Nezināms mākslinieks «Kristus dziedē neredzīgo»
Dr. habil. psych. Vitauts Gudonis
(no lietuviešu valodas tulkojusi Solvita Štekerhofa)

Gleznas tēma ir aizgūta no Bībeles. Bībele ir nozīmīgs rakstveida kultūras vēstures piemineklis, kurā atspoguļoti pagātnes notikumi, dzīve un tradīcijas. Šīs grāmatas popularitāti var vērtēt kaut vai pēc tā, ka Bībele pēc zādzību skaita ierindojas pirmajā vietā pasaulē. Nozīmīgu vietu Bībelē ieņem brīnumi.

Visos laikus cilvēkiem ir bijusi aktuāla labā un sliktā cīņa. Tradicionālajos mītos, teikās, leģendās un pasakās labais uzvar ļauno. Tas ir dabiski, jo cilvēki tic un ir ticējuši, ka ļaunais tiks sodīts, bet labais svinēs uzvaru. Bībele nav izņēmums. Brīnumus dara pats Dievs, arī viņa dēls Jēzus Kristus mirst un augšāmcēlās.

Izārstēšanas brīnums piedzīvoja, kā rakstīts Bībelē, aklie, kropļi, baku sirgstošie cilvēki. Šī tematika ir plaši izmantota daudzu mākslinieku darbos tādu kā: Botičeli, Leonardo da Vinči, Rafaela, Mikelandželo Merīzi de Karavadžo, Rubensa, Rembranta, Nesterova un citu. Sižets, kurā attēlots izdziedināšanas brīnums, ir uzskatāms par humānisma elpu kompozīcijā.

Brēmenes pilsētas bibliotēkā ir izlikta karaļa Henrika III grāmata, kurā ievietota lūgšana «Brēmenes kodekss», kur bez citām ilustrācijām atsevišķi nodalīta tēma par akluma izdziedināšanu. Gleznā attēlots pie ceļa sēdošs aklais Bartimejs no Jērikas. Mākslinieks attēlojis neredzīgu jaunekli sēžam ar savu melno spieķi pie fantastiski ziedoša krūma un taisno Jēzus roku.

Jēzus attēlots ar oreolu un grāmatu rokā. Jēzus ir noliecies pie neredzīgā un pret neredzīgo jaunekli pavērsis labo roku un izstiepis divus pirkstus it kā svētījos neredzīgo. Aiz Jēzus muguras sastājušies ziņkārīgo bars, kuri vēro izdziedināšanas brīnumu. Uz gleznas ir uzraksts, ka Jēzus ar vārdiem spēj dot acu gaismu neredzīgajiem, jo vārdos ir spēks.