Autors: Anete Enikova, LNB žurnāla "Rosme" redaktore
21. septembrī, Lietuvā, Kauņā norisinājās Baltijas valstu amatiermākslinieku festivāls “Baltijas vilnis”. Šajā braucienā uz Kauņu bija iespēja doties arī LNB Izdevniecības nodaļas vadītājai, žurnāla “Rosme” galvenajai redaktorei – Anetei Enikovai un ne tikai dokumentēt mūsu mākslinieku uzstāšanos, bet arī iepazīt mūsu kaimiņvalstu pieredzi un praksi žurnālu izdošanā.
“Mūsu Žodis” (lat. “Mūsu vārdi”) ir Lietuvas neredzīgo un vājredzīgo pārstāvošās organizācijas ikmēneša laikraksts, kas iznāk palielinātā drukā (29 lapaspuses), Braila rakstā, bet audio formātā ir pieejamas internetā. Tas lasītājiem ir pieejams par maksu, viena parastajā drukā iznākoša žurnāla cena ir 59 centi, bet Braila rakstā 29 centi. Līdzīgi kā Latvijā šī žurnāla galvenā ir mērķauditorija ir cilvēki ar redzes invaliditāti. Savukārt Igaunijas Neredzīgo asociācija izdod divas reizes gadā žurnālu “Valguse Kaja” (lat. “Vieglās atskaņas”) kā organizāciju reprezentējošu izdevumu, tā apjoms ir aptuveni 36 lapaspuses. Audio formātu palīdz sagatavot Igaunijas Neredzīgo bibliotēka, bet Braila rakstā tas neiznāk, jo nav pieprasījuma. Pamatā arī tēmas ir ļoti līdzīgas visiem izdevumiem – tie skaidro un apraksta organizācijas iekšējos procesus, runā par veselības un labklājības jomas aktualitātēm, iespējām, pieejamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un tehnoloģijām, savukārt, Latvija vienīgā no trim Baltijas valstīm, kuras žurnāla lapaspuses tiek papildinātas arī ar neredzīgu un vājredzīgu autoru dzeju un prozu. Sarunas ar žurnālu redaktoriem noskaidrojām arī vienojošos izaicinājumus, ar kādiem saskaramies žurnāla veidošanas procesā, gan piemērotu formātu, gan satura sagatavošanā. Kā arī vienojāmies par turpmāku sadarbību arī informācijas apmaiņā.
Kā vēl viens veiksmīgs Lietuvas Neredzīgo apvienības sadarbības projekts ir uzskatāms “Aklais randiņš” (liet. “Aklas pasimatyas”), kas ir stundu gara radio pārraide, kas ik sestdienu skan radio “GOLD FM” ēterā. To veido neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, bet koordinēšanas jeb producēšanas darbu ir uzņēmusies Lietuvas Neredzīgo apvienība.
Vēl viena iespēja iepazīt kaimiņvalstu pieredzi pieejamas informācijas radīšanā cilvēkiem ar redzes invaliditāti bija došanās uz īpaši pielāgotu izstādi, kurā bija eksponēti mākslas darbi, kurus bez ierobežojumiem varēja aptaustīt, izmēģināt un izpētīt, apraksti par tiem bija Braila rakstā un arī parastajā drukā. Šī ekspozīcija izvietota pagrabā, nacionālajai galerijai 2005. gadā un tas ir viens no pirmajiem neredzīgo cilvēku muzejiem (Eng. "Museum for The Blind"). Par neredzīgo cilvēku muzejiem, par izstādēm pasaulē, kas piemērotas neredzīgiem cilvēkiem stāstīsim žurnāla “Rosme” oktobra numurā.
