Nodaļa — Latvijas novados
Vai Latvijai ir vajadzīgi jaunieši reģionos
29. janvārī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā notika biedrības «NEXT» projekta «Jaunieši vēro» ietvaros organizētā diskusija «Vai Latvijai ir vajadzīgi jaunieši reģionos?».
Diskusijā ar Kurzemes jauniešiem piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, Saeimas deputāte Ingrīda Circene, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Laidu pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Roberts, Baltijas Amerikas partnerattiecību programmas direktore Ieva Morica un citu organizāciju pārstāvji.
Diskusiju ar teletilta starpniecību no Liepājas atklāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, kurš savā uzrunā aicināja, plānojot pašvaldību attīstību, domāt par jauniešu piesaisti un noturēšanu.
Pasākuma laikā projekta dalībnieki un dažādu organizāciju pārstāvji diskutēja par jauniešu situāciju Latvijas reģionos, problēmām un izaicinājumiem, pašvaldību un jauniešu attiecībām un reģionu jauniešu nākotnes perspektīvām.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, uzsākot diskusiju, uzsvēra, ka jauniešiem ir iespējas līdzdarboties, taču bieži pastāv atšķirīga valoda, kādā runā pieaugušie un jaunieši.
Savu viedokli par jauniešu lomu sabiedrībā izteica arī Kuldīgas rajona Laidu pagasta priekšsēdētājs Artis Roberts: «Tāpat kā pilnā ģimenē ir divi vecāki un bērni, arī sabiedrībā veidojas veselīgas attiecības, kad kopā darbojas visas trīs paaudzes — jaunieši, vidējā paaudze un vecākie cilvēki.» Diskusijas laikā A. Roberts atzīmēja, ka materiālisma kults, kurš dominē pilsētās, nekādā veidā neveicina jauniešu atgriešanos mazajās pašvaldībās.
«Jaunieši ir Latvijas Pašvaldību savienības mērķauditorija, un svarīgi, lai pašvaldības uztvertu jauniešus kā līdzvērtīgus sarunu partnerus. Diemžēl pašvaldību deputātu vidū ir pārāk maz jauniešu, jo vēlētājiem ir aizspriedumi pret gados jauniem deputātu kandidātiem. Pašvaldību attīstības plānos ir jābūt veselai sadaļai, kādas iespējas pašvaldība paredz jauniešiem, lai viņi paliktu attiecīgajā pašvaldībā,» diskusijas laikā sacīja Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis.
«Jauniešiem idejas ir. Jautājums — kādas iespējas varam dot, lai idejas tiktu realizētas. Uztrauc, ka samazinās ārvalstu finansējums, neredzu neko, kas to pašlaik aizstātu. Jauniešiem ir vajadzīgas mazās dotāciju programmas, jo jaunieši paši vislabāk izdomās un realizēs to, kas viņiem ir nepieciešams,» sacīja Baltijas-Amerikas Partnerattiecību programmas direktore Ieva Morica, atzīmējot arī, ka jāmazina projektu atskaišu birokrātija un jānovērtē pati projekta ideja.
«Latvija bez jauniešiem nav iedomājama. Pašvaldība, kura atbalsta savus jauniešus, ir tālredzīga, citādāk tajā drīz vairs nebūs iedzīvotāju,» sacīja Saeimas deputāte Ingrīda Circene. Saeimas deputāte diskusijā uzsvēra nepieciešamību pieņemt «Jaunatnes likumu», kas noteiktu jauniešu aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē un iesaistītu jauniešus, lai viņi vēlētos palikt Latvijā, šeit dzīvot, veidot savu vidi un pieņemt lēmumus.
Diskusijas panelī piedalījās arī projekta dalībnieks Aleksandrs Potaičuks no Saldus. «Reģionālās politikas trūkums veido depresiju jauniešu vidū, un viņi nevēlas atgriezties. Daudzās pašvaldībās jaunietis ir nevis resurss, bet problēma. Šīs pašvaldības ir izdzīvot nespējīgas,» sacīja Aleksandrs.
