Nodaļa — Dzeja

Balāde par pīlādzi

Plaukst maijā pīlādzis ar ziediem baltiem,
Lai rudenī var sārtas ogas krāt.
Tas mūsu mājas priekšā auga stalti
Un allaž spēja visus priecināt.

Tā vētra nebija. Tik paliels pūtiens,
Kas kokam maigi pieskārās kā glāsts.
Vien izturēt šo glāstu bij’ par grūtu,
Koks nolūza. Kā niedre ezerā.

Tas ilgi gulēja pie mūsu mājas,
Kā laivas vraks, kas kāpu smiltīs mests.
Ar līkumu tam ļaudis apkārt gāja,
Līdz tika sazāģēts un projām vests.

Bet putniem tagad pietrūkst sārtās ogas,
Ar kurām rudeņos bij’ pilns ik zars.
Nu izsalkušie putni tup uz žoga.
Kas nāks un pabaros tos šovakar?

Imants Smirnovs