Klausīties
Sākumlapa / Teritoriālās organizācijas un juridiskie biedri /

Servisa suņu biedrība “TEODORS”

Servisa suņu biedrība "TEODORS"

Servisa suņu biedrības "TEODORS" kontaki

Servisa suņu biedrība "TEODORS"

Kontaktpersona

Aleksejs Volkovs

priekšsēdētājs

Kontaktinformācija

Reģ. Nr. 40008208343
Braila iela 5, Rīga, LV-1024

Līdzās baltajam spieķim, redzīgiem pavadoņiem un dažādām elektroniskām palīgierīcēm, nu jau vairākus gadu desmitus cilvēkiem ar redzes problēmām daudz aktīvāk dzīvot ļauj suņi-pavadoņi.

Arī Latvijā sastopami īpaši apmācīti suņi-pavadoņi. Tie ir neredzīga cilvēka labi draugi, kā arī brīvība, mobilitāte un drošība – viņi palīdz orientēties un droši pārvietoties pat sarežģītos satiksmes apstākļos. Iejūgti īpašā stingrā pavadā, viņi spēj vadīt savu saimnieku, kļūstot par tā acīm.

Lai arī ļoti gudrs un vērtīgs, tomēr suns-pavadonis ir tikai palīglīdzeklis, bet situācijas noteicējs un lēmējs vienmēr ir saimnieks, kuram jāprot orientēties, atrast šķēršļus, ceļu. Ja suns apjūk, saimniekam jāatrod pareizais situācijas risinājums.

Vēsture

Suns ir cilvēka labākais draugs jau kopš neatminamiem laikiem. Nav precīzi zināms, kad suns pirmoreiz ticis izmantots tieši kā neredzīga cilvēka pavadonis. Saglabājies kāds viduslaiku kokgrebums, tajā attēlots neredzīgs vīrs, kurš seko sunim, turēdams to pavadā. Nav zināms, vai tajos laikos šāds paņēmiens bija izplatīts.

Pirmie mēģinājumi apmācīt suņus-pavadoņus bija jau ap 1780. gadu «Les Quinze-Vingts» neredzīgo patversmē Parīzē. Tad 1819. gadā Johans Vilhelms Kleins, Vīnes Neredzīgo institūta dibinātājs, publicēja grāmatu par neredzīgo cilvēku izglītošanu, pieminot arī suņu-pavadoņu apmācības metodes. Diemžēl, tolaik šī ideja neguva atsaucību.

Pagāja gandrīz simts gadu. Pirmā pasaules kara laikā arī suņi dienēja armijā — palīdzēja atrast ievainotos karavīrus, piegādāja medikamentus un pārnēsāja ziņojumus, vilka pajūgus ar ieročiem. Daudzi jauni kareivji zaudēja redzi indīgo gāzu uzbrukumu laikā, kas, savukārt, sabiedrībā radīja interesi par suņu-pavadoņu izmantošanu.

Vācu ārsts Gerhards Stellings 1916. gadā Oldenburgā atklāja pirmo suņu-pavadoņu skolu ar nosaukumu «Vācu gans». Tai bija filiāles vairākās Vācijas pilsētās, kurās apmācīja līdz pat 600 suņiem gadā. Suņus saņēma ne tikai bijušie karavīri, vēlāk daži esot nokļuvuši arī pie neredzīgajiem citās valstīs — Lielbritānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, ASV, Kanādā un pat Krievijā. Skola pastāvēja līdz 1926. gadam. Starptautiskā līmenī suņu-pavadoņu apmācību uzsāka turīga amerikāniete Dorotija Harisona Justa. Apguvusi Vācijas suņu apmācības metodes, 1928. gadā dibināja savu skolu Šveicē, tad arī ASV, nosaucot to par «Redzošā aci».

Panākumu iedvesmota, viņa aicināja Vācijas, Lielbritānijas un ASV pārstāvjus apgūt pieredzi, kļūstot par suņupavadoņu apmācības instruktoriem. No 1930. līdz 1932. gadam viņi atgriezās savās valstīs un sāka dibināt suņu-pavadoņu skolas, veicinot šo ideju izplatību pasaulē un aizsākot Starptautisko suņu-pavadoņu kustību.

Apmācība

Lielajām suņu skolām ir savas suņu audzētavas. Kucēni tiek ņemti no reģistrētiem suņu audzētājiem piederošām kucītēm ar labiem radurakstiem un mierīgu temperamentu, lai veicinātu labāko īpašību pārmantošanu un izvairītos no iedzimtām slimībām. Kā pavadoņus izmanto gan suņus, gan kucītes. Atšķirot no mammām, aptuveni 6-8 nedēļu vecumā tiek pārbaudīts kucēnu veselības stāvoklis (dzirde, redze, oža u. tml.) un veiktas vakcīnas. Tiek pārbaudīta arī kucēnu piemērotība jaunajam amatam – topošais pavadonis nedrīkst būt nervozs, bailīgs, agresīvs, bet ar vēlmi darboties un ar labām koncentrēšanās spējām. Vēl viena pārbaude/atlase notiek vēlāk, uzsākot mācības.

Pirmo dzīves gadu nākamais pavadonis parasti pavada kādā ģimenē, piedaloties tā sauktajā Kucēnu pastaigu programmā. Kucēnu pagaidu saimnieki ņem tos līdzi uz veikaliem, sabiedriskajā transportā, staigā pa pilsētu, iemācot iet pavadā un klausīt pāris vienkāršām komandām. Šajā laikā kucēns aug, attīsta savas maņas un iemācās dzīvot ar cilvēkiem.

Lai arī dažādās valstīs ir apmācību sistēma atšķiras, lielākoties sāk apmācīt apmēram gadu vecus suņus. Suņu-pavadoņu skolā notiek intensīvas apmācības trenera vadībā 4-6 mēnešus. Pēc tam – apmēram mēnesi, mācoties skolā kopā ar savu nākamo saimnieku. Suņu skolā suns iemācās iet taisnā līnijā pa ietves vidu, apiet šķēršļus, bez komandas nenogriezties ap stūri, apstāties ietves malā un gaidīt komandu ceļa šķērsošanai, orientēties satiksmes plūsmā, neiesaistīties konfliktos ar kašķīgiem sugas brāļiem utt. Suņi labi nosaka platumu – piemēram, ietves daļu, lai apietu šķēršļus un cilvēkus. Grūtāk tiem klājas ar augstuma noteikšanu, tomēr suņi-pavadoņi tiek iemācīti pamanīt arī traucējošus objektus saimnieka galvas augstumā un izvairīties no tiem.

Lai cik gudrs un trenēts arī nebūtu četrkājainais pavadonis, tomēr visu nosaka cilvēks. Tādēļ praktiski visas suņu-pavadoņu apmācības organizācijas piedāvā saviem klientiem dažādus kursus orientācijas un mobilitātes iemaņu uzlabošanai. Māca iet ar balto spieķi, attīsta atlikušās redzes izmantošanas iemaņas u. tml., jo suns-pavadonis ir tikai labs palīglīdzeklis, bet nevis burvju mākslinieks, kas izpilda katru saimnieka vēlmi. Piemēram, nonākot pie kāpnēm, nelielas bedres vai citas pārvaramas barjeras, suns apstāsies, kamēr saimniekam ar baltā spieķa palīdzību jāmāk noteikt, kas par problēmu un kā rīkoties.

Lai šķērsotu ielu, neredzīgam cilvēkam pašam māca pēc skaņas noteikt transporta plūsmas intensitāti (suņi, diemžēl neatšķir krāsas, tādēļ nevar orientēties pēc luksofora signāliem). Kad, pēc cilvēka domām, iela ir tukša vai, iedegoties sarkanajai gaismai, mašīnas apstājušās, sunim tiek dota komanda «Uz priekšu!». Tomēr sunim ir tiesības atteikties šo komandu pildīt, ja redz tuvojamies mašīnu vai aiz stūra pēkšņi iznirst riteņbraucējs, ko saimnieks nav saklausījis. Tiklīdz ceļš būs brīvs, suns bez atkārtotas pavēles dosies uz priekšu (šī dzīvnieka prasme tiek dēvēta par «saprātīgo nepaklausību»).

Arī pēc suņu skolas absolvēšanas nezūd saimnieka un suņa-pavadoņa saikne ar bijušo mācību iestādi. Regulāri tiek nodrošināta tālāka apmācība (īpaši ņemot vērā konkrētās vides vajadzības, apgūstot vietējos maršrutus), vismaz vienu, divas reizes gadā instruktors apmeklē klientu mājās. Dažās valstīs suņu-pavadoņu apmācību finansē valsts, tomēr lielākoties tā ir privātu vai sabiedrisku organizāciju iniciatīva. Piemēram, Austrālijā Suņu-pavadoņu asociācija ir sabiedriska organizācija, kuras budžetu veido tikai sponsoru — organizāciju un privātpersonu — ziedojumi; redzes invalīdiem suņa apmācība un saņemšana ir bez maksas.

Fakti

Suņa-pavadoņa saņemšanai nav maksimālā vecuma ierobežojuma (minimālais vecums parasti ir no 16 līdz 18 gadiem). Noteicošais ir cilvēka fiziskais stāvoklis un viņa vajadzības. Suni var saņemt 1. grupas redzes invalīds. Galvenais, lai viņam būtu reāla nepieciešamība izmantot suni kā pavadoni (nevis tikai kā draugu), lai viņam būtu labas orientēšanās iemaņas, lai viņš spētu ieņemt vadošo lomu attiecībās suns-cilvēks, kā arī varētu nodrošināt sunim piemērotus dzīves apstākļus – barošanu un medicīnisko aprūpi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266.

