Nodaļa — Personība
LUIJS BRAILS
Meklējam internetā... un ko mēs atrodam...
kam taisnība...
http://lv.wikipedia.org/wiki/Braila raksts
Braila raksts ir rakstības metode, kuru izmanto, lai akli cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu lasīt un rakstīt. To ieviesis francūzis Luijs Brails 1821. gadā. Cilvēki lasa tekstu, taustot izciļņus grāmatas lappusē.
Redakcijas piezīme: šeit ievietots angļu alfabēts Brailā.
http://www.strazduskola.lv/macibu process/
Neredzīgos bērnus apmāca rakstīt un lasīt pēc Braila metodes. Luijs Brails (dz. 1829. g.) bija franču tiflopedagogs, kurš radīja punktveida rakstu sistēmu. Braila rakstā ietilpst viss alfabēts, cipari, ortogrāfija, nošu zīmes.
Redakcijas piezīme: Luijs Brails dzimis 1809. gadā.
http://www.dzirkstele.lv/portals/veseliba/ raksts.html?xml_id=3577
Ar neredzīgo vai vājredzīgo cilvēku rehabilitāciju Latvijā nodarbojas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs. Gulbenes bibliotēkā viesojās centra direktora vietniece Māra Henele, kas stāstīja par redzes invalīdu dzīvi un spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Arī bez redzes var lasīt un rakstīt, jo ir izdomāta starptautiska rakstības sistēma neredzīgajiem — Braila raksts. To 1824. g. izgudroja franču pedagogs Luijs Brails, bet par pamatu ; viņš ņēma kāda Napoleona kara laika virsnieka saziņas veidu ar karavīriem, kas ticis izmantots lasīšanai tumsā, lai karavīrus nepamana ienaidnieks. Braila raksta pamatā ir sešu reljefpunktu kopa, ko lasa ar taustes palīdzību. Kārtojot punktus dažādos veidos, rodas burti, cipari un tā tālāk.
Redakcijas piezīme: Luijs Brails to izveidoja 1825. gadā.
http://www.latgaleslaiks.1v/lv/2002/4/26
Vēl te ir milzīga iesējuma grāmatas bez bildēm un burtiem, baltām lapām, uz kurām tikai ar tausti var sajust nelielus punktiņus. Tas ir Braila raksts neredzīgajiem, ko 1825. g. izveidoja Luijs Brails.
http://www.farmacija-mic.lv/medicina/ medicaw/148
Ja neredzīgam cilvēkam jālieto zāles, jābūt drošībai, ka viņš arī vienatnē spēs izlasīt to nosaukumu. Droši vien farmaceiti pamanījuši, ka daļai zāļu iesaiņojumu ir jauninājums: rinda ar nelieliem izcilnīšiem. Tas ir zāļu nosaukums un stiprums Braila rakstā jeb reljefrakstā. Tā ir starptautiska raksta sistēma neredzīgiem, kuru 1829. g. izgudroja franču pedagogs Luijs Brails. Raksta pamatā ir sešu reljefpunktu kopa, kuru izmantojot var iegūt 63 rakstu zīmes. Braila raksts latviskots 1922. g.
Braila rakstu lasa ar pirkstu spilventiņiem, tādēļ reljefpunktu lielumu un attālumu starp tiem nosaka starptautiskie Braila raksta standarti. To neievērošana lasīšanu padara neiespējamu, jo tauste pieradusi pie konkrēta lieluma zīmju uztveršanas. Zīmju reljefam arī jābūt pietiekami izteiktam, jo pārāk plakanas zīmes arī nav salasāmas.
Laukumu, kurā izvieto tekstu Braila rakstā, atstāj brīvu no teksta parastā drukā, jo Braila raksts deformē papīru un var traucēt lasīt tur esošu parastu druku.
Latvijas zāļu tirgu šis jaunums skāris, jo ietverts Eiropas Savienības direktīvās un tādējādi nonācis arī mūsu noteikumos.
http://www.sig 1 psk.lv/skol/konk/ konkll.php
6. Ko 1834. gadā izgudroja Luijs Brails?
— barometru;
— drezīnu;
— iespiedmašīnu;
— rakstu neredzīgajiem.
