Nekrologs

Laimoni Vutkēviču pieminot

Tavs mūžs ir galā,
Tavs gājums veikts,
Nu citā malā tavs darbs būs veikts.
Nu zelta graudus tu sijāsi,
Nu zīda pļavas tu nopļausi!

Šā gada 7. septembrī miris ilggadīgais Strazdumuižas ciemata iedzīvotājs Laimonis Vutkēvičs.

Dzimis 1935. g. 17. maijā. Jau agrā bērnībā viņš zaudējis vecākus, nedaudz vēlāk zaudējis redzi. 10 gadu vecumā, pēc viņa paša atmiņām, Laimonis nonāk Neredzīgo skolā. Jau 1949. g., vēl skolā mācoties, uzsācis darba gaitas Latvijas Neredzīgo biedrības darbnīcās, vēlākajā Rīgas Mācību un Ražošanas uzņēmumā. Tur Laimonis ar pārtraukumiem nostrādājis līdz 1995. g. Darbi, ko L. Vutkēvičs šai uzņēmumā veicis, bijuši visdažādākie, kādi vien uzņēmuma četros cehos tolaik bijuši neredzīgam cilvēkam pieejami.

Brīvajā laikā viņš dziedājis gan korī «Jolanta», gan vīru vokālajā grupā «Senozols». L. Vutkēvičam piederēja reti sastopams spēcīgs bass. Savam priekam viņš spēlēja ģitāru.

Ievērojamus panākumus guvis šaha spēlē. 1995. g. viņš devies uz Pasaules Neredzīgo meistarsacīkstēm Spānijā. Svešajā zemē lieti noderējusi pašmācībā apgūtā angļu valoda. Angļu valodu Laimonis mācījās ļoti rūpīgi, izmantodams visus tolaik viņam pieejamos resursus. Sportiskais vīrietis nodarbojies ar vieglatlētiku un peldēšanu. Tāpat kā daudzi citi Strazdumuižā, labprāt spēlējis domino.

Trešās Atmodas laikā L. Vutkēvičs nodarbojās ar politiku — viņš bija Latvijas Tautas Frontes un LNNK dalībnieks. Viņam daudz palīdzējusi viņa dzīvesbiedre Antonija Vutkēviča. Mūža pēdējos gadus Laimonis aizvadīja tālu no ierastās vides — Alūksnes apkārtnē.