21.maijā jaunieši no projekta „Proti un dari” devās uz „Annas koku skolu”, kura atrodas netālu no Rīgas robežas, Babītes novadā. „Annas koku skola”, kā saka paši darbinieki, ir mājas kokiem un cilvēkiem. Šajā vietā dabas vērtības saplūst ar cilvēka radīto, pat ēka ar savu neatkārtojamo arhitektūru celta tikai trīs gadus atpakaļ, harmonē ar senatnīgo apkārtnes ainavu – Babītes Annas baznīcu un senajiem ozoliem, kuri tika stādīti vecās Liepājas šosejas malās. Aiz ēkas atrodas mežs ar Ziemassvētku kauju ierakumiem, pagalmā iekārtots dārzs, kurā var baudīt dabas krāšņumu, kā arī var apbrīnot četrus valsts nozīmes dižkokus.
Ieejot „Annas koku skolas” telpās, rodas mājīguma sajūta. Mājas interjerā iekļauti kokmateriāli, kuri izglābti no sadedzināšanas, piemēram, vecas koka durvis, kāpnes un grīdas dēļi, kuri šeit ieguvuši otru dzīvības iespēju. Pirmajā stāvā atrodas vestibils, virtuve ar ozolkoka bāra leti un kamīnzāle „Ozols”. Otrajā stāvā ir izvietota klase „Ābele” un zāle „Liepa”, bet trešajā stāvā atrodas dzīvoklis un divas mājīgi iekārtotas istabas. Mājas interjers ir papildināts ar tēlnieka Ritvara Kalniņa mākslas priekšmetiem. Telpā ir centrālais ciltskoks, kurš ir piemērots dažādiem plauktiņiem. Kāpnēm lenteris ir izgrebts ķirzakas formā, kurš ļoti ieinteresēja jauniešus. Uzejot otrajā stāvā, projekta dalībniekus sagaidīja jauni mākslas priekšmeti, tēlnieka izgatavots koka pumpurs un dzīvnieciņš, kuru neviens nevarēja atpazīt. Nākamā piedāvātā taustes izstāde, bija dažādi akmeņi – granīts, betons, korteks u.c. Pēc akmeņu apskates, visi devās uz kamīnzāli „Ozols”, kurā projekta vadītāja Vineta Vilde stāstīja un demonstrēja dažādus lapu kokus (mežābele, vilkābele, ceriņš, liepa, ozols, kārkls, kļava) un skuju kokus (sudrabegle, priede, kadiķis). Turpinot ekskursiju, jaunieši pa mulčas taku devās uz vides apskates objektu – mūzikas stabulēm, ar kurām trīs gadus atpakaļ uzvarēja Tallinā Mākslas festivālā. Jaunieši, spēlējot mūzikas stabules, dziedāja dziesmas un pozitīvi pavadīja laiku. Pēc šīs izklaides, visi devās apskatīt slavenos dižkokus. Pa ceļam parādīja arī seno robežzīmi, kas darināta no akmens ar saimnieka ģerboni. Šādas robežzīmes Latvijā vairs nav bieži sastopamas. Ejot pa grunts ceļu, projekta vadītāja norādīja, ka 60 gadus atpakaļ, šeit bija Liepājas šoseja, tāpēc arī tika šeit stādīti ozoli. Blakus dižozolam atrodas mākslinieka izveidots stumbrs, lai apmeklētāji saprastu, kā var saskaitīt koka gadus pēc stumbra kārtām. Dažus metrus tālāk aug arī melnalkšņa dižkoks, kurš nav tik iespaidīgi liels kā iepriekš redzētais ozols, bet arī apbrīnas vērts.
Pēc dižkoku apskates, projekta dalībnieki devās uz tēlnieka Ritvara Kalniņa sētu, kurā top viņa mākslas darbi. Šeit varēja apskatīt gan koka, gan arī granīta skulptūras. Vislielāko interesi izraisīja koka galds ar vairākiem koka klucīšiem, kuri bija darināti no dažādiem kokiem. Katram klucītim virspusē bija izgrebts simbols ar kokam raksturīgo simbolu, bet otrā pusē četrās valodās (latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu) koka nosaukums. Pēc smaržas un taustes, jauniešiem vajadzēja uzminēt katru koka klucīti. Piemēram, priedes klucītim bija virsū iegrebts čiekurs. Spēle bija aizraujoša un izglītojoša, un jaunieši labprāt tajā iesaistījās. Netālu no galda bija izveidots ļoti interesants futbola laukums ar nelieliem futbola vārtiem. Futbolisti vienā pusē bija jāņogu krūmi, bet otrā pusē – upeņu krūmi, noformējums bija ļoti oriģināls. Izbaudot dabas krāšņumu un aizraujošos stāstus, neviens no projekta dalībniekiem nebija pamanījis, ka galamērķis ir sasniegts, un ir jāatvadās no laipnās „Annas Koku skolas”projekta vadītājas Vinetas Vildes.
Paldies Jums par sirsnīgo uzņemšanu un aizraujošo ekskursiju. Novēlam Jums nezaudēt šo pozitīvo gaisotni, kas valda Jūsu mājās.
Rakstu sagatavoja: Aija Sabale