Diskusijas laikā vairākkārt kā šķērslis tika minēts dialoga jeb sadarbības trūkums starp lēmumu pieņēmējiem un pašiem jauniešiem. «Rodas iespaids, ka dzīvojam paralēlās pasaulēs. Tiek izteikti vienīgi jābūtības saukļi, bet process nobuksē. Svarīgi identificēt vietu, kur tas nobuksē,» uzskata diskusijas dalībniece Laura.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Jaunatnes lietu departamenta direktora vietniece Nataļja Rogaļeva aicināja jauniešus un pašvaldību pārstāvjus būt aktīviem un piedalīties ministrijas organizētajos projektu konkursos. Tāpat N. Rogaļeva rosināja jauniešus uz aktīvu dialogu ar Bērnu un ģimenes lietu ministru un ministrijas darbiniekiem, stāstot par savām idejām.
«Atšķirībā no pieaugušajiem jaunieši neceļ barjeras, jaunieši dara. Tas ir spēks, kas jūtams šeit. Jaunieši ir eksperti,» uzskata Sorosa Fonds-Latvija pārstāve Liesma Ose.
Diskutējot par jauniešu iespējām reģionos, Latvijas Jaunatnes padomes valdes locekle Kristīne Ļeontjeva no Gulbenes sacīja: «Mazā pašvaldībā ir iespēja radīt. Un, ja ir iespēja radīt, tad tu paliec un veido tādu vidi, kādu pats gribi.»
«Cilvēkiem, kuri strādā pašvaldībās, jābūt atvērtiem un ar jaunatnes lietu izpratni. Investēt jauniešos ir stilīgi! Tad viss notiks,» uzskata Piltenes pašvaldības pārstāve Zane Pamše.
Diskusijas kopsavilkumā tika atzīmētas trīs galvenās jomas, kuru sakārtošana uzlabotu jauniešu situāciju reģionos:
— dialogs jauniešiem ar lēmumu pieņēmējiem kā līdzīgam ar līdzīgu, pozitīva attieksme vienam pret otru,
— infrastruktūra, iespējas jauniešiem brīvi pārvietoties ar sabiedrisko transportu uz vietām, kur notiek sabiedriskās aktivitātes, pieejama izglītība, darba iespējas, kultūras un sporta pasākumi, ikdienas dzīvei nepieciešamie pakalpojumi,
— informācija un tās pieejamība, lai jaunieši varētu izmantot savas iespējas aktīvā līdzdalībā, projektu rakstīšanā, savas vides veidošanā u. c. jomās.
«Diskusija bija izdevusies, jo sniedza iespēju satikties Kurzemes jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem, pašvaldību un ministriju pārstāvjiem, Saeimas deputātiem un visiem kopā neformālā gaisotnē apmainīties viedokļiem. Biedrība «NEXT» saka lielu paldies visiem diskusijas dalībniekiem par atsaucību, entuziasmu un uzdrīkstēšanos runāt par reģionu jauniešu situāciju, problēmām un risinājumiem,» saka biedrības valdes priekšsēdētāja Liene Zīlīte.
Projekts «Jaunieši vēro» norisinās otro gadu Kurzemes pašvaldībās un tajā piedalās vairāk nekā 100 jauniešu no 26 dažādām Kurzemes pašvaldībām. Projekta mērķis ir veicināt Kurzemes jauniešu līdzdalību vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī. Projekta ietvaros jaunieši iepazīst pašvaldības un to iestāžu darbu, veido mēneša ziņojumus, raksta dienasgrāmatas un cenšas izprast lēmumu pieņemšanas procesus savā pašvaldībā. Projektu īsteno biedrība «NEXT» sadarbībā ar Eiropas Komisiju, SEB Unibanku un airBaltic. Projekta sadarbības partneri ir Latvijas Pašvaldību savienība, Liepājas Jaunatnes centrs un Atvērtās sabiedrības forums portālā delfi.lv.
