Nodaļa — Mūsējo ceļojumi

Izraēlas valdzinājuma stāsti
Andrejs Sudarenko

Andrejs Sudarenko ir ar pirmās grupas redzes invaliditāti. Tomēr, neskatoties uz šo ierobežojumu, viņam ir fantastiska aizraušanās — ceļošana. Viņa mērķis ir katru gadu aizbraukt uz vienu valsti. Kopā ar sievu viņi apceļojuši jau pusi Eiropas. Šoreiz redakcijai Andrejs atnesis savu stāstu par braucienu uz Izraēlu.

Cerams, tas iedvesmos arī citus mūsu žurnāla lasītājus šajā vasarā saplānot sev kādu ceļojumu un pēc tam arī padalīties ar «Rosmes» lasītājiem ar iespaidiem. Jo katrs šāds stāsts sniedz informāciju citiem par vides pielāgojumu attiecīgajā valstī un iedrošina turp doties.

Mēs ar dzīvesbiedri jau sen vēlējāmies nokļūt šajā eksotiskajā valstī. Pagājušā gada pirmajā pusē pienāca labs piedāvājums, un mēs nolēmām doties uz šo valsti — uz Izraēlu.

Izkāpjot no lidmašīnas, laiks bija silts un patīkami vasarīgs. No lidostas mūs tūristu autobuss aizveda līdz viesnīcai, un tā sākās mūsu ceļojums pa šo valsti.

Pirmajā dienā apskatījām Cēzareju, Heroda lielā pili, kura tapusi I gadsimtā pirms mūsu ēras, un Romiešu teātri, kā arī Haifu — Izraēlas vadošo ostu. Jāpiebilst, ka pilsēta veidota trijos stāvos.

Apskatījām arī Akru — krustnešu pilsētu ar iespaidīgu cietoksni Vidusjūrā. Tālāk tika apskatīta Tibērija Galilejas jūras krastā. Tad devāmies uz Tabhu — vietu, kur Jēzus paēdināja piecus tūkstošus cilvēku ar piecām maizēm un divām zivīm. Tālāk devāmies uz Kapernaumu, kur Jēzus darīja brīnumus, dzīvoja Pētera mājā.

Tālāk apskatījām Nācareti, Marijas pasludināšanas baznīcu, kurā Marijai parādījās eņģelis Gabriēls un pasludināja, ka Marijai piedzims dēls. Pēc tam apskatījām Jordānas upi, kur Jānis Kristītājs kristīja tautu. Un arī mums notika kristības Jordānā. Rakstu vieta bija sešdesmit valstu valodās, tai skaitā arī latviešu valodā.

Tālāk ceļš mūs veda uz galvaspilsētu Jeruzalemi. Jeruzalemē apskatījām Ģetzemenes dārzu, kur Jēzu nodeva gūstā. Un arī Olīvkalnu, kur Jēzus mācīja mācekļiem Tēvreizi. Tā arī tur bija izlasāma latviešu valodā. Un tālāk apskatījām Jeruzalemes vecpilsētu, kur mums sākās Krusta ceļš. Krusta ceļā pa visu vecpilsētu bija četrpadsmit stacijas.

Tālāk gribu pastāstīt, ka ar vides pieejamību šajā valstī viss ir labākajā kārtībā. Jo pie visām iestādēm un vēsturiskajiem objektiem ir uzbrauktuves. Un arī cilvēkiem ar redzes problēmām pa pilsētām ir viegli pārvietoties un šķērsot ielas, jo gājēju pārejas ir iekrāsotas ar zilu un luksofori aprīkoti ar runas programmu, un arī viesnīcu lifti aprīkoti ar balss programmu.

Kā arī ir norādes braila rakstā. Bet, ja kaut ko nesaproti un nevari atrast viesnīcā, tad apkalpojošais personāls palīdzēs sameklēt vajadzīgo vietu. Cilvēki šajā valstī tiešām ir atsaucīgi un izpalīdzīgi!

Tāpēc es iesaku katram ceļot un aizbraukt uz šo valsti. Izjust, izbaudīt un uzzināt kaut ko vairāk!