Mēs no Jūrmalas
Faina Mennika,
Salacgrīvas novada

redzes invalīdu grupas Vadītāja

Katru vasaru Salacgrīvas novada redzes invalīdu grupa organizē rehabilitācijas kursus, kurus vada Cēsu atbildīgās darbinieces — Aija Rīvīte un Irēna Lāce. Kuplā skaitā jau agri no rīta pulcējāmies manā dārzā, lai darbotos kulinārijas jomā. Apbrīnojami veikli tika grieztas saknes, augļi un garšvielas, lai pagatavotu garšīgu maltīti. Lieliski sanāca aukstā biešu zupa, apelsīnu mafini, maltās gaļas, kartupeļu un siera sacepums, arī pica. Pēc tam notika degustācija un draudzīgas sarunas. Spēlējām galda spēles. Visi bija apmierināti.

Dienas beigās ar Rehabilitācijas centra darbiniecēm pārrunājām nākamās dienas ekskursijas plānu. Ciemojāmies lielā mākslinieka Edgara Liepiņa atdusas vietā Skultē, nolikām ziedus. Tālāk mūsu ceļš veda uz galveno Rehabilitācijas centru Rīgā, kas atrodas neredzīgo ciematā Strazdumuižā. Mums bija interesanti uzzināt, kādas ir iespējas pilnveidoties cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Mums bija tikšanās Neredzīgo bibliotēkā un pansionātā. Pēdējais pieturas punkts ciematā bija smilšu terapijas kabinets un tikšanās ar psihologu, kurš mūs iepazīstināja ar smilšu terapijas nozīmi psiholoģisko problēmu risināšanā.

Noguruši, bet priecīgi par kopā pavadītām divām dienām, par draudzību, kas staroja no katra grupas biedra, šķīrāmies ar pārliecību, ka būs vēl viena tikšanās ar sirsnīgajām rehabilitētājām Aiju un Irēnu no Cēsīm.

Un tā, septembra beigās jaukais šoferis Andris Linters agri no rīta piebrauca pie katra braukt griboša invalīda mājas, jautrā pulciņā turpinājām ceļu uz Cēsīm, kur mūs jau sagaidīja ar tēju un maizītēm.

Tad Cēsu rehabilitatores mūs pavadīja uz zemnieku saimniecību «Rakši» Drabešu ciemā. Bija cilvēki, kuri pirmo reizi savā tumšajā dzīvē glaudīja lamas, kamieļus un alpakas. Vēl aci priecēja gulbji un skaistie rožu dārzi. Ļoti laipni pret mums bija «Rakšu» īpašnieki. No visiem satiktajiem cilvēkiem staroja sapratne, cilvēkmīlestība un palīdzība. Mūsu grupas biedri bija ļoti priecīgi par jauko ekskursiju. Kārtējo reizi Dievs mums palīdzēja. Pirms izbraukšanas vienmēr līst lietus, pūš drēgns vējš, bet, kad dodamies ceļā, sāk spīdēt silta saulīte, vēji rimstas un mēs braucam smaidot. Pēc ekskursijām sāk atkal līt. Iegājām Cēsu rehabilitācijas centrā. Kārtējo reizi pacienāja ar garšīgu zupiņu un kolosālu biezpiena sacepumu. Esot kopā, bijām kā viena liela ģimene. Jutāmies tik labi, ka bija žēl šķirties no A. Rīvītes un I. Lāces. Ļoti sirsnīgas, izpalīdzīgas, gudras darbinieces. Mūsu invalīdu grupa saka lielu paldies Aijai, Irēnai, šoferim Andrim par kopējiem brīžiem, kas mūsu skatu uz dzīvi darīja tīkamāku.

Visas grupas vārdā saku lielu paldies mūsu novadniecei Aijai Kirhenšteinei par dāvanām Ziemassvētkos, Veltai Andersonei — Barwil- Anderson Agencies Ltd — kuras uzņēmums cenšas katru gadu mūs iepriecināt arī materiāli. Tāpat Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs ir saprotošs un palīdz materiāli. Liels paldies visiem labiem cilvēkiem.