Svarīgi jau laikus novērtēt gan suņa raksturu un īpašības, gan arī saimnieka dzīvesveidu un vajadzības. Katram redzes invalīdam piemeklēt vispiemērotāko un saderīgāko suni (ņemot vērā pat auguma un soļa garuma īpatnības!), kaut arī tādēļ dažos gadījumos klientam savu īsto suni nākas gaidīt ilgāk. Ļoti reti ir gadījumi, kad sunim vēlāk nākas mainīt saimnieku nesaderības dēļ.

Ejot ar neredzīgo saimnieku, sunim tiek uzlikta īpaša siksna ar rokturi, kaut kas līdzīgs iejūgam, un suns zina, ka tad, kad tiek uzlikti iemaukti sākas nopietns darbs. Kad īpašā siksna tiek noņemta, suns uzvedas kā parasts ģimenes mīlulis. Arī apkārtējiem jāatceras, ka suni, kam uzlikta pavadoņa siksna, nedrīkst glaudīt, barot, uzrunāt vai kā citādi novērst tā uzmanību. Suns tajā brīdī ar lielu atbildību pilda savu pienākumu un no tā koncentrēšanās spējas lielā mērā atkarīga neredzīgā saimnieka drošība (jums taču nenāktu prātā tāpat vien pēkšņi paraustīt stūri, sēžot automobilī blakus šoferim?).

Uz suņiem-pavadoņiem neattiecas nekādi ierobežojumi sabiedrisku vietu apmeklēšanai – tie kopā ar saimnieku var gan vizināties sabiedriskajā transportā, lidot ar lidmašīnu (ierodoties citā valstī, tiem nevajag obligāto laiku atrasties karantīnā), var doties uz saimnieka darbavietu, uz veikalu iepirkties, apmeklēt kādu saviesīgu pasākumu, dzīvot viesnīcā, ierasties restorānos. Saimniekam nav jāuztraucas, ka suns varētu traucēt apkārtējos cilvēkus, jo tas ir apmācīts mierīgi gulēt zem saimnieka krēsla vai tam atvēlētajā vietā. Tomēr ne vienmēr šīs likumīgās tiesības tiek ievērotas.

Vidēji suņi-pavadoņi kalpo 7-10 gadus, tad dodas pelnītā atpūtā. Tāpat kā Kucēnu pastaigu programmā daudzas ģimenes gaida rindā, lai iegūtu sev mierīgu un nosvērtu, ļoti draudzīgu un mīļu četrkājainu pensionāru ar izcilu pagātni. Bieži vien suņi paliek arī kā ģimenes mīluļi pie iepriekšējā saimnieka, viņa draugiem vai radiniekiem.

Servisa suņu biedrības "TEODORS" aktualitātes

18.oktobrī koris “Jolanta”svinēs140 pastāvēšanas gadus

Šogad Latvijas kultūras dzīvē īpaša jubileja – Latvijas Neredzīgo biedrības jauktaikoris “Jolanta” (diriģenti Jānis Āboliņš, Baiba Ozoliņa;  koncertmeistare Ina Fedorovska) svin 140 gadu pastāvēšanu. Svētku koncerts par godu šim notikumam  ar nosaukumu “Pa īstam mēs redzam tikai ar sirdi” notiks 18. oktobrī plkst. 15:00 Strazdumuižas klubā. Koris “Jolanta” dibināts 1884. gadā Neredzīgo institūtā un ar […]

07/10/2025

Eiropas Neredzīgo savienības vadības apmaiņas sanāksme Slovēnijā

No 27. līdz 29. septembrim, Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā notika šī gada Eiropas Neredzīgo savienības (EBU – European Blind Union) vadības apmaiņas sanāksme. Latvijas Neredzīgo biedrību tajā pārstāvēja Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais. Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 13 organizācijas, un īpaši aktīva bija Baltijas valstu pārstāvniecība – tās bija pārstāvētas pilnā sastāvā. Sanāksmes darba kārtībā tika […]

04/10/2025

Atklāta vēstule par nevienlīdzības mazināšanu acu veselības aprūpē

Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Diabēta asociācija, Latvijas Pensionāru federācija un Latvijas Acu ārstu asociācija šī gada 29. septembrī ir nosūtījušas vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai, Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijai, Veselības ministrijai un Latvijas Republikas Tiesībsargam “Par nevienlīdzību novēršanu starp sabiedrības grupām un rīcību redzes […]

