Latvijas Neredzīgo biedrības Populārās mūzikas festivāls 2010
Kristaps Āboliņš
Šī gada 15. maijā Strazdumuižas estrādē notika LNB Populārās mūzikas festivāls, kurā piedalījās 12 dalībnieki. Koncerts notika par spīti mainīgajiem laika apstākļiem, solos varēja manīt diezgan daudz klausītāju. Pasākumu ievadīja Strazdumuižas kluba estrādes ansamblis «Epsilons».
Klātesošos uzrunāja pasākuma vadītāji Alda Zariņa un Vladimirs Krops. Vladimirs: «Mums dziesmas no sirds, mums dziesmas dod spēku. Mēs šovakar katram jums dāvāsim prieku.»
Alda: «Brīdis prieka aizdzen simtu rūpju, kur dziesmas skan, tur laime mīt.» Festivālu atklāja LNB Centrālās valdes (CV) priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Locāns: «Sveiciens muzikantiem, viņu domubiedriem, atbalstītājiem un populārās mūzikas baudītājiem! Šodien mums ir īpaši svētki, tādi nav bijuši vismaz pāris gadus. Tā ir iespēja sanākt kopā un iepazīstināt citus ar savu jaunradi un izpildītājmākslu, kā arī priecāties par citu sniegumiem. Šis koncerts ir labs ģenerālmēģinājums pirms Baltijas valstu Neredzīgo biedrību estrādes mūzikas festivāla «Baltijas Vilnis», kas nākamgad notiks tepat pie mums Latvijā.
Paldies jāsaka mūsu pasākuma atbalstītājiem — Rīgas domes Labklājības departamentam. Novēlu muzikantiem, lai viņi parāda savu labāko sniegumu. Lai klausītājiem patīk tas, ko muzikanti dara, un lai viņi būtu ar tiem uz viena noskaņojuma viļņa, lai mums šie svētki izdodas!» Pēterim līdzi bija «stiprais papīrs» — laba vēlējums ar sveicieniem no LNB CV un tās priekšsēdētāja Egona Zariņa kunga (nolasa Alda):
«Dziesma, pacelies spārnos pār zemi,
Kas draugus visapkārt sev jūt!
Dziesma, pacelies spārnos pār zemi,
Ik sapnim kur patiesam kļūt!
Dziesma, pacelies spārnos pār zemi,
Kas ir tikai viena
Un var tikai vienīgā būt!
O. Vācietis
LNB CV sirsnīgi sveic visus Latvijas Neredzīgo biedrības populārās mūzikas festivāla 2010. g. dalībniekus. Novēl veiksmi, labas idejas un radīšanas prieku!» Valdes priekšsēdētājs Egons Zariņš.»
Vladimirs: «Šodien mēs šeit uz skatuves, kā arī solos, būsim vienoti un priecāsimies par to, ka mums ir iespēja sanākt kopā, lai parādītu viens otram, ko spējam un mākam, bet, tā kā šis ir festivāls, kura laikā notiek vērtēšana, tad mums būs arī sava žūrija.»
Priekšnesumus vērtēja žūrijas komisija: komisijas priekšsēdētājs — Pēteris Locāns; tās locekļi — Strazdumuižas kluba vīru vokālā ansambļa «Senozols» vadītājs Aldis Andersons, Rīgas domes Labklājības departamenta galvenais speciālists Raimonds Smagars.
Blakus skatuvei bija sakārtas krāsainas tūtiņas, kurās publika meta žetoniņus — balsoja par savu simpātiju. Noslēgumā tika pasniegta skatītāju simpātiju balva gan individuāliem izpildītājiem, gan kolektīviem.
Festivālā kā pirmie startēja Strazdumuižas kluba pūtēju kvintets: Kristīne Lapuha, Indulis Pēcis, Armands Ozols un Māris Orbitāns. Šoreiz viņi klātesošajiem spēlēja 6 skaņdarbus: «Patiess Tango», «Hallo, Dolly», «Sbraslavas polka», «Dalijam», rumba «Siganeaska» un «Popūrijs».
Kristīne: «Šodien man ir prieks šeit atrasties. Mūsu ansamblis pastāv jau daudzus gadus un esam tik, cik esam. Grupai ir pievienojies Valdis Rēbuks, kurš palīdz uzlabot skanējumu. Jācer, ka varbūt skolā būs kāds no jaunās paaudzes, kas vēlēsies nodarboties ar pūšanu, jo jaunatne, kā ziniet, ir mūsu nākotne.»
Uzstāšanos turpināja Redzes invalīdu sociālās aprūpes centra «Jugla» jaundibinātais kolektīvs Māra Lasmaņa vadībā. Centra kultūras darba vadītāja Zinta Pētersone: «Sveicināti klausītāji un koncerta dalībnieki! Es novēlu visiem jums skaistu šo dienu. 80. gados komponists M. Lasmanis, tikko sācis mūziķa gaitas, šeit piedalījās krievu koru darbā. Pēc pāris gadiem nejaušas satikšanās rezultātā radās sadarbība ar Māri. Mūsu mājās jau notikuši 2 autorkoncerti. Tādā sastāvā kā šodien M. Lasmaņa grupa uzstāsies pirmo reizi. Es vēlos komponistam izteikt pateicību, jo viņš vairākus vakarus darbojās ar mums, pacietīgi mēģinādams gan orķestra, gan balsu skanējumu. Es vēlu savai grupai vislabākos panākumus.»
Alda: «Kas vieno dažāda vecuma cilvēkus — dažādu interešu cilvēkus? Tā ir dziesma, kas vieno arī Sniedzi Zīli, Aldi Riekstiņu, Māri Lasmani, Oļģertu Lorencu, Ervīnu Hartmani un Lindu Liepu. Viņi izpildīja: M. Lasmaņa mūzika, O. Vācieša vārdi «Ceriņdziesma»; M. Lasmaņa mūzika, P. Brūvera vārdi «Rudens blūzs» un M. Lasmaņa mūzika, Z. Gavrilovas vārdi «Gaismas vienums». Turpinot koncertu, uz skatuves tika aicināti Strazdumuižas internātvidusskolas skolēni.
Alda: «Dziedi, kad ir skumji, dziedi tā, lai dvēseli velk laukā. Dziedi, kad ir priecīgi. Dziedi tā, lai visa pasaule gavilē tev līdzi. Dziedi gan savā nodabā, gan draugu pulkā.» Festivālā piedalījās 4 jaunieši. Jānis Ugodņikovs izpildīja dziesmu «You Raise Me Up». Nākamo — L. Reinika «Es neesmu neprātīgs» — Jānis dziedāja kopā ar Liānu Hollo.
Pēc viņiem uzstājās Laima Liepiņa, kuras dziesma «Don’t Forget» bija par nelaimīgu mīlestību, kad puisis ir pametis meiteni, bet viņa lūdz saglābt attiecības, kuras viņiem reiz ir bijušas.
Savukārt, Laura Kuzņecova izpildījumā skanēja «Go to France».
Nobeigumā L. Liepiņa dziedāja Strazdumuižas internātvidusskolas jauniešu dziesmu «Es nevēlos būt salauzta». Pēc vētrainajām ovācijām skatītāju rindās mūs ar savām ģitāras skaņām priecēja nopietnais mākslinieks Vladislavs Trojāns, kurš ir piedalījies LNB rīkotajās skatēs, konkursos, festivālos, kā arī muzicējis dažādos ansambļos. Dziesmas: K. Dimitera mūzika, Z. Liepiņa vārdi «Kvazimodo dziedājums» no mūzikla «Parīzes Dievmātes katedrāle»; G. Rača, Z. Muktupāvela dziesmu «Pieklauvē» un latgaliešu tautasdziesmu «Gāju pa mežu».
Par spīti pēkšņi uznākušajai lietusgāzei uz skatuves tika aicināta Māra Leja, kura dziedāja savu pašsacerēto dziesmu «Meitene vasara», I. Gailišas «Mēs varam kopā būt» un «Mēs tiksimies šai vietā».
Māra: «Esmu no vēju pilsētas Liepājas un ģitāru jau spēlēju kādu laiku, nāku no «Austras bērniem». Mana skolotāja ir Austra Pumpure, ar kuru kopā esam daudz spēlējušas. Dziesma par vasaru ir viena no pirmajām manis pašsacerētajām dziesmām. Savukārt, pārējās divas ir manas skolotājas Ivetas Gailišas rakstītas. Pēdējo es dziedāšu kopā ar Rutu Erenbergu, ar kuru esam dziedājušas kopā koros gan Liepājā, gan Rīgā.»
Vladimirs: «Tagad lūgsim uz skatuves Andreju Klintsonu, kurš ir interesants izpildītājs. Viņš apdzied aktuālās problēmas Latvijā.»
Alda: «Andrejs sevi uzskata par rīdzinieku, Juglas zēnu. Te pavadīti skaisti, darbīgi un jautri brīži. Viņš izpildīs: A. Klintsona «Manai dzimtenei», nezināma autora «Baltā roze», kā arī Andreja aranžēta tautasdziesma «Rožainā dzīve».»
Andrejs: «Šodien ir 15. maijs, bet 1934. g. 15. maijā Latvijas Ministru prezidents K. Ulmanis izdarīja apvērsumu un nodibināja tā saukto autoritāro režīmu. Tādēļ tagad es jums dziedāšu par zemi.» Pēc aplausiem uz skatuves Andreju nomainīja Muravjovi — dziedošā ģimene. Mamma Natālija, tētis Georgijs un mazais Ivans Jānis.
Alda: «Natālija saka, ka mūzika palīdz viņiem dzīvot, un šogad kopā ar vecākiem lielo skatuvi iekaros arī jaunā paaudze — dēliņš Ivans Jānis. Viņi galvenokārt izpilda tās dziesmas, kas tuvas sirdij, un tā cenšas pagarināt to mūžu. Ģimenei ir ievērojama koncertdarbība, viņi ir laureāti Baltijas valstu Neredzīgo organizāciju estrādes mūzikas festivālā 1999. g. Jūrmalā un Starptautisko Neredzīgo organizāciju estrādes mūzikas festivālā «Baltijas Vilnis» 2002. g.»
Viņi dziedāja tēva aranžētās dziesmas: P. F. Vebsters «Tava smaida ēna», K. Normans «Ielej!», R. Berns «Četras naktis» un mazais Jānītis izpildīja R. Paula un L. Brieža dziesmu «Cielaviņa».
Alda: «Mēs dzīvojam uz zemes, mūsu acis vēršas uz debesīm. Mūsu darbi, prieki un bēdas ir zemes lietas, bet mūsu sapņi, ilgas tiecas pie zvaigznēm. Dziesma palīdz mums dzīvot uz Zemes, tā ļauj mums pabūt kopā ar Visumu. Aicinām uz skatuves Ediju Fuksi ar draugiem, kuri dziedās: A. Drēģera «Veltījums mātei», R. Paula, G. Rača «Baltā dziesma», M. Freimaņa «Divi Eņģeļi», H. Zariņa «Es un tu». Ģitāru spēlēs Aleksejs Poplavskis, ar Ediju kopā dziedās Elīze Strazdiņa.
E. Fuksis nav pirmoreiz ar pīpi uz jumta, viņam jau ir sava prakse. Sāka dziedāt skolā, ir piedalījies dažādos kultūras pasākumos: konkursā «Jaunās zvaigznes», mūzikas festivālā «Baltijas Vilnis», kas notika Sāremā, kā arī nelaida garām iespēju dziedāt kopā ar Aishu un pat ierakstīt dziesmu.» Dziesmu «Es un tu» solists nodziedāja kopā ar skaisto meiteni, kura dzied vienmēr un visur — Kristīni Lapuhu.
Nākamā uzstājās grupa «Ceļabiedri» no Cēsīm, tās sastāvā ir Indulis Pēcis un Aivars Gailītis, izveidota 2000. g. septembrī. Pirmā uzstāšanās Cēsu MRU pensionāru eglītē. Viņi izpildīs: M. Freimaņa «Mākoņu blūzs», «Nesaprasto cilvēku zeme»; A. Gailīša «Kad acis tumst», «Pa labam ar dzīvi»
Alda: «Dziesma mierina sirdi, dziesma iepriecina sirdi, dziesma remdina, kad sāp, kad bēdas, dziesma iekvēlina, kad mīl, un spēja dziedāt — tā ir liela Dieva dāvana. Šī dāvana ir Dmitrijam Gavrilovam, kurš mācās Daugavpils mūzikas vidusskolā un dziesmu rakstīšanai ir pievērsies jau 2 gadus. Šodien Dima dziedās paša sacerētas dziesmas «Ir grūti gaidīt», «Es tomēr gaidu», «Veltījums meitenēm». Jaunais dziedātājs 2009. g. piedalījās «Latvijas Zelta talantos»».
Alda: «Mēs dziesmā izdziedam vakardienu, mēs dziesmā iedziedam rītdienu, dziesmas uzjundī atmiņas, jo dziesmā ir mūsu dzīve, mūsu liktenis. «Epsilona» dziedātās dziesmas atsauks jaukas atmiņas par jaunību. «Epsilons» — Vladimirs Krops, Dailonis Ezeriņš, Ilona Ezeriņa un šodien arī Valdis Rēbuks. Grupa mums dziedās: V. Kropa «Tu nesaki nekā», I. Smirnova, E. Rungas «Juglas ievziedu tango», I. Ozola «Pasmaidi», V. Kropa «Viesstrādnieka atgriešanās», J. Petera, V. Kropa «Mana mīlestības dziesma», S. Kaldupes, E. Zariņa «Dzeltenie aizkari»».
Alda: «Skaists dzejolis Valdim:
Laimīgā dziesma
Šo laimīgo dziesmu, šo vienu
To dziedi lai man tik tā skan,
Un sevi un austošo dienu,
To atdod tik vienīgi man.
Tai dziesmā mirdz dvēsele Tava
Un viņas mīlošā balss,
Un nāves un dzīvības slava,
Un mūsu sākums un gals.
Un, kamēr vien skanēs šī dziesma
Un kamēr vien dzīvosi Tu,
Es degšu kā upura liesma
Pret nakti un mūžību.
Šī upura liesma degs ķīlai,
Ka dzīves man ir tik cik Tu,
Viņa būs gaišs pavadonis mīlai
Caur nakti un mūžību!»
Valdis: «Labvakar mājas! Beidzot pēc ilgiem klejojumiem pa pasauli esmu atgriezies. Savu muzikālo karjeru sāku Strazdumuižā. Mācījos Strazdumuižas internātvidusskolā. Pašlaik spēlēju grupā «Klaidonis» un braukāju koncerttūrēs pa visu Latviju. Par godu Strazdumuižai un šim pasākumam esmu šodien izvēlējies iepriecināt jūs ar V. Kropa dziesmām «Juglas krastā» un «Ober, alu!».»
Nobeigumā žūrijai bija jānolemj, kurš būs šī pasākuma laureāts. Pēc nopietnām diskusijām festivāla balvu sadalījums bija šāds:
Žūrijas balvas:
1. Balva par labāko kolektīva priekšnesumu — Strazdumuižas kluba pūtēju kvintets;
2. Balva par labāko individuālo priekšnesumu — Laima Liepiņa;
3. Par labāko individuālo jaunrades sniegumu — Dmitrijs Gavrilovs;
4. Par labāko kolektīva jaunrades sniegumu — ansamblis «Epsilons»;
5. Par labāko aranžējumu — ansamblis «Epsilons»;
6. Par labāko instrumentālo sniegumu — Māris Lasmanis;
7. Par aktuālu problēmu atspoguļojumu priekšnesumā — Muravjovu ģimene.
Klausītāju balvas:
1. Balva par labāko kolektīva priekšnesumu — Muravjovu ģimene;
2. Balva par labāko individuālo priekšnesumu — Jānis Ugodņikovs.
Alda: «Ar dziesmu ir vieglāk pret vēju skriet, ar dziesmu pat tumsā ir droši iet, ar dziesmu pat tāles tuvākas šķiet, ar dziesmu ceļš īsāks un ar dziesmu šīs divarpus stundas ir paskrējušas vēja spārniem.»
