5. janvāris
Mums visiem ir ārkārtīgi žēl dzirdēt par Aijas Zentas Veseles aiziešanu. Viņas ieguldījums Latvijas Neredzīgo biedrībā, strādājot tajā gandrīz 40 gadus, ir neizmērojams un atstās ilgstošu iespaidu. Aija ne tikai veica praktiskus darbus, bet arī radīja neaizmirstamus mirkļus, kuru spožums turpinās dzīvot mūsu atmiņās.
Aija ir augusi kopā ar LNB Ventspils teritoriālo organizāciju, to lolojusi un auklējusi. Ar viņas palīdzību atjaunots un labiekārtoti daudzi īpašumi.
Ar Aijas aktīvu līdzdalību Ventspils pilsētā tika sakārtota vide un pielāgota neredzīgu cilvēku vajadzībām — jaunas autostāvvietas, apzāģēti koki, iekrāsotas dzeltenās līnijas, kas atdala ietvi no braucamās daļas, un uzstādīti ar skaņu aprīkoti 20 luksofori. Aija piedalījusies Ventspils Nevalstisko organizāciju centra statūtu izstrādē un iesaistījusies vietējās nodaļas darbā. Ar Ventspils pilsētas domes lēmumu tika iekļauta Integrācijas komisijā, palīdzot tai izstrādāt nolikumu cilvēku ar redzes invaliditāti pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā.
No LNB Ventspils teritoriālās organizācijas priekšsēdētājas amata Aija aizgāja 2011. gada 1. decembrī, bet no darba biedrības Centrālajā valdē Rīgā — 2012. gada 15. augustā (pēc kongresa). Pēc aiziešanas no darba pelnītā atpūtā Aija Zenta Vesele sarakstīja grāmatu par LNB Ventspils teritoriālās organizācijas vēsturi (1974 — 2012). Tā tika prezentēta 2014. gadā.
2012. gada 4. maijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza Aijai Atzinības krusta 1. pakāpes (zeltītu) goda zīmi. 2017. gadā Aija izdeva savu dzejas grāmatu «Dvēseles noskaņas», kuru prezentēja 2017. gada 21. janvārī Ventspils Galvenajā bibliotēkā.
Aija par savu mūža darbu saka: «Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālajā organizācijā ir strādājuši konkrēti cilvēki, kuru mūžs pilnīgi vai daļēji atdots Ventspils organizācijai. Tie ir neredzīgi, vājredzīgi un redzīgi cilvēki, kuri godīgi strādājuši vienā saimē, lai redzes invalīdiem dzīvē būtu vairāk smaidu, prieka un saules. Panāciet viņiem pretī un pasniedziet atbalstam draudzīgu roku. Pateicos visiem, kas kopīgi ar mani strādājuši šo grūto, bet pateicīgo darbu. Arī neredzīgi cilvēki tiecas uz gaismu. Tumsa nav biedējoša, ja blakus ir sirsnība, sapratne un palīdzība.
Pieminēsim ar gaismu un sirsnību.
lnbiedriba.lv