03/10/2025

Latvijas Neredzīgo bibliotēka audio formātā pielāgojusi Zandas Rubenes grāmatu “Digitālā bērnība”.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka audio formātā pielāgojusi Zandas Rubenes grāmatu “Digitālā bērnība”. Šī grāmata ļauj labāk izprast mūsdienu bērnus un jauniešus, ar ko tie atšķiras no iepriekšējām paaudzēm un kā tos audzināt u.c. Grāmata ir aizraujošs pētījums par mūsdienu jauniešiem, viņu ieradumiem un pasaules uztveri. Kā raksta pati grāmatas autore  Zanda Rubene, «(..) pētīt mūsdienu bērnus ir […]

01/10/2025

LNB Strazdumuižas dienas centrs

LNB Strazdumuižas Dienas centrs Darba plāns Oktobris 2025.gads

LNB Strazdumuižas Dienas centrs Darba plāns Oktobris 2025.gads Pirmdienas 9.00-13.00 – Individuālie pakalpojumi (lasīt, rakstīt, kopēt, interneta pakalpojumi- klientam nepieciešamās informācijas atrašana interneta portālos, maksājumi, iesniegumi, deklarācijas u.tml.) – konsultācijas sociālos, sadzīves u.tml. jautājumos 8.00- 16.00 – Individuālās nodarbības sporta zālē 13.00-14.30 – Prāta spēle 14.30- 16.00 – Lasīšanas pulciņa nodarbības Grāmatu vai preses izdevuma […]

01/10/2025

Jaunumi

Strazdumuižas dienas centrs

Aicinām darbā projektu vadītāju!

Darba apraksts Latvijas Neredzīgo biedrība, reģ. Nr. 40008004000, ir senākā un lielākā sabiedriskā labuma organizācija Latvijā, kurā apvienojas cilvēki ar 1., 2. un 3. grupas redzes invaliditāti, viņu domubiedri un atbalstītāji visā Latvijā. Mēs veicam valsts un pašvaldības deleģētos uzdevumus  un sadarbojamies ar līdzīga profila organizācijām visā pasaulē. Biedrības galvenie mērķi ir nodrošināt cilvēku ar […]

30/09/2025

TIFLOTEHNIKA REĢIONOS

  Latvijas Neredzīgo biedrības Tiflotehnikas nodaļa siltajā septembrī devās 3 izbraukumos uz Ventspili, Jelgavu un Jēkabpili. Ķerot vasaru aiz astes, nobraukti vairāki simti kilometru un izsniegti vairāk kā 100 tehniskie palīglīdzekļi. Paldies LNB TO vadītājiem un LNB Rehabilitācijas centra darbiniekiem par laipno uzņemšanu, kā arī paldies visiem, kas ieradās saņemt tiflotehniku.

29/09/2025

Jaunumi

Tiflotehnika

TIFLOTEHNIKA REĢIONOS

Latvijas Neredzīgo biedrības Tiflotehnikas nodaļa trijos vasaras mēnešos devās 10 izbraukumos uz Ventspili, Liepāju, Rēzekni, Daugavpili, Cēsīm un Jēkabpili. Siltajā vasarā, nobraucot pāris tūkstošu kilometru, izsniegti gandrīz 250 tehniskie palīglīdzekļi. Paldies LNB TO vadītājiem un LNB Rehabilitācijas centra darbiniekiem par laipno uzņemšanu.

03/09/2025

Tiflotehnika

LNB Strazdumuižas dienas centrs

LNB Strazdumuižas Dienas centrs Darba plāns Septembris 2025.gads

LNB Strazdumuižas Dienas centrs Darba plāns Septembris2025.gads Pirmdienas 9.00-13.00 – Individuālie pakalpojumi (lasīt, rakstīt, kopēt, interneta pakalpojumi- klientam nepieciešamās informācijas atrašana interneta portālos, maksājumi, iesniegumi, deklarācijas u.tml.) – konsultācijas sociālos, sadzīves u.tml. jautājumos 8.00- 16.00 – Individuālās nodarbības sporta zālē 13.00-14.30 – Prāta spēle 14.30- 16.00 – Lasīšanas pulciņa nodarbības Grāmatu vai preses izdevuma aktuālu […]

03/09/2025

Jaunumi

Strazdumuižas dienas centrs

Pasākuma RIDE2SHARE programma un informācija!

Jau sesto gadu pasākums Ride2Share vieno motociklistus un cilvēkus ar redzes traucējumiem. Šī gada izbrauciens notiks 6. septembrī, un to rīko Latvijas Neredzīgo biedrība sadarbībā ar motoklubu “Nekādi labie MC”. Šī gada maršruts vedīs uz leģendāro “Sēnīti”, kur paredzēta kopīga atpūta un izklaide. Informācija līdzbraucējiem: Pasākuma programma 9:50 Pulcēšanās Braila ielā 3, Juglā11:00 Kolonnas izbraukšana11:45 […]

28/08/2025

Apskatīt visus
Skip to content