praktisko darba iemaņu, un tas visbiežāk kalpo par atteikuma iemeslu no darba devēja puses. Šeit parādās vērā ņemams jautājums: kā jaunietis var iegūt darba un komunikācijas iemaņas, ja darba devēji atsaka pirmo darba vietu?

Brīvprātīgais darbs pēc būtības ir laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem, turklāt tas dod labumu arī pašam brīvprātīgajam, jo saņem gandarījumu un prieku par paveikto darbu, kā arī iespēju to pieminēt CV, ko potenciālais darba devējs novērtēs. Rekomendācija no BD organizētāja potenciālajam darba devējam apliecina jaunieša iegūto darba pieredzi, kā arī parāda viņu kā sociāli aktīvu un gatavu uzņemties atbildību par savu darbu.

Izvēloties potenciālo darbinieku, darba devējs noteikti priekšroku dos kandidātam, kurš ir strādājis brīvprātīgo darbu. Savukārt jaunietim tā ir iespēja iepazīt pašam sevi, savas prasmes, talantus.

Brīvprātīgā darba ieguvumi

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) pirmo reizi ar brīvprātīgajiem saskārās 2009. gadā rīkotajā labdarības akcijā «Uzdāvini SAULI!». Toreiz par brīvprātīgajiem galvenokārt pieteicās bibliotēkas lasītāji, 2011. gada Jāņu ielīgošanas pasākumā «Saules griežu pieskāriens» jau atsaucās jaunieši, kas nebija saistīti ar bibliotēkas mērķauditoriju, savukārt šī gada 1. jūnija Bērnu aizsardzības dienas pasākumā «Mēs esam dabas bērni» brīvprātīgie jaunieši jau pieteicās paši, līdzi paņemot savus draugus. Katra šāda veida sadarbība aiz sevis atstāj abpusēji pozitīvu pieredzi un kontaktus.

Šobrīd LNerB kā valsts iestāde arī piedalās BD organizēšanā un piedāvā dažādus darbus Skaņu ierakstu studijā, Braila raksta nodaļā, LNerB filiālbibliotēkās, kā arī dažādu kultūras pasākumu rīkošanā (vairāk www.neredzigobiblioteka.lv sadaļā Brīvprātīgajiem). Parasti piesaistītie brīvprātīgie ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem, turklāt līdz 18 gadu vecumam jābūt vecāku rakstiskai atļaujai. Virs 25 gadiem brīvprātīgie tiek piesaistīti, sadarbojoties ar kādu no NVO.

Brīvprātīgais darbs dod labumu gan organizētājam, gan darba darītājam.

Bibliotēkas ieguvums ir:

1) bezmaksas reklāma, kas nav mazsvarīgi, popularizējot redzes invalīdu iespējas un vajadzības. Reklāma, kas sabiedrībā nonāk no mutes mutē uzrunā vairāk, nekā dažādu uzsaukumu klišejas. Tāpat pasākuma laikā visi brīvprātīgie tiek ietērpti Latvijas Neredzīgo bibliotēkas T-kreklos, kas bezmaksas reklāmu nodrošina jau ilglaicīgā periodā caur publiskajā telpā ievietotām bildēm;

2) kapacitātes uzlabošana. Šobrīd, kad bibliotēkas sāk darboties arī kā kultūras centri, darba apjoms palielinās, tāpēc ir būtiski piesaistīt palīdzīgas rokas, lai pamatfunkcijas nebremzētos;

3) pakalpojumu kvalitātes un kvantitātes palielināšana lielā mērā atkarīga no personāla elastīguma un brīva radošā potenciāla realizācijas. Lai pakalpojums tiktu sniegts pietiekamā daudzumā un pienācīgā kvalitātē, nepieciešams papildu laiks un cilvēkresursi, ko var nodrošināt brīvprātīgie;

4) jaunu pakalpojumu piedāvājums, ko palīdz izstrādāt un realizēt brīvprātīgie jaunieši, uzņemoties iniciatīvu. Tās var būt radošās darbnīcas pasākumos, aktīva brīvā laika pavadīšana brīvā dabā, tematiskas nometnes utt.

Savukārt, pašam brīvprātīgajam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, nacionalitātes, reliģiskās piederības un citiem sociāliem vai fiziskiem faktoriem BD:

1) sniedz izpratni un jaunas zināšanas par problēmu vai mērķauditoriju, ko organizācija apkalpo. Piemēram, palīdzot Braila raksta grāmatu restaurācijas darbos, brīvprātīgais iegūst zināšanas par neredzīgo raksta grāmatām un tā īpatnībām. Pietuvojoties un izprotot redzes invalīdu vajadzības, rodas piederības sajūta, līdzcietība, iejūtība, atbalsts, kas savukārt var izpausties gan finansiālā (ieskaitījums ziedojumu kontā), gan materiālā veidā (ziedots papīrs, grāmatas, balss, darbs);

2) dod iespēju papildināt CV. Strādājot BD, jaunietis uzkrāj darba pieredzi, kuru var atspoguļot savā CV un nepieciešamības gadījumā pievienot Rekomendācijas vēstuli no šī darba organizētājiem;

3) sniedz iespēju novērtēt savas spējas un paaugstināt praktiskās iemaņas. Šis punkts īpaši svarīgs jauniešiem ar invaliditāti. Tas palīdz pirms augstskolas izvēles praktiski darboties izvēlētajā jomā un sajust, vai darbs ir pa spēkam un patiešām interesē. Mūsu bibliotēkā darba praksi izgājuši tādi jaunieši kā Sarmīte Gromska, Māris Orbitāns un Lauris Kuzņecovs. Katrs no viņiem ieguva praktisku pieredzi darbā ar Braila raksta grāmatu reprodukciju vai kultūras pasākumu organizēšanu;

4) rod labvēlīgu vidi savu ideju īstenošanai. Ikviens darbs veicina domāšanu, ja tas tiek darīts brīvprātīgi, ar mērķi dot labumu sabiedrībai. BD laikā notiek komunikācija un kontaktu dibināšana. Piemēram, grāmatas «Dieguburti» tapšanas laikā brīvprātīgo vidū bija arī Aivija no biedrības «Es redzu!». Darba gaitā aizsākās sarunas par radošiem, muzikāliem jauniešiem, kuri varētu piedalīties kādā muzikālā projektā. Rezultātā biedrība «Es redzu!» kopā ar A. Kukuvasu realizēja mūziklu «Mazais Princis» ar neredzīgu un vājredzīgu jauniešu piedalīšanos.

Brīvprātīgā darba efektivitāte

Bez šaubām, BD ir ne tikai plusi, bet arī mīnusi, ar kuriem jārēķinās.

Atbildības trūkums. Visvairāk tas novērots gadījumos, kad darbs nav vienreizējs, bet ilgstošs, taču nav noslēgts Brīvprātīgā darba līgums, kurā atrunāta abu pušu atbildība. Piemēram, Skaņu ierakstu studijā mēdz parādīties iesāktas, bet līdz galam neieskaņotas grāmatas, jo brīvprātīgais ielasītājs pārtraucis darbu.

Paviršība, kas rodas divu iemeslu dēļ:

— ierobežotā laikā jāpaveic liela apjoma darbs. Bieži vien, labu gribot, brīvprātīgais darbu sasteidz, kā rezultātā materiāli pielīmēti vai izgriezti šķībi. Piem., materiāli grāmatai „Dieguburti” bija sagādāti septiņiem grāmatu eksemplāriem, bet pēc brīvprātīgo darba par labiem tika atzīti tikai 5 eksemplāri;

— kontroles trūkums. Brīvprātīgais pirms darba sākuma tiek apmācīts, kā darbs veicams, taču nepārtraukta darba kontrole nav iespējama darbinieku trūkuma dēļ, jo pretējā gadījumā nebūtu vajadzības pēc palīgiem.

Tieši šo iemeslu dēļ brīvprātīgajiem neuztic darbus pie dokumentiem, atskaitēm, datu bāzēm u.c. svarīgiem uzdevumiem. Toties viņi veiksmīgi tiek galā ar tādiem pienākumiem kā:

· priekšālasīšana;

· sagatavošanās darbi kultūras pasākumiem;

· skrejlapu un plakātu izplatīšana pilsētvidē;

· aktivitāšu vadīšana āra pasākumos;

· pasākumu dalībnieku — redzes invalīdu — asistēšana;

· norakstīto grāmatu / izdevumu utilizācija;

· plauktu pārkārtošana;

· teritorijas sakopšana;

· savu talantu realizēšana:

— mākslinieciski — uzzīmējot pasākumu logo, izveidojot plakātu maketus,

— muzikāli — dziedot, spēlējot, deklamējot,

— uzņēmīgi — rakstot un realizējot projektus, izmantojot bibliotēku kā mentoru, piem., jauniešu akcija «Dziedot kopā, gaišāk skan!».

BD ir daudz plašāks jēdziens nekā šeit varētu aprakstīt. Tas dod milzu ieguldījumu un sabiedrības savstarpēju komunikāciju. Bibliotēka izveidojusi datu bāzi ar brīvprātīgo kontaktiem, jo ikviens no viņiem ir gatavs atgriezties, lai palīdzētu mums ikdienas un svētku darbos.

Starp viņiem ir arī redzes invalīdi, kuri kā brīvprātīgie lielākoties darbojas bibliotēkas kultūras pasākumos, taču tas nenozīmē, ka viņi nevar darīt arī citus darbus. Piem., Edijs labprāt piedalījās grāmatu utilizācijas procesos, Anna un Ilgvars — nelielu Braila raksta grāmatu rediģēšanā un pārbaudē.

Brīvprātīgo kustība Latvijā attīstās palēnām, un mēs varam būt daļa no tās. Bibliotēkas piedāvātais BD ir svarīgs un nepieciešams tieši jauniešiem un bibliotēka nedrīkst apstāties, jo, tikai savstarpēji sadarbojoties, mēs varam veidot labāku sabiedrību, kurā paši dzīvojam. Tāpēc gribētos, lai arvien vairāk jauniešu no mūsu mērķauditorijas sajustu BD nozīmību un aktīvāk pieteiktos.