Nodaļa — Pārdomas

Džeks Londons atgriežas
Dinija Bite

Amerikāņu rakstnieka Džeka Londona sarakstītais romāns «Lielās Mājas mazā saimniece » ir viens no pēdējiem autora darbiem, jo divus gadus vēlāk viņš aizgāja mūžībā. Lasot šo romānu, tā vien šķita, ka autors jau nojauš savu aiziešanu.

Grāmatā viņš apkopojis savas dzīves vēlamos un esošos raksturus. Londons nekad nav mantojis pasakainu bagātību, taču romāna galvenais varonis Diks Forests tādu mantoja. Savas dzīves laikā Dž. Londons ir tiecies iegūt mantisku un finansiālu neatkarību. Arī romāna varonis Diks savos 13 gados cenšas pierādīt aizbildņiem, ka viņš ir spējīgs pats rīkoties ar savu mantojumā atstāto naudu un īpašumu. Tāpat kā Diks, arī Džeks jaunībā līdz ar daudziem citiem amerikāņu laimes meklētājiem devās uz Klondaiku zelta drudža iespaidā.

Šie gadi bargajos Ziemeļos jaunajam autoram deva ļoti daudz. Džeks pārradās mājās, bagātināts ar jaunu un neparastu pieredzi par cilvēka lielumu un vienlaicīgi niecību eksistences cīņā par naudu, kuras dēļ tik daudzi gājuši bojā ziemas vētrās un sniega tuksnešos, kā arī nobrieda par īsti vīrišķīgu jaunekli. Šāds liktenis ir aprakstīts arī grāmatā, kuras darbība norisinājās 1914. g. ASV.

Atgriezies no pasaules ceļojumiem jau spēka pilnbriedā, Diks iegūst savā pārvaldībā īpašumus un sāk intensīvi un ar jaunām metodēm vadīt bagāto zemnieku saimniecību Kalifornijas štatā netālu no Sakramento. Uz darbības laiku romānā norāda bagātīgi aprakstītā neskartā daba, nepieradinātie un vēl neiejātie zirgi, elektrības un automašīnu raksturojums, it kā tas būtu kaut kas jauns. Autora valoda ir bagāta un interesanta, jo tajā jaušams 19. gs. stils gan pastiprināti uzsverot, ka lampa, ko Diks ieslēdza, ir elektriskā, ka gaisma, kas tiek izdzēsta, ir elektriskā un pat izmanto tādu vārdu savienojumu kā «izdzēš elektrību». Arī apģērbos jaušams izsmalcināts 19. gs. stils, piem., sieviešu peldkostīmi, kas apsedza visu sievietes ķermeni.

Romāna pamatdarbības ideja ir mīlas trijstūris, kas prasa savus upurus. Tādas mīlas izpausmes ir bijušas gan senatnē, gan mūsdienās, taču attieksme pret to gan ir atšķirīga. Mūsdienās mīlas trijstūrim nav tik traģiska nozīme kā agrāk, kad gods un laulības saites tika vērtētas augstāk par cilvēka jūtām.

Grāmatā Diks Forests tiek raksturots kā izgudrotājs, labs uzņēmējs un vadītājs, kā arī dāsns un iecietīgs pret radošajiem dīkdieņiem, piem., filozofiem, dzejniekiem, kuri darbu uzskata par kaut ko nenozīmīgu, bet tajā pašā laikā izmanto Dika sniegto uzturu un pajumti. Mūsdienās ir gandrīz neiespējami atrast tik dāsnu cilvēku. Šobrīd cilvēki ir kļuvuši noslēgtāki, nīgrāki, pat naidīgāki. Šīs īpašības īpaši saasinās, ja tiek runāts par naudu.

Tajā pašā laikā mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi daudz brīvāka uzskatos par mīlestību. Bieži vien mēs pat nenojaušam, ka, atraidot vai ignorējot kāda cilvēka mīlestības apliecinājumus, esam nodarījuši lielas sāpes. Tas ir tāpēc, ka mūsdienās lielākā daļa cilvēku uzmanību pievērš tam, kā pats jūtas, ko vēlas, ko domā utt. Diks Forests nebija no tādiem cilvēkiem. Nojaušot savas sievas mīlestību pret Evanu, viņš ar savu rīcību pat veicināja šo jūtu attīstību. Viņam bija svarīgi, lai Paola (viņa sieva) būtu laimīga un netiktu pazemota vai pat izslēgta no tā laika sabiedrības jūtu dēļ. Taču viņš nesaprata pašu galveno, ka tieši viņa darbaholisms pamudināja Paolu paskatīties uz cilvēku, kurš nepārtraukti centās būt viņas tuvumā, un pieņemt viņa uzmanības apliecinājumus.

Dika drauga Evana Grenbija ierašanās Lielajā Mājā bija romāna darbības pavērsiens, kas noveda pie traģiskām sekām. Nespējot dot sievai to, kas viņu darītu laimīgu, Diks nolemj notēlot savu nāvi, lai Evans ar Paolu varētu saglabāt savu mīlestību. Taču Paola pazīst savu vīru pārāk labi, tāpēc dziļi sirdī nojauš viņa plānu. Viņa patiešām bija sapinusies savās mīlas jūtās pret abiem vīriešiem, ka neredzēja citu izeju, kā vien apsteigt Diku. Viņa notēloja, ka neuzmanīgi tīrot šauteni, notika nelaime un viņa tika sašauta. Šī epizode bija pati spilgtākā aina visā romānā. Tas bija brīdis, kad pār mirstošo Paolu noliecās divi viņas mīļākie vīrieši, no kuriem tikai viens zināja patieso iemeslu, kāpēc viņa mirst un kāpēc šautene izšāva. Tieši šie neizteiktie vārdi par patiesību mani saraudināja. Sākumā es dusmojos uz Diku par viņa aizņemtību, jo viņš ļoti atgādināja manu mammu. Tajā pašā laikā mani nepameta sajūta, ka viņš pazaudēs Paolu un viņa aizies no viņa prom pie Evana. Taču grāmatas noslēgums bija kā kulminācija manām sajūtām, jo Paolas pašnāvība it kā teiktu: «Kaut arī tu esi pārāk aizņemts, lai pavadītu vairāk laika ar mani, es nevaru no tevis aiziet, jo mīlu tevi vairāk nekā Evanu.» Tādu atziņu arī es guvu domājot par savu aizņemto mammu. Lai kā arī būtu, es viņu mīlu.

Runājot par Džeka Londona mīklaino nāvi, es domāