Vides pieejamība redzes invalīdiem Rīgā
Baiba Čunčiņa.
no kvalifikācijas darba SDSPA «Attīstība»
(4. turpinājums)
Sociālās rehabilitācijas iespējas Rīgā neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem
Šajā nodaļā akcentēts, kas ir sociālā rehabilitācija, kādas funkcijas veic sociālais rehabilitētājs un kādas iespējas saņemt sociālo rehabilitāciju ir neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem.
Vājredzīgu un neredzīgu cilvēku sociālā rehabilitācija
Viens no galvenajiem sociālo garantiju veidiem, lai neredzīgi, vājredzīgi cilvēki sekmīgi integrētos sabiedrībā, ir sociālā rehabilitācija. Tas ir «pasākumu kopums, kas tiek vērsts uz personas funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Tā ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās.».
Rehabilitācijas pasākumu sniegšanas mērķis ir mazināt vai novērst invaliditātes izraisītās negatīvās sekas. Tā ir vērsta uz sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu un māca sadzīvot ar invaliditātes radītiem ierobežojumiem. Sociālās rehabilitācijas uzdevums ir šos trūkumus maksimāli iznīcināt vai pielāgot, lai invalīds spētu neierobežot savu darbību un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
Šajā gadījumā pakalpojumu nodrošina sociālais darbinieks, psihologs un sociālais rehabilitētājs, kura pienākumos ir veicināt klienta sociālo prasmju pilnveidi un jaunu prasmju apgūšanu, veicināt klienta interesi pilnvērtīgi un patstāvīgi dzīvot. Šajā darbā sociālais rehabilitētājs ir tas, kas izvērtē pašu invalīdu, nosaka mērķus un uzdevumus, saplāno darbības un veic tās, kā arī novērtē paveikto.
Rehabilitētājs novērtē vides drošību, pieejamību, novērtē uzdevuma grūtības pakāpi. Sociālais rehabilitētājs ietur šādus ētiskos principus: klienta tiesības ir primārās, ietur atbildību pret klienta tiesībām un pienākumiem, konfidencialitāti un privātiskumu, tur noslēpumā iegūto informāciju, ētiskos principus pret kolēģiem un pret darba devēju. Strādājot komandā cenšas sasniegt indivīdam izvirzīto rehabilitācijas mērķi.
Visa veida rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem arī dzīvesvietā. Nepieciešamības gadījumos attiecīgas institūcijas organizē kursus, kuru laikā šīs personas uzturas šajās institūcijās, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Lai neredzīgs, vājredzīgs cilvēks saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, viņš griežas tieši pakalpojumu sniegšanas institūcijā, iesniedz vecākajam sociālajam rehabilitētajam (sociālajam darbiniekam) adresētu iesniegumu par vēlēšanos saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, invalīda apliecības kopiju.
Vecākais sociālais rehabilitētājs 5 dienu laikā izvērtē šo iesniegumu un sniedz personai atbildi par rehabilitācijas uzsākšanu. Noteikumos ir atrunāti arī gadījumi, kādēļ cilvēkam šie pakalpojumi var tikt atteikti.
Pozitīvi ir tas, ka klients var griezties tieši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas institūcijā, kas ari ir tiesīga izvērtēt pakalpojuma nepieciešamību. Nav nepieciešams pašvaldības nosūtījums uz sociālo rehabilitāciju. Ar klientu vienojoties, tiek izzināta klienta problēma, sastādīts līgums, nosprausti sasniedzamie mērķi un uzdevumi, klients top izvērtēts, veidots rīcības plāns. Seko pati darbība un paveiktā darba izvērtējums.
Par neredzīgu un vājredzīgu cilvēku rehabilitācijas procesu atbild sociālais rehabilitētājs, līdz ar to viņš ir atbildīgs par neredzīgu un vājredzīgu cilvēku drošību gan mācību procesā, gan pēc tā.
Klients un pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgi par rehabilitācijas mērķa sasniegšanu. Savukārt, pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par ētisko principu ievērošanu.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem Rīgas pilsētā
2003. g. 21. oktobrī LNB CV pieņem lēmumu nodibināt BO SIA, «Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs» (turpmāk tekstā — LNB RC) atsevišķas juridiskas personas statusā, kas reģistrēts LR UR 2003. g. 26. novembrī, Rīgā, ar Nr. 000365479. Organizācijas juridiskā adrese: Pāles ielā 14/14, Rīgā, LV-1024. Atbilstoši likumdošanas prasībām, 2004. g. nogalē LNB RC maina savu juridisko statusu, no BO SIA kļūstot par SIA. 8. decembrī Centrs tiek pārreģistrēts LR UR, saņemot komersanta reģistrācijas apliecību kā SIA «LNB Rehabilitācijas centrs». SIA LNB RC darbojas uz Statūtu pamata, kas apstiprināti 23.11.2007. ar LNB CV lēmumu.
SIA LNB RC struktūru veido Rehabilitācijas centrs, kā arī 12 reģionālas struktūrvienības — teritoriālie rehabilitācijas dienas centri, kas darbojas Centra pakļautībā un kuru darbība aptver visu Latvijas teritoriju, tai skaitā SIA «LNB RC Rīgas pilsētas rehabilitācijas dienas centrs» un «Vidzemes priekšpilsētas Strazdumuižas rehabilitācijas dienas centrs». Tātad, šobrīd Rīgā ir pieejamas trīs institūcijas, kuras sniedz sociālo rehabilitāciju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem.
LNB RC spēj nodrošināt pieaugušo redzes invalīdu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (orientāciju apkārtnē, pašapkalpošanos, ēdienu gatavošanu, Braila raksta apgūšanu utt). Rehabilitācijas centrā neredzīgi un vājredzīgi cilvēki var apgūt pamatiemaņas darbā ar datortehniku, izmantojot Braila raksta displeju, runas sintēzes un palielinošo programmu.
Saskaņā ar 2008. g. 14. decembrī noslēgto līgumu Nr. 2008/13 starp LR LM Sociālo pakalpojumu pārvaldi un SIA «LNB RC» 2008. g. personām ar redzes zudumu tiek garantēti šādi atsevišķi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vai pakalpojumu kompleksi:
— psiholoģiskās adaptācijas treniņi — šās apmācības mērķis ir sniegt pozitīvu psiholoģisku atbalstu, lai gūtu pozitīvu rehabilitācijas galamērķi, un cilvēks kļūtu mobilāks un neatkarīgāks. Psiholoģiskās adaptācijas laikā tiek organizētas pārrunas un praktiskas nodarbības. Individuālās nodarbībās tiek izzināti indivīda resursi un to pielietošanas iespējas. Tas ir iedrošinājums klientiem iesaistīties sabiedrības dzīvē, veicinot viņa sociālo interesi. Lai cilvēki šo uzdevumu spētu veikt viņiem, ir jābūt pieejamai gan fiziskai, gan sociālai videi;
— orientēšanās un pārvietošanās iemaņu apguve, orientēšanas ir pamatprasme zaudētās redzes kompensēšanai. Praktiski tā ir prasme atpazīt un darboties konkrētajā fiziskajā vidē. Šīs mācību programmas uzdevums ir sniegt zināšanas un iemaņas prasmē pārvietoties telpā un ārpus tās. Tādējādi radot iespēju neredzīgam, vājredzīgam cilvēkam kļūt mobilākam. Šīs nodarbības laikā tiek izmantoti palīglīdzekļi, tas ir baltais spieķis un, ja ir, skaņas luksofors.
Šobrīd Rīgā nav pieejams ne viens, ne daļēji otrs. Orientēšanās nodarbības notiek pēc individuāli sastādītas programmas katram klientam. Ir bijuši gadījumi, ka rehabilitētājs izvēlas klientam garāko iešanas maršrutu, jo īsākajā ir pārāk daudz šķēršļu, kas bīstami klienta dzīvībai (nelīdzens, bedrains asfalts, nav krustojumā nekādu luksoforu, notiek ceļa remonts un citi). Mācību process tiek virzīts no vienkāršākā uz sarežģīto;
— pašaprūpes iemaņu apguvē, ietilpst, četras tēmas — pašapkalpošanās, saistītas ar ķermeņa pašaprūpi, kā arī sarežģītāku darbu veikšanu (personīgā higiēna, veselības aprūpe, apģērba kultūra, veļas mazgāšana un gludināšana, apģērbu labošana, dzīvokļa uzkopšana, uzvedības kultūra, adīšana, tamborēšana u. c), mājturība, ēdienu gatavošana, sagatavota pēc klienta vēlmēm un iespējām. Šajās nodarbībās tiek apgūtas elementāras darbības virtuvē (ūdens uzvārīšana, saliešana tasītēs un citas darbības), kā arī paša ēdiena pagatavošana un mājsaimniecības darbi. Arī pašaprūpes programmas īstenošanai ir nepieciešami tiflotehnikas palīglīdzekļi;
— Braila raksta apguve ieņem nozīmīgu vietu rehabilitācijas pasākumu kompleksā, jo vēl joprojām pat pie augstās tehnikas sasniegumiem, punktraksts ir pasaules neredzīgo cilvēku sazināšanās līdzeklis. Programmas pamatuzdevums ir iemācīt klientu lasīt un rakstīt Braila rakstā ar grifeles un tāfeles palīdzību, kā arī iepazīties ar Braila rakstāmmašīnu un tās darbības principiem, klientam iemācīt lasīt, rakstīt.
