Profesija, kas vienmēr attīstās.
«NRA»
Ierakstot portāla google meklētājā vārdus par izzūdošām profesijām, pirmajā lapā parādās tādi nosaukumi kā meliorators un tvaika lokomotīves mašīnists.
Toties viena no tām profesijām, kas nekad neizzudīs un vienmēr attīstās, paliekot reizē sena un mūsdienīga, ir pavāra profesija. Tā ļauj būt radošam, parādīt savu fantāzijas lidojumu, izdomu, gaumi. Zināmā mērā tās veicēji izpilda psihoterapeita lomu, jo, kā zināms, tikai paēdis cilvēks var būt pa īstam labā garastāvoklī, ar dzīvi apmierināts un gatavs darbiem.
Cēsniece Vineta Žamoidika lielāko daļu no profesijas apguves ceļa jau nogājusi — iegūta pavāra specialitāte Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, Latvijas amatniecības kamerā saņemts meistara diploms. Pašreiz ir šefpavāre kafejnīcā Aroma.
Sapnis — sava kūku darbnīca
Interesants papildu pienākums bijis kulinārijas kursu vadīšana Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centra programmas «Jaunu sociālās rehabilitācijas programmu īstenošana redzes invalīdiem Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī» ietvaros. Vienreiz nedēļā trīs stundas apmācītas sešu septiņu, cilvēku grupas, kopumā trīs grupas, no tām viena — vīriešu. Vineta teic, ka šis darbiņš viņai pietrūkst jautrās atmosfēras, noklausīto komentāru un gūto atziņu dēļ. No pagājušā gada novembra Vineta sākusi nodarboties ar vēl vienu sava amata šķautni — viņa cep tortes draugiem un paziņām un sauc to par savu sirds darbu.
Kluss sapnis būtu izveidot pašai savu kūku darbnīcu. Vēl — gribētos iemācīties" strādāt ar īstu šokolādi.
Burvīgie nedarbiņi
Vinetas veidotās tortes nejauši ievēroju portāla «draugiem.lv» galerijās ar nosaukumiem «Mani nedarbiņi», «Arī tā es varu», «Ņam, ņam» un citās. Bildēs redzamās tortes bija tik skaistas un dažādas (mašīnas, cepures, zivs formā, ar zīmējumiem), ka par to tapšanu gribējās uzzināt ko vairāk.
Vinetai patīk veidot tortes, kaut ko zinot par cilvēku, viņa hobiju, darbu, lai jūtams, ka dāvana ir personiskāka, par cilvēku padomāts. Reizēm ir tā, ka iešaujas prātā kāda ideja, ko gribētos īstenot, bet neviens atbilstošu kūku nepasūta. Tā, piemēram, ilgāku laiku gribējies izveidot marcipāna Bārbiju, taču visu laiku jubilejas bija puišiem un jācep mašīnas.
Smagākā kūka pagaidām bijusi 14 kilogramu. Pieredzēts, ka saņēmēji, ieraugot gatavo torti, spiedz un lēkā no prieka, metas bučot meistari.
Tortes pamats top no biskvīta vai smilšu mīklas, vai cepumiem, trauslās lapu mīklas, bezē, savukārt garnējums — no marcipāna, augļiem, šokolādes, makaroniem (ceptiem), cukura dekoriem, pūdercukura dekormasas, dažreiz arī dzīviem ziediem un gatavām figūriņām. Ilgāko laiku paņem dekorējumu un zīmējumu pagatavošana, kopumā četras, piecas stundas.
