Dzintra Isajeva, LNerB Metodikas, bibliogrāfijas un tifloloģijas nodaļas bibliogrāfe

Izcilā Kubas prima balerīna Alīsija Alonso 21. decembrī svinēja dzimšanas dienu. Alīsija Alonso ir Kubas Lielā teātra direktore, horeogrāfe un prima balerīna, kas ir uzstājusies gan Eiropā, gan citur pasaulē. Dažādos interneta avotos tiek minēti dažādi izcilās balerīnas dzimšanas gadi - gan 1920., gan 1921. gads.

19 gadu vecumā Alīsijai sākās nopietnas redzes problēmas. Kaut arī tika veiktas vairākas acu operācijas, redze neatjaunojās un viņa tā arī palika daļēji neredzīga. (Alīsijas Alonso plašāks dzīves apraksts ir jau bijis publicēts «Rosmē», 2011. gada Nr. 6).  Lai nodrošinātu nevainojamu sniegumu, Alīsija pati izstrādāja savas dejošanas metodes un stratēģijas: viņas partneriem vienmēr bija jābūt tieši tur, kur viņa tos vienmēr gaidīja; spilgtās gaismas tika stratēģiski izvietotas tā, lai viņa varētu atpazīt skatuves centra balto mirdzumu, kā arī orķestra bedres tuvumu; un papildus, plāna stieple reizēm tika nostiepta gar skatuves malu kā pēdējais piesardzības pasākums.

Viņas pirmā debija bija P. Čaikovska baletā «Apburtā Princese», kad Alīsijai bija tikai 9 gadi. Kopš 1948.gada Alīsija Alonso ir arī Kubas Nacionālā baleta dibinātāja un direktore. Vairākas sezonas Alīsija Alonso dejoja galvenās lomas Amerikas Baleta teātra trupas sastāvā. 1955. un 1957. gadā viņa tika aicināta uz galvenajām lomām Krievu baleta trupā Montekarlo. Laikā no 1957. līdz 1958. gadam Alīsija Alonso bija atbraukusi viesizrādēs arī uz Padomju Savienību. Viņa uzstājās Maskavā, Sankt-Pēterburgā un Kijevā. Neskatoties uz nopietnajām redzes problēmām, viņa līdz pat 70 gadu vecumam dejoja solo. Pēdējais priekšnesums viņas horeogrāfijā un izpildījumā bija deja  «Taurenis» (The Butterfly) 1995.gadā, kad viņai bija 75 gadi.  91 gada vecumā viņa atgriezās uz skatuves 23. Starptautiskā Havannas Baleta festivāla ietvaros. Faktiski vienīgais redzes deficīts, kas pašai Alonso kundzei šķiet pieļaujams, ir tas, ka viņa vienkārši neredz savus šķēršļus. Nekas nav viņas ceļā, bet viss ir ceļā uz viņas pašas panākumiem.

2015.gadā Havannas Lielajam teātrim, kas ir atklāts 1915. gadā un kas ir vecākais aktīvi darbojošais teātris Latīņamerikā, tika piešķirts Alīsijas Alonso vārds, tādejādi godinot talantīgās primabalerīnas ieguldījumu Kubas nacionālā baleta attīstībā.

Kādā intervijā avīzei «New York Times» Alīsija Alonso ir teikusi:  «Ja cilvēks turpina domāt «Cik vecs es kļūstu?», un domā par vecumu, tas ir sliktākais, ko jūs varat darīt. Jums nav jādomā par to, cik vecs jūs esat. Jums ir jādomā par to, cik daudz lietu jūs vēlaties darīt, kā to darīt un kā to turpināt darīt.»