Liepājnieku pieredzes brauciens uz Igauniju
Liepājas Neredzīgo biedrība

No š. g. 19. līdz 22. maijam deviņi Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki un brīvprātīgā darba veicēji EEZ projekta «Pilnveidojot sevi sabiedrībai» ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju. Brauciena mērķis bija apmeklēt divas lielākās Igaunijas pilsētas: Tallinu un Tartu. Pateicoties mūsu kaimiņvalsts kolēģu atsaucībai un projekta mājaslapas administratora Vernera Šteinberga cītīgi saplānotajai darba kārtībai, 19. maija rītā varējām doties ceļā.

Ceļā devāmies ar biedrības busiņu, tāpēc varējām iepazīties arī ar dažādām vietām vēl tepat Latvijā, piemēram, Staiceli, kurā atbilstoši Universālam Dizainam izveidots cilvēkiem ar invaliditāti pielāgots sporta laukums, tajā atrodas arī Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centrs «Staicele». Pa ceļam vēl aplūkojām Keilas gleznaino ūdenskritumu un vēlā vakara stundā sasniedzām galvaspilsētu Tallinu.

Nākamais rīts Tallinā iesākās ar plānotajām tikšanām. Kā vienu no pirmajiem apmeklējām sociālo uzņēmumu «Hariner», tur, kā mums pastāstīja tās vadītāja, tiek ražotas dažādas saimniecībai noderīgas birstes, apstrādātas kartona kastes, ražoti korķīši majonēzes un kečupa pudelēm. Noieta tirgus saražotajai produkcijai ir gan pati Igaunija, gan arī Lietuva un Latvija.

Regulāri produkcija tiek piedāvāta arī gadatirgos dažādās Igaunijas pilsētās. Uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk kā 28 darbinieki — no tiem apmēram 70% ir cilvēki ar redzes invaliditāti, bet pārējie — ar citiem funkcionāliem traucējumiem. Ikvienam no šiem darbiniekiem tiek nodrošināta viena ceturtdaļa slodzes, protams, pie lielāka pasūtījuma strādāt drīkst arī vairāk.

Nākamais tikšanās punkts bija Ziemeļu Igaunijas Neredzīgo asociācija Tallinā. Tajā tikāmies ar asociācijas priekšsēdētāju un viņas palīdzi. Viņas dalījās pieredzē par asociācijas darbu, par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par jautājumiem, kuri tiek risināti valstiskā līmenī. Līdzīgi kā tas notiek mūsu organizācijā, arī tur tiek rakstīti projekti, lai piesaistītu Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Notiek sadarbība ar citām NVO un Labklājības ministriju. Asociācijai ir savs žurnāls, kas tiek izdots jau 15. gadu.

Vairākas reizes gadā asociācija izsūta informāciju par nodarbībām, kuras notiek biedrībā. Tur ir arī izveidota «Tumšā virtuve», kurā ēdiens tiek gatavots un baudīts pilnīgā tumsā. Jau 15 gadus tajā pašā ēkā pie asociācijas darbojas masāžas skola, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt masiera profesiju. Noslēgumā arī mums tika dota iespēja izbaudīt masāžas seansu, kuru veica neredzīgi masieri.

Tās pašas dienas pēcpusdienā mūsu ceļš veda tālāk uz nākamo tikšanās vietu — rehabilitācijas centru bērniem ar vāju redzi un dzirdi. Šī iestāde, kā mums pastāstīja, savu darbību uzsākusi 1994. gadā, un tajā bērni gan mācās, gan uzturas diennakti no pirmdienas līdz piektdienai. Skolā ir izveidots arī bērnudārzs.

Skolā bērni mācās no 1. līdz 9. klasei, savukārt, bērni ar redzes problēmām mācās vienu gadu ilgāk. Iestāde veiksmīgi sadarbojas ar partneriem no Somijas un ASV, kā arī raksta un realizē vietēja mēroga projektus. Skola darbojas kā sociālās rehabilitācijas organizācija, valsts no viņiem pērk sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai tos varētu nodrošināt gan bērniem, gan pieaugušajiem ar redzes un dzirdes problēmām. Valsts apmaksāts ir arī surdotulks.

Tā, nu, mūsu viesošanās Tallinā šajā vakarā tuvojās noslēgumam, vēl tikai neliela ekskursija ziedošajā Tallinas botāniskajā dārzā un skats no televīzijas torņa uz pilsētu. Tālāk jau ceļš veda uz mūsu nākamo pieturas punktu — Tartu.