Braila raksta apguve notiek krievu vai latviešu valodā pēc klienta vēlmes. Paredzēta arī Hebolda raksta apguve (drukāto burtu rakstīšana, izmantojot reljefu līniju trafaretu). Nepieciešamības gadījumā klienti apgūst prasmi parakstīties, izmantojot parakstu tāfeli. Tiflotehniskie palīglīdzekļi šīm nodarbībām — Braila papīrs (kurš ir biezāks un lielāks), tāfele un grifele Braila rakstam, Braila rakstāmmašīna. Līniju trafarets redzīgo rakstam. Paraksta trafarets, tāfele Hebolda rakstam;
Tiflotehnikas lietošanas (tai skaitā arī datora kā tiflotehnikas palīglīdzekļa) apmācība. Tiflotehnika — redzes zudumu kompensējošas palīgierīces (atbalsta, taktilie spieķi, runājošie galda vai rokas pulksteņi, dažāda veida dozatori, magnetolas grāmatu noklausīšanai, dažāda veida mērinstrumenti ar Braila atzīmēm), tās kalpo cilvēku mobilitātei un patstāvīgo spēju pilnveidošanai. Tiflotehnika var būt gan mehāniska, gan elektroniska. Neredzīgiem cilvēkiem pārsvarā tiek izmantoti priekšmeti ar audiālo vai taktilo formu, vājredzīgiem cilvēkiem — atlikušās redzes saglabāšanai un uzlabošanai.
Šie priekšmeti paredzēti sadzīves darbiem, intelektuālajiem darbiem, kā arī sportam un apmācībām. Ņemot vērā tiflotehnikas attīstību, programmā tiek ietverta jaunās tehnikas apguve. Pie attiecīgo nodarbību tēmas tiek apgūti tiflotehnikas priekšmeti, tikai specializēto datortehnoloģiju māca pēc atsevišķas programmas, kuras maksimālais stundu skaits ir 150. Tas, protams, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kā klienta priekšzināšanām, veselības stāvokļa, neparedzētiem notikumiem. Apmācāmo stundu skaits var tikt samazināts. Tiek piedāvātas divas programmas:
• «Zoomtext» — programma vājredzīgiem ar redzes atlikumu, visā programmā izmantojot palielinošo efektu un skaņas sintēzi;
• «Jaws» — ekrānlasošā programma darbam ar runas sintēzi, pārsvarā paredzēta neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem, šīs programmas laikā tiek izmantota skaņa, tātad uztvere ir audiāla. Programmas apguves laikā klienti iemācās rīkoties ar klaviatūru, iegūst iemaņas informācijas ievadīšanai, saglabāšanai un apstrādei, gūst priekšstatu par Windows vidi, apgūst prasmi lietot internetu informācijas ieguvei, saglabāšanai, e-pastu nosūtīšanai. Tā ir informācijas nodošanas un saņemšanas iespēja;
konsultācijas personas sociālo problēmu risināšanā bieži vien gadās, ka klienta problēmu klāstā nav tikai sociālās rehabilitācijas problēmas, tādēļ vecākā sociālā rehabilitētajā vai sociālā darbinieka vadībā tiek sniegtas konsultācijas sociālo problēmu risināšanai, norādītas institūcijas, kuras sniedz pakalpojumu problēmas atrisināšanai;
pārrunas ar speciālistiem par klienta problēmām un to novēršanas vai mazināšanas iespējām. Komandas darbā tiek kopā pārrunāta radusies situācija, iespējas un varianti, kurus piedāvāt problēmas atrisināšanai.
Secinājumi:
Par neredzīgu vai vājredzīgu cilvēku rehabilitācijas procesu atbild sociālais rehabilitētājs, līdz ar to viņš ir atbildīgs par šo cilvēku drošību gan mācību procesā, gan pēc tā.
Klients un pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgi par rehabilitācijas mērķa sasniegšanu. Savukārt, pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par ētisko principu ievērošanu. Rīgas pilsētā pakalpojumi, kurus sniedz neredzīgiem, vājredzīgiem cilvēkiem, ir vērsti uz cilvēka mobilitāti. Rehabilitācijas procesā dalību ņem gan sociālais darbinieks, gan psihologs, gan sociālais rehabilitētājs. Tas ir komandas darbs, kur katrs izpilda savus pienākumus un veic savas lomas. Lomu izpilde var dublēties, toties tai ir pozitīvs rezultāts rehabilitācijas mērķa sasniegšanai.
Orientēšanās un tehnisko palīglīdzekļu apguves nodarbības ir vienas no svarīgākajām vides pieejamības skatījumā un neredzīgu, vājredzīgu cilvēku mobilitātes veicināšanā.
Lai kvalitatīvi varētu norisināties orientācijas nodarbība, pie ieteicamiem tiflotehnikas līdzekļiem tiek minēti baltais spieķis un luksofors ar skaņas signālu.
Braila raksta apguve ieņem nozīmīgu vietu rehabilitācijas pasākumu kompleksā.
«Zoomtext» programma vājredzīgiem ar redzes atlikumu, visā programmā izmantojot palielinošo efektu un skaņas sintēzi. «Jaws» ekrānlasošā programma darbam ar runas sintēzi.