Redakcijas piezīme: Luijs Brails rakstu neredzīgajiem izveidoja 1825. gadā.
http://www.atlants.lv/referats/neredzigo un/375273/
To 1829. gadā izgudroja franču pedagogs Luijs Brails, bet latviešu valodas alfabēts izstrādāts 1922. g. Braila raksta pamatā ir sešu reljefpunktu kopa, ko lasa ar taustes palīdzību.
http://www.neredzigobiblioteka.lv/about.php?p=l
1825. g. franču tiflopedagogs Luijs Brails (1809—1852) izveido punktrakstu, ko tagad dēvē par Braila rakstu.
http://www.tvnet.lv/zalazeme/article.php?id=55378
Rakstības sistēmu, ko 1821. g. izveidoja Parīzes Karaliskā Neredzīgo institūta skolotājs Luijs Brails, lieto neredzīgie cilvēki visā pasaulē. Reljefi punkti, ko lasa ar tausti, ir izkārtoti sešu punktu «lodziņā» (pa trim divos stabiņos), kur katram alfabēta burtam atbilst savs punktu izvietojums. Tradicionāli Brailā raksta ar grifeli. Speciālo papīru (biezāku) ieliek tāfelē, kur burtu veidojošie punkti tiek iespiesti sešpunktu tāfeles «bedrītēs». Vārds veidojas no atsevišķos «lodziņos» iespiestām punktu kombinācijām.
http://www.ecb.int/euro/coins/comm/html/comm_2009.1v.html
Itālija
Motīvs: Luija Braila (Louis Braille) 200. dzimšanas gadadiena Apraksts. Uz monētas attēlota roka, kas ar tausti lasa atvērtu grāmatu. Rādītājpirksts vērsts uz uzrakstu «LOUIS BRAILLE 1809—2009», savukārt divi lidojoši putni virs rokas simbolizē zināšanu brīvību. Attēla augšpusē pa labi attēlota Itālijas Republikas monogramma «RI», un apakšpusē pa labi — naudas kaltuves zīme «R». Zem grāmatas Braila rakstā attēlots šī raksta izgudrotāja vārds un uzvārds. Attēla apakšā redzami mākslinieces Marijas Karmelas Kolaneri (Maria Carmela Colaneri) iniciāļi «MCC». Monētas ārējā gredzenā izvietotas 12 Eiropas Savienības zvaigznes. Emisijas apjoms: 2 milj. monētu Emisijas datums: 2009. g. septembris/oktobris.
Beļģija
Motīvs: Luija Braila (Louis Braille) 200. dzimšanas gadadiena.
Apraksts. Uz monētas attēlots Luija Braila portrets un izgudrotāja iniciāļi L un B Braila rakstā. Virs portreta atrodas vārds, uzvārds un zem tā — emitentvalsts kods «BE», kā arī gada skaitļi «1809» un «2009». Portreta kreisajā un labajā pusē attiecīgi redzama naudas kaltuves zīme un naudas kaltuves meistara signatūras zīme. Monētas ārējā gredzenā izvietotas 12 Eiropas Savienības zvaigznes.
Emisijas apjoms: 5 milj. monētu, Emisijas datums: 2009. g. septembris.
http://www.pales.lv/vesture.htm
1889. gads — tika uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Luija Braila (reljefa sešpunktu) rakstības sistēmā.
http://jonins.mn.lu.1v/ia/H2002s.htm#D 1756
Rīga, L. Braila piemineklis.
Strazdumuiža. Juglas ezera piekrastē ir Latvijas neredzīgo dzīves, darba un kultūras centrs. Pāles ielā 12, Strazdumuižas parkā, atrodas 20. gs. 60. gados uzstādītais bronzas krūšutēls neredzīgo raksta autoram, franču tiflopedagogam, Luijam Brailam (1809—1852). Viņš 1829. gadā radīja neredzīgajiem punktveida rakstu sistēmu, kurā ietilpst viss alfabēts, cipari, ortogrāfija, nošu zīmes. Latviešu valodas alfabēts tika izstrādāts 1922. gadā. Krūšutēlā Luijs Brails atveidots ar aizvērtām acīm, iejūtīgi parādot, ka acu gaismas trūkums vēl nebūt nenozīmē talanta vai radošas izdomas trūkumu.
(O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2001.)
http://www.redzigaismu.lv/lat/arhivs/arhivs/izdevums-nr32009/
BRAILA MANTOJUMS
(No World Blind Union mājaslapas)
Tulkojusi Daiga Bindere.
Šogad aprit 200 gadi kopš dzimis Braila raksta izgudrotājs Luijs Brails. Šis francūzis radikāli izmainīja tūkstošiem neredzīgu cilvēku dzīvi, izgudrojot pilnīgi jaunu lasīšanas un rakstīšanas sistēmu. Metode, kas deva iespēju lasīt, izmantojot reljefus punktus, ir izturējusi laika pārbaudi. Francijā, 35 km no Parīzes, vīna dārzu ielenkumā, atrodas Koupvreja. Ciematā ir pieticīga māja ar divslīpju jumtu, skursteni un dārzu, kur 19. gs. sākumā dzīvoja seglinieks Simons Renē Brails ar sievu Moniku un bērniem Katrīnu Džozefīni, Luiju Simonu un Mariju Selīnu.
