Mihails Ņesterovs. «Tautas dvēsele»
Dr. habil. psych. Vitauts Gudonis
(no lietuviešu valodas tulkojusi Solvita Štekerhofa)
Krievu gleznotājs Mihails Ņesterovs (MMxan;i BacMnbeBMH HecrepOB, 1862.—1942.) piedzimis Orenburgas guberņas pilsētā Ufā, tirgotāja ģimenē. Glezniecību apguvis Maskavas mākslas skolā pie tādiem ievērojamiem mākslas pedagogiem kā: Vasīlijs Perovs, Aleksejs Savrasovs un Pāvels Čistjakovs. Daiļrades sākumā vērojama spilgta V. Perova ietekme.
Ņesterovs strādājis arī ar grāmatu grafiku: ilustrējis Aleksandra Puškina romānu «Kapteiņa meita», gandrīz visas A. Puškina pasakas, sevišķi paticis grafikā attēlot pasaku sižetus. No 1888.—1889. g. tapa viena no lielākajām un labākajām M. Ņesterova gleznām — «Vientuļnieks», kuru tūlīt pēc izstādīšanas nopircis Pāvels Tretjakovs.
Par iegūto naudu mākslinieks pabijis Austrijā, Itālijā, Francijā un Vācijā, kur mākslinieks uzmanību velta klasicismam. No 1890.—1904. g. dekorējis vairākas krievu baznīcas. No 1905. g. mākslinieks sevišķi aktīvi darbojas ar portretu žanru. Saglabājušies 1915. un 1917. g. tapušie Pāvela Florenska (OjiopeHCKMM IlaBen AneKcaHTrpoBMH) un Sergeja Bulgakova (Ceprēii HMKonaeBMH ByiraKOB) portreti ar nosaukumu «Filozofi».
1989. g. M. Ņesterovam piešķīra Mākslas akadēmijas goda nosaukumu. Mākslinieks piedalījies vairākās starptautiskās izstādēs, atzinību viņš guva: 1900. g. vispasaules izstādē Parīzē — sudraba medaļa, 1909. g. starptautiskajā izstādē Minhenē — zelta medaļa, 1911. g. piedalījies izstādē Romā.
1914.—1916. g. M. Ņesterovs strādāja pie iespaidīgas uz auduma tapušas monumentālas gleznas (206,4 x 483,5 cm) ar nosaukumu «Tautas dvēsele». Par šo grandiozo uz audekla tapušo darbu sakāms: ««Tautas dvēsele» attēlots gandrīz visa krievu sabiedrības daļa — no cara līdz aklam karavīram. Darbs uzskatāms par kolektīva portretu.» Gleznas pirmajā plānā mākslinieks attēlojis aklu karavīru, kuru pavada baltās drānās tērpusies žēlsirdīgā māsa.
Šiem personāžiem M. Ņesterovs piešķir īpašu nozīmi. Tretjakova galerijā ir arī šī 1916. g. tapušā darba skice izmērā 24,7 x 18,5 cm, kurai dots nosaukums «Aklais kareivis». Gleznas ideja ir par karavīru, kas tēvzemes dēļ upurējis redzi. Gleznā ir saskatāma analoģija ar Bībeles motīvu par bāreni, kurš ziedojis pēdējo, kas viņam bijis — pēdējo grasi.
