Forums par NVO līdzdalību Saeimas lēmumu pieņemšanā
Anita Zvirgzde
19. maijā notika Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) otrais forums. Forums rīkots, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un veidotu ciešākas saites starp parlamentu un nevalstisko sektoru.
«Jau patlaban daudzas NVO izmanto iespēju piedalīties Saeimas komisiju darbā, lai ar viedokļiem un argumentiem ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu. Šī prakse ir turpināma, taču meklēsim arī jaunas sadarbības formas,» informēja Saeimas priekšsēdētāja biedre Karīna Pētersone. «Šī gada forums zīmīgs ar to, ka sarunu tēmas iesniegušas pašas sabiedriskās organizācijas. Diskutēsim par to, kas svarīgs nevalstiskajam sektoram,» norāda K. Pētersone.
Forumu atklāja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības līdzpriekšsēdētāja Inete Ielīte.
Pasākuma pirmajā daļā NVO pārstāvji iesaistījās Saeimas komisiju darbā, ar deputātiem pārrunājot sabiedrības pārstāvjiem aktuālas tēmas. Šīs diskusijas vienlaicīgi vadīja gan komisijas, gan NVO pārstāvis. Visvairāk interesentu pieteikušies dalībai Sociālo un darba lietu komisijā, kuras uzmanības lokā ir pensiju politika, invaliditātes jautājumi un citas sociāli jutīgas tēmas. Šīs komisijas darbā piedalījās arī LNB valdes priekšsēdētājs E. Zariņš, kā arī Latvijas Sarkanais krusts, Liepājas Diabēta biedrība, Sociālo darbinieku biedrība, Latvijas Lauku sieviešu apvienība, bāreņu biedrība «Saules bērni», Latvijas Pensionāru biedrība, Rīgas Samāriešu apvienība u. c.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča diskusijas noslēgumā pateicās visām organizācijām par izteiktiem priekšlikumiem. Kopumā tie bija 16, visi ierakstīti protokolā, un ar tiem iepazīsies arī tie komisijas deputāti, kuri nepiedalījās šajā forumā. Nākamā gada forumā organizācijām būšot tiesības pieprasīt deputātiem atskaiti par padarīto šo problēmu risināšanā.
A. Barča apsolīja komisijas vārdā rosināt Saeimai risināt jautājumu par NVO finansēšanu no valsts budžeta, tomēr tas nebūšot viegli. «Mēģināsim veidot dažādas veselības programmas, lai konkursa kārtībā piešķirtu naudu NVO. Latvijā ir atļauts pašvaldībām pirkt dažādus pakalpojumus no NVO, un kā ļoti pozitīvu piemēru es vēlētos minēt Liepājas Neredzīgo biedrību,» uzsvēra A. Barča.
Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs savā īsajā uzrunā pie diskusiju galda vēlreiz uzsvēra to, ka Saeimā neviens likums netiekot apstiprināts bez attiecīgo NVO anotācijas.
Savukārt pēcpusdienā notika apaļā galda diskusijas, kurās sprieda par sabiedrības līdzdalības lomu demokrātijas procesos un Saeimas atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, sabiedrības līdzdalība kā demokrātijas pamats un Saeimas atbalsts pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.
Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško diskusijas dalībniekiem uzdeva retorisku jautājumu: «Vai nevalstiskās organizācijas Latvijā šodien ir pilsoniskās sabiedrības daļa vai spēles elements? Līdz š. g. martam Latvijā reģistrētas 9374 nevalstiskās organizācijas, no tām — 8197 ir biedrības, kuras apvieno 30% iedzīvotāju. Lielākoties šīs organizācijas koncentrējas Rīgā un Kurzemē. Protams, aktuāls ir finansējuma trūkums, tomēr vislielākā problēma esot cilvēku neticība kaut ko panākt ar savu darbošanos NVO, jo reizēm valsts sadarbība ar šo sabiedrības daļu aprobežojas tikai «ķeksīša» dēļ.»
Dalībai forumā bija pieteikušies gandrīz 100 pārstāvji no vairāk nekā 70 nevalstiskajām organizācijām.
Informācijai
Saeima 2006. gada 30. martā pieņēma «Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām», līdz ar to noteikti Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības principi un veicamie uzdevumi sadarbības pilnveidošanā.
Deklarācijas mērķis — uzlabot Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbību, balstoties uz savstarpēju izpratni un atbalstu, kā arī uzsvērt nevalstisko organizāciju darbības nozīmi demokrātiskā valstī.
Pirmais Saeimas un NVO forums notika 2007. gada 28. maijā.