Nākamās dienas rīts iesākās ar viesošanos Tartu pilsētas domes Sociālās labklājības departamentā. Tajā mums tika prezentēts pārskats par sociāliem jautājumiem cilvēkiem ar invaliditāti. Pašvaldības pārstāvis informēja, ka valsts ir tā, kas izstrādā noteikumus, kādā veidā šis atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti tiks sniegts. Sociālās apdrošināšanas komisija ir tā, kas strādā ar sociāliem pabalstiem, pensijām, atbild arī par sociālo rehabilitāciju. Pašvaldība sniedz sociālo atbalstu vietējai sabiedrībai, atbalsta arī dažādas NVO. Pašvaldībā darbojas konsultants.

Tartu ir 25 NVO, un par katru savu biedru gadā ir iespējas saņemt 14 eiro lielu līdzfinansējumu. Tāpat kā tas šobrīd ir pie mums, NVO tiek dota iespēja piedalīties pašvaldības izsludinātajos projekta konkursos un saņemt līdzfinansējumu uz trīs gadiem. Tas, mūsuprāt, ir tas stabilais pamats, uz kā vispār nevalstiskā organizācija var pastāvēt.

Vēlāk mūsu ceļš jau kopā ar Tartu pilsētas domes Sociālās labklājības departamenta pārstāvi veda uz Tartu Dienas centru cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Dienas centrs pieder pašvaldībai, un finansējumu šis centrs saņem gan no valsts, gan pašvaldības. Centru apmeklē vairāk kā 150 cilvēki gan ar garīgās attīstības traucējumiem, gan cita veida saslimšanām.

Uz vietas notiek arī dažāda veida nodarbības — darbs ar koku, rokdarbi, darbs virtuvē, pirts. Cilvēki nodarbībās gūst praktiskas iemaņas, kuras ir veiksmīgs pamats arī tam, lai atbilstoši savām spējām varētu atgriezties darba tirgū. Centrā darbojas virtuve, kurā tiek gatavotas pusdienas gan centra apmeklētājiem, gan nogādāšanai uz veco ļaužu namiem Tartu, dienā vidēji tiek sagatavotas 150 porcijas, dažiem cilvēkiem ar invaliditāti tas ir darbs.

Nākamais pieturas punkts bija Igaunijas Neredzīgo sporta asociācija. Tās vadītājs iepazīstināja ar organizācijas darbu, uzzinājām par dažādiem sporta veidiem, kuros ir iespēja piedalīties cilvēkiem ar redzes traucējumiem: vieglatlētika, peldēšana, šaušana ar lāzeršauteni, galda teniss neredzīgajiem. Katru gadu Igaunijā norisinās arī sporta čempionāti galda spēlēs.

Kā viena no pēdējām viesošanās vietām bija Tartu reģiona Neredzīgo biedrība un sociālais uzņēmums, kurā strādā 23 cilvēki, visi ar redzes invaliditāti. Uzņēmums nodarbojas ar ielu tīrīšanas mašīnu birstu izgatavošanu, ražo birstes kājslauķiem, kā arī veic dažādus iepakojuma darbus. Produkcijas noieta tirgus ir Somija, Igaunija, Latvija un Norvēģija. Darbs galvenokārt tiek nodrošināts pēc pasūtījuma.

Savukārt, Neredzīgo biedrībā uz vietas redzējām sociālās rehabilitācijas vajadzībām iekārtotās datorapmācību un rokdarbu telpas. Biedrībā darbojas sieviešu un vīriešu estrādes ansamblis, ir pūtēju orķestris, galda spēles un norisinās dažāda veida turnīri.

Pēc šīs organizācijas apmeklējuma mūsu pieredzes apmaiņas brauciens lēnām tuvojās noslēgumam, vēl tikai neliela izklaide Tartu AHHAA Zinātnes centrā, tad vakara noslēgums — pieredzes apmaiņas brauciena rezumē un nākamās dienas mājupceļš.

Kopumā šis brauciens bija ļoti vērtīgs, uzzinājām un redzējām daudz ko jaunu, esam ieguvuši gan idejas, gan pieredzi, gan kontaktus. Staigājot pa pilsētām, vērojām arī vides un informācijas pieejamību ielās, transportā, iestādēs u. c. Secinājām, ka Universālā Dizaina principi ne visur Tallinā un Tartu tiek ievēroti, Liepāja tomēr ir pieejamāka pilsēta cilvēkiem ar invaliditāti. Bet pats galvenais — esam guvuši atziņu, ka arī kaimiņvalstu NVO līdzīgi kā pie mums mērķtiecīgi un ar degsmi cīnās par savu eksistenci un par to, lai cilvēkiem ar invaliditāti sniegtu to labāko.