Armands Dīriņš

8. februārī jauniešu telpā Rīgā notika ceturtā lekcija projektā «Iedvesma jauniešos». Projekts norisinās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta «Jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanas konkursa» ietvaros. Šoreiz lekciju vadīja Gustavs Butelis, plašāk pazīstams kā reperis Gustavo, bet šobrīd viņa skatuves vārds ir Arstarulsmirus. Nodarbības tēma bija «Pašiedvesma, motivācija un ieklausīšanās prasme».

Šī bija apmeklētākā lekcija projektā, bija ieradušies arī bariņš jauniešu no Strazdumuižas internātvidusskolas. Vecāka gadagājuma lasītājiem jāpaskaidro, ka Gustavo ir viens no repa pamatlicējiem Latvijā, un grūti būtu atrast kādu jaunieti, kurš nezinātu viņu, nespētu nocitēt kādu viņa dziesmu tekstu fragmentu. Pašlaik mūziķa maizes darbs ir mūzikas producēšana, viņš darbojas kā personības izaugsmes treneris — vada nodarbības par komunikāciju, emocijām, mūzikas ietekmi uz cilvēku. Radās iespaids, ka viņš ir ļoti nosvērts, gan iekšēji, gan ārēji ļoti mierīgs cilvēks. Tas galīgi negāja kopā ar priekšstatu, kādam būtu jābūt izbijušam reperim. Sarunas laikā mākslinieks atklāja, ka reiz nonācis Birmā, budistu klosterī. Tur viņš iemācījies meditēt, kontrolēt savas domas. Meditējot arī radies viņa grūti izrunājamais skatuves vārds — Arstarulsmirus. Viņš izstāstīja joku, kas radās šī dīvainā pseidonīma dēļ. Kādu reizi, izsaucot taksometru, nosaucis šo vārdu, operators pārjautājis «Kas ir miris?» Pašlaik māksliniekam ir 38 gadi, aktīvi kā mūziķis viņš darbojies 20 gadus. Pirms sešiem gadiem Gustavu ieinteresējusi cilvēka apziņa, uztvere un mūzikas ietekme uz tām ilgā laika periodā.

Lekcijas laikā mūziķis tika apbērts ar jautājumiem, un, galvenokārt, tie bija ap un par mūziku. Daži no šiem jautājumiem un arī atbildes:

— Kas bija tā mūzika, kas lika Jums sākt darboties kā mūziķim? «Laikam smagais roks, krievu mūzika, The Beatles, Vladimirs Visockis. Vecāki mani sūtīja uz mūzikas skolu. Gribēju spēlēt ģitāru vai bungas, bet vecāki ieteica izvēlēties saksofonu. To spēlēju kopš 10 gadu vecuma, bet pēc skolas izvēlējos hip-hopu, kur vairāk bija jādarbojas ar tekstiem, un mūzika bija tikai kā pavadījums. 17 gadu vecumā kopā ar reperi Ozolu izveidojām smagā hip-hopa grupu «Fact», tur spēlēju tieši saksofonu. Drīz vien izvilku savu kladi ar tekstiem un sāku bubināt, tas bija angliski.» 

— Kāpēc tu vairs nenodarbojies ar repu, kas bija tas lūzumpunkts, lai to pārtrauktu? «Tas bija pirms kādiem gadiem septiņiem. Reps ir diezgan agresīvs, caur to paudu savas agresīvās emocijas. Vienā brīdī sapratu, ka tas man vairs nav vajadzīgs. Piemēram, man ir aizvainojums, uzrakstu dziesmu, klausos to pats un tad vēl lieku klausīties to arī citiem.  Domāju, ka labāk varu mūziku piepildīt ar prieku.»

Gustavs apgalvo, ka mūzika spēj ietekmēt mūsu sirds ritmu. Piemēram, uzliekot straujāku mūziku, mūsu sirds ritms paātrinās, rodas vajadzība izkustēties. Mūziķis stāsta, ka pēc mūzikas ritma var noteikt, kādas izcelsmes komponists to sarakstījis, jo ritmā atspoguļojas valodas ritms. «Nu jau vairākus gadu desmitus pastāv mūzikas terapija, un cilvēki, kuri nespēj runāt — salikt teikumus, pateicoties melodijai un ritmam, spēj to darīt dziedot. Pēdējos gados zinātnieki ir secinājuši, ka muzikalitāte piemīt katram. To ir iespējams attīstīt, vajadzīgs īstais pedagogs un pareizie vingrinājumi. Patiesībā, galvenais ir attīstīt elpošanu, jo dziedāšana ir elpošana. Tiem, kuriem uzreiz sanāk dziedāt, no dabas ir pareiza elpošana. Citiem tā ir jāattīsta, tostarp arī man, tam jāvelta pus gads, gads vai divi.»

— Tas ir atkarīgs no maksimuma, cik vari no sevis izspiest? «Nē, tas atkarīgs no laika, cik esi ieguldījis. Esmu runājis ar profesionāliem pedagogiem. Viņi stāsta, ka atnāk cilvēks, kurš vispār nemāk dziedāt, pēc diviem gadiem viņš to prot. Tajā pašā laikā cilvēks, kurš dzied viduvēji, pēc gada dzied tikpat viduvēji.»

Gustavs pastāstīja, ka darbojies kā komiķis. Tas bijis daudz grūtāk nekā repošana, kur atlicis atkārtot daudzkārt dzirdēto tekstu. Arī ar viņa skatuves pieredzi bijuši brīži, kad uztraukuma dēļ vajadzīgo joku aizmirsis. Tāpat viņš darbojies «Karaliskajā Improvizācijas Teātrī» kopā ar Jāni Skuteli. Šeit ļoti svarīgi bijis koncentrēt uzmanību uz partneru teikto, vajadzējis spēt kontrolēt savas domas. Mākslinieks skaidro, ka cilvēki smejas par sev aktuālām un pazīstamām lietām. Piemēram, kuriem ir bērni, sapratīs jokus par bērniem.

Mūziķis iesaka izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Viņš apgalvo, ka kvalitatīvu ierakstu var dabūt mājas apstākļos ar dažādām datorprogrammām. Visas iespējamās pamācības jaunajiem mūziķiem ir atrodamas youtube. Nākamajā «Rosmes» numurā lasiet par jauniešu tikšanos ar kustības «Ghetto games» pārstāvjiem un mūziķi, TV personību Andri Kiviču.