Dažas piezīmes pēc LNB 17. kongresa
Aivars Lorencs
Strazdumuižas neredzīgo ciemata vietējās organizācijas valdes vārdā

2008. gada 2. martā Strazdumuižas neredzīgo ciemata vietējās organizācijas paplašinātā valdes sēdē apsprieda LNB 17. kongresa lēmumus. Šajā sēdē piedalījos ari es, un man radās dažas pārdomas par tur dzirdēto.

Sēdes dalībnieki kopumā, atzinīgi vērtējot biedrības kongresa lēmumus, vienlaikus izteica kritiskas piezīmes par problēmu atspoguļojumu tajos. Vairāki kritiska rakstura izteikumi tika adresēti šajos lēmumos sastopamajiem «noklusējumiem». Šodien populāra kļuvusi dažādu institūciju un organizāciju attīstības koncepciju un stratēģiju izstrāde. Arī mūsu biedrība plāno sagatavot šādu dokumentu.

Sēdes dalībniekos izbrīnu izraisīja fakts, ka kongress uzdod: «LNB CV līdz 01.01.2009. sagatavot jaunu LNB attīstības koncepciju laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam.» Tātad šādas koncepcijas projekta sagatavošanai tiek atvēlēts gandrīz 1,5 gads. Diez vai tāds «darba temps» akceptējams mūsu dinamisko pārmaiņu laikā. Bez tam koncepcijas ir kaut kas krietni vārgāks nekā attīstības stratēģija.

Kongress nolēmis: «Turpināt uzlabot un pilnveidot informācijas apmaiņas sistēmu starp LNB CV, TO un citām struktūrvienībām, balstoties uz mūsdienu sasniegumiem elektronikā, datortehnoloģijās un mobilo sakaru jomā.» Sēdes dalībnieki uzskatīja, ka šī lēmuma formulējuma beigu daļa ir nevajadzīgi «samocīta». Pilnīgi pietiktu ar frāzi «balstoties uz mūsdienu informācijas tehnoloģiju sasniegumiem». Šāds formulējums neizslēgtu no izmantošanas stacionāros telefonus.

Tā kā LNB CV nav izdevies panākt tehnisko palīglīdzekļu sagādes jautājumu atgūšanu LNB pārziņā, tad sagaidāms, ka jaunievēlētā CV centīsies panākt šo palīglīdzekļu sadales procedūru pakļaut LNB administrācijai, protams, sfērā, kas attiecas uz redzes invalīdiem. Šāda vēlme ir pilnīgi pamatota, ja ņemam vērā pastāvošo birokrātiju un tehnisko palīglīdzekļu sadales institūcijas darba neefektivitāti. Tomēr jāšaubās par šīs ieceres sasniedzamību, it īpaši, ja ņemam vērā Valsts Kontroles veiktās revīzijas rezultātus minētajā iestādē un ar to cieši saistītajās institūcijās. Šie atzinumi uzrāda dažādas nelikumības un nepilnības, kuras novēršamas turpmākajā darbā.

Pieredze rāda, ka atbilde uz Valsts Kontroles aizrādījumiem ir birokrātisko šķēršļu palielināšana, nevis procedūras racionalizācija. Tādēļ būtu vēlams (tā uzskatīja sēdes dalībnieki), lai jaunā CV koncentrētu savu uzmanību uz priekšlikumu un ierosinājumu izstrādi, kurus iesniegt valdībai un kuri vērsti uz pastāvošās palīglīdzekļu sadales procedūras optimizāciju.

Iepriekšējā CV savā pārskata ziņojumā norāda, ka «kopumā laika posmā no 2002. gada septembra līdz 2007. gada 15. jūnijam esam piedalījušies 25 starptautiskos pasākumos». Sēdes dalībnieki gan būtu vēlējušies uzzināt, kāds ir šo braucienu (diez vai šie pasākumi notika Latvijā?) «sausais atlikums»? Žurnāls «Rosme» par šādu braucienu sasniegumiem un ieguvumiem mūsu biedrības darba uzlabošanai informējis ļoti trūcīgi.

Sēdes dalībniekos izraisīja neizpratni fakts, ka neviens LNB 17. kongresa lēmums nerunā par plānotām LNB aktivitātēm kultūras un izglītības laukā. Vai tad šī sfēra mūsu biedrībā būtu tiktāl attīstīta, ka sasniegta pati pilnība? Bet varbūt kongresa delegāti atzinuši, ka kultūras un izglītības jautājumi ir pārāk nesvarīgi, lai par tiem runātu no kongresa tribīnes? Gan vienā, gan otrā gadījumā ir pamats apšaubīt kongresa delegātu vairākuma kompetences līmeni. Nevar noliegt — izglītību un kultūru veicinoši pasākumi teritoriālajās organizācijās notiek, to arī paredz nolikums par TO valžu darbu. Tas tomēr nenozīmē, ka te problēmu vairs nav. Kultūras pasākumu apmeklētība ir samērā zema un jaunu dalībnieku iesaiste amatieru kolektīvos atduras uz līdzekļu trūkumu un biedru apātiju.

Izglītības jomā dominē indivīdu iniciatīva bez kopskata no organizācijas — LNB puses. Mūsu biedrības vadības centrālajām institūcijām vajadzētu nākt klajā ar savu redzējumu par šo jautājumu risinājumu un attīstības ceļiem. Vai jaunieši tiek mudināti izvēlēties menedžmenta un tieslietu studijas? Tieši šīs nozares mūsu biedrībā ir vāji pārstāvētas.

Neizpratni sēdes dalībniekos izraisīja kongresa lēmumu «klusēšana» par sporta problēmām. Nav noslēpums, ka sports ir ļoti nozīmīga visas Latvijas sabiedrības dzīves sastāvdaļa, bet tieši tāpēc tā nav apejama redzes invalīdu vidū. Sēdes dalībnieki ir pārliecināti, ka arī šajā sfērā būtu vēlamas skaidri noteiktas iniciatīvas no mūsu biedrības vadošo institūciju puses. Šķiet, ka LNB kongress ir šāda veida institūcija.