Iegūst dažādas iemaņas, pēta vēsturi un mācās valodas
Sarmīte Feldmane
«Druva»
«Mūžizglītība ir svarīga ne tikai konkurencei un nodarbinātībai, bet arī sociālajai iekļautībai, aktīvam pilsoniskumam un personības attīstībai,» teikts Eiropas padomes rezolūcijā.
Arī šogad notika projektu konkurss «Iedzīvotāju iniciatīvas un mūžizglītības iespēju veicināšana Cēsu rajonā». Atbalstu saņēma 32 projekti, to īstenošanai rajona padome atvēlēja 12 tūkstošus latu.
Rajona pieaugušo izglītības centra direktore, projektu konkursa koordinatore Daiga Rubene, rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, galvenā speciāliste pašvaldību jautājumos Vēsma Ķesa un sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Velvele apmeklēja vairākas pašvaldības, kurās īstenoti rajona padomes finansētie projekti.
«Ar katru gadu aktīvistu, interešu grupu un nevalstisko organizāciju interese par projektu konkursu palielinās. Dalībnieki vairākkārt uzsvēruši, ka tajā ir skaidri definēti mērķi un nav jākārto pārāk sarežģīti dokumenti. Vērtējot, kuru projektu atbalstīt, galvenais, lai būtu ieguvums sabiedrībai,» stāsta Daiga Rubene.
Pēdējos gados pagastos entuziasti aizvien lielāku uzmanību velta vēstures izpētei, dzimtās vietas izzināšanai, cilvēku dzīvesstāstu pierakstīšanai. Tā Vaivē, Daces Čerkesovas rosināti, aktīvisti vāc vēstures liecības par dzīvi, saimniecisko darbību, dzimtām pagastā. Vaivēnieši cer, ka kādreiz taps grāmata par pagasta vakardienu un šodienu.
Jau vairākus gadus Amatas novada pašvaldība un Melānijas Vanagas muzejs rīko vērienīgus pasākumus, kuros tiek runāts par notikumiem, cilvēkiem, kuri dzīvojuši Amatas krastā, dabas vērtībām, to saudzēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Veselavas sieviešu kluba «Ieva» dalībnieces turpina pagasta vēstures izpēti un fiksē šodienas notikumus.
Taurenē, kur vēstures pētīšanai gadu desmitus veltījusi Spodra Ergarde, iekārtota muzeja ekspozīcija, kas stāsta par kolhozu laikiem pagastā.
«Nākamgad rosināsim, lai novadpētniecības programmām projektā atvēlētu vairāk naudas. Izzināt dzimtās puses vēsturi, atstāt materiālus un liecības par notikumiem un cilvēkiem nākamajām paaudzēm, tas nav mazsvarīgi,» domās dalās Daiga Rubene. Tam piekrīt arī rajona padomes kultūras komitejas priekšsēdētāja Elita Eglīte: «Pēc novadu veidošanas daudz kas var pazust, tāpēc viss, ko varam izdarīt šodien — savākt vēstures liecības, pierakstīt dzīvesstāstus, notikumus — jādara. Atliekot pazaudēsim.» Rajona padomes galvenā speciāliste pašvaldību jautājumos Vēsma Ķesa atzinīgi novērtē gan pagastu cilvēku iniciatīvu, gan to, cik apdomīgi un mērķtiecīgi tiek izlietota projektā iegūtā nauda.
īstenojot projektu, taurenieši sākuši veidot Cieres taku. Darba gaitā talcinieki atklājuši vairākus ozolus, kas nav plaši zināmi. Pavasarī iesāktais tiks turpināts, būs vēl viens piedāvājums Taurenē ekskursantiem ilgāk uzturēties un veltīt laiku pastaigai gar Gauju.
«Rajona padome allaž atbalstījusi projektus, kuru gaitā cilvēki iegūst jaunas iemaņas, pilnveido zināšanas, integrējas sabiedrībā,» uzsver Daiga Rubene. Dzērbenes pagasta sieviešu klubs «Nianse» jau vairākas vasaras rīko «Ziedu svētkus». Pasākumā piedalās ne tikai dzērbenieši, arī daudzi interesenti no kaimiņpagastiem. Svētku laikā floristi dalās pieredzē, apmeklētāji priecājas par viņu prasmēm un veiksmēm. Nītaurē un Dzērbenē pieaugušie mācījušies svešvalodas.
Priekuļos un Nītaurē vecāka gadagājuma ļaudis apguvuši prasmi rīkoties ar datoru un izmantot tā piedāvātās iespējas. Lai gūtu priekšstatu par veselīgu dzīvesveidu un arī rīkotu dažādas nodarbības, projektus izmantoja gan Vecpiebalgā, gan Cēsīs, savukārt risināt ģimenes problēmas mācījās Līvos, Cēsīs, Liepā. Līgatnē mācījās apgleznot zīdu. «Katrā pagastā cilvēkiem ir citas intereses, nepieciešamības, prioritātes un katrā pagastā paši vislabāk zina, kas darāms,» uzsver Daiga Rubene un ir gandarīta, ka ne viens vien kaut ko jaunu iemācījies, atradis savu vaļasprieku un guvis prieku par to, ka strādājis pagasta labā.
Šogad programmā «Bērnu un jauniešu papildizglītības iespējas vasarā vietējās pašvaldībās» rajona padome finansiāli atbalstīja astoņus projektus. «Vai arī nākamgad šajā projektā tiks atbalstīta skolēnu vasaras nometņu rīkošana, vēl tiks lemts,» saka Daiga Rubene.
Iespēju piesaistīt naudu ideju īstenošanai atzinīgi vērtē arī Jaunpiebalgas reģionālās tautskolas vadītāja Valentīna Dolmane un Drustu tautskolas «99 baltie zirgi» direktors Ojārs Rode. Abos pagastos liela vērība veltīta gan latviskās dzīvesziņas izzināšanai un iepazīšanai, gan valodu mācīšanai un prasmju apguvei.
«Tautskolās nodarbības apmeklē ne tikai pagasta iedzīvotāji. Uz Jaunpiebalgu brauc interesenti no Drustiem, Inešiem, Taurenes, Rankas,» stāsta Valentīna Dolmane. Vina arī uzsver, ka aizvien vairāk pieaugušo cilvēku grib mācīties. Ne tikai iegūt praktiskas iemaņas, bet arī iepazīt filozofiju, psiholoģiju, izprast sevi.
