Nodaļa — Veselība

Dzīve smilšu kastē
No žurnāla «Veselība» pielikuma
«Alternatīvā medicīna»

Tā ir jau gadsimtu sena patiesība, ka spēles smilšu kastē nav spēles vien. Tā ir valoda, kādā izstāstīt jūtas un pārdzīvojumus. Šobrīd visā pasaulē smilšu terapiju izmanto emocionālu un attiecību sarežģījumu šķetināšanā.

Smilšu terapiju kā psiholoģisku ārstniecības metodi sāka izmantot 20. gs. 50. gados Šveicē. Šī terapija nozīmē nemitīgu spēli ar simboliem. Katram tēlam, kas ielikts smilšu kastē, ir simboliska nozīme. Ne velti smilšu terapeitu grāmatu plauktos var atrast simbolu vārdnīcas. Tiesa gan, vārdnīcās var parādīt tikai iespējamo nozīmi, jo nekad nevar viennozīmīgi pateikt, ko tieši konkrētā figūra simbolizē konkrētā cilvēka dzīvē un situācijā.

Bērnu pasaule
Lielākā daļa smilšu terapeitu klientu ir bērni, kuri smilšu kastēs ar tēlu palīdzību pauž emocijas, domas un jūtas, jo neprot tās izteikt vārdos. Bērni smilšu bildēm bieži izvēlas multiplikācijas filmu un kinofilmu varoņus, ar kuriem identificējas un kuri raksturo pašreizējo dzīves situāciju vai dzīvē svarīgus cilvēkus. Viņi ir lieli fantazētāji, domā tēlos un attēlos, smilšu kastē ar rotaļlietu palīdzību spēj sarīkot karu, kurā iet bojā visi iesaistītie, tā parādot, ka karš notiek viņos pašos, jo vecāki ilgstoši šķiras. Bērni nereti izvēlas vienus un tos pašus varoņus vairākas nedēļas no vietas, un, laikam ejot, mainās šo varoņu attiecības smilšu kastē. Izmaiņas neizbēgami notiek arī dzīvē.

Smilšu terapija veiksmīgi tiek izmantota visdažādāko sarežģījumu risināšanā — gan īslaicīgu attiecību problēmu atšķetināšanā, gan pēc pārciestās vardarbības. Emocionālās un seksuālās vardarbības upuriem ir grūti formulēt, kas ar viņiem noticis, un lielākoties ir bail runāt par notikušo, bail šo faktu atzīt pat sev. Lai pārvarētu bailes un kaunu, sākumā ir vieglāk likt smilšu bildes, kurās prasmīgs terapeits nolasīs bērna sirdī notiekošo. Pamazām var sākt par to runāt, iedrošināt mainīt situāciju un tēlu attiecības smilšu kastē, tādejādi palīdzot to atrisināt arī dziļi sevī.

Terapija vecākiem
Smilšu terapeiti atzīst, ka aptuveni 80% gadījumu, kad vecāki atved savus bērnus pie terapeita, jo ir novērojuši, ka atvase kļuvusi nervozāka, pasliktinājušās sekmes, kļuvis grūti koncentrēties vai radušies citi neizskaidrojami sarežģījumi, patiesībā terapija vajadzīga abiem vai vienam no vecākiem. Kāpēc? Jo bērns ir kā mazs radariņš, kurš jūt mammu un tēti, tāpēc viņa problēmas ir saistītas ar vecāku pašsajūtu. Piem., bērnam ir sarežģījumi, jo mammai ir attiecību krīze. Tad uz terapiju jāiet mammai, bērnam tikai mazliet jāpiepalīdz atkal justies drošāk. No smilšu terapijas bērnam nebūs nekādas jēgas, ja nemainīsies situācija un attiecības ģimenē.

Tās nav spēļmantiņas
Mūsdienās smilšu terapiju izmanto arī pieaugušo un pāru terapijā. Nereti pieaugušajiem nav pieņemams šāds terapijas veids, jo, viņuprāt, tā ir spēlēšanās. Terapeiti to noliedz — rotaļlietas, kuras izmanto smilšu terapijā, nav spēļmantiņas, bet gan konkrēta cilvēka tā brīža sajūtu ārējs atspoguļojums.

Smilšu terapija palīdz situācijās, kad ir grūti atklāties. Tad sajūtas tiek izliktas smilšu bildēs, un vēlāk tās ir vieglāk ietērpt vārdos. Dažkārt dzīvē ir situācijas, kad liekas: esmu iestrēgusi attiecībās, sapinusies domās. Arī tad smilšu terapija var palīdzēt ieraudzīt, kas tieši neļauj virzīties uz priekšu, un meklēt iespējamos risinājumus. Turklāt pieaugušie lieliski iemācījušies, ko teikt un neteikt, ko atzīt un neatzīt.

Nereti ir grūti atrisināt samilzušu situāciju, jo, sarunājoties vien, cilvēks negrib saskatīt problēmas cēloni. Tad ir vērtīgi radīt smilšu bildi, kas neļauj noslēpties un aizbēgt no sevis, jo, izvēloties figūriņas un veidojot vizuālo stāstu, mēs nekad nezinām, kuri varoņi galu galā izrādīsies labie un kuri sliktie. Dažkārt, ieraugot rezultātu, cilvēki paši ir pārsteigti un pat šokēti. Ir reizes, kad cilvēki atzīst, ka vēl nav gatavi par to runāt. Tā kā pieaugušie savas izjūtas spēj ietērpt vārdos, parasti smilšu terapija tiek kombinēta ar citiem terapiju veidiem.

No spēles līdz terapijai
Smilšu terapija ir psiholoģiska ārstniecības metode, kas notiek terapeita kabinetā. Telpā atrodas divas 50 × 70 cm lielas smilšu kastes: vienā ir sausas smiltis, otrā — slapjas. Lai veidotu smilšu bildi, izmanto dažādas figūriņas un dabas materiālus. Cilvēkam jāizvēlas figūriņas, kuras uzrunā, un jāsaliek bildē, par kuru pastāstīt stāstu. Kastē var celt kalnus, veidot ielejas, ezerus un upes. Tāpat var izvēlēties bildi likt sausās vai slapjās smiltīs — reljefā un stāsti veidojas atšķirīgi.