Luijs, mazs, blonds un ar lielām dzīvīgām acīm, piedzima šajā namā trešdienā, 1809. g. 4. janvārī. Kādu dienu viņš spēlējās sava tēva darbnīcā, kur nejauši pats sev acī ietrieca īlenu. Ārsts deva viņam zāles, taču tās nevarēja viņu dziedināt. Dienu pēc negadījuma Luijs vairs nespēja redzēt ar ievainoto aci, un vēlāk viņš zaudēja redzi pilnībā. Bērna vecāki satraucās par Luija iespējām izdzīvot pieaugušo pasaulē.
Zēna skolotājs Koupvrejas skolā ieteica vecākiem aizvest Luiju uz izglītojošo centru neredzīgiem bērniem, kas tik tikko bija izveidots Parīzē, jo viņš uzskatīja, ka Luijam ir izcilas spējas un laba galva mācībās. Tā 1819. g., kad Luijam bija tikai 10 gadi, viņš tika uzņemts Parīzes Karaliskajā institūtā jauniem, neredzīgiem cilvēkiem.
Skolā zēns drīzumā iedraudzējās ar Ipolito Koltatu, tā bija draudzība, kas ilga visu viņu dzīvi. Koltats kļuva par vienu no visprecīzākajiem Luija biogrāfiem. Viņš rakstīja: «Braila izskats vien jau radīja priecīgu noskaņu, un viņam bija vispiemērotākās īpašības, lai mācītu savus neredzīgos kolēģus.»
Braila sapnis bija studēt humanitārās un dabas zinātnes, kļūt par skolotāju un mācīt citus. Pirmo soli šajā virzienā viņš spēra, pētot Valentīna Hauija lasīšanas un rakstīšanas sistēmu, kura bija ļoti sarežģīta neredzīgam cilvēkam, bet kuru izmantoja apmācību centra skolotāji.
1822. g. viņš atklāja Barbiera fonogrāfu, sistēmu ar kuras palīdzību neredzīgi cilvēki lasīja un sarakstīja mūziku. Aptaustot fonogrāfa punktus, Brails saprata, ka pieskaroties ir vieglāk sajust punktus, kuri bija caurdurti, nekā lineārās Hauija sistēmas vienības. No šī brīža internātskolas audzēknis ilgi naktīs palika nomodā savā gultā, caurdurot papīra gabalu, kas bija piestiprināts tāfelei. Pārējie zēni teica: «Atkal tas Luijs ar savu caurumu duršanu...».
Jaunajam Brailam padomā bija jauna lasīšanas un rakstīšanas sistēma, kuru viņš trīs gadu laikā pilnveidoja, līdz tā pilnībā kļuva tāda, kādu mēs to pazīstam šodien. Luijs ar saviem klases biedriem sāka to izmantot.
1828. g. 8. augustā, 19 gadu vecumā, Luijs Brails kļuva par skolotāju. Viņam patika mācīt matemātiku, un skolnieki teica, ka apmeklējot viņa lekcijas ar lielu prieku.
1829. g. Brails oficiāli prezentēja savu raksta sistēmu skolas direktoram un iestādes skolotājiem. Direktors Pigniers, kas bija Brailam kā tēvs un padomdevējs, viņu pilnībā atbalstīja. Daži no skolotājiem tomēr bija pilnīgi noskaņoti pret jauno sistēmu. Viņi uzskatīja, ka tā šķir neredzīgos no redzīgajiem, jo starp Braila un redzīgo rakstu nebija nekādas saistības.
Un tomēr Braila izgudrojums kļuva par vispopulārāko lasīšanas un rakstīšanas sistēmu neredzīgo vidū. 1852. g. 6. janvārī, trīs gadus pēc Luija Braila nāves, Francijas valdība apstiprināja tās izmantošanu skolās. Luijs mira 43 gadu vecumā no plaušu karsoņa komplikācijām. Dažus mēnešus pirms nāves, kad viņš jau bija ļoti slims, Brails teica: «Es esmu pārliecināts, ka mana misija šeit uz zemes ir pabeigta.»
1877. g. Starptautiskā Neredzīgo, nedzirdĪgo un mēmo kongresā Parīzē, Braila sistēma ieguva neredzīgo universālā koda statusu.
«Viņš atvēra durvis uz zināšanām tiem, kuri nevar redzēt», lasāms uz memoriālās plāksnes pie Braila ģimenes mājas durvīm Koupvrejā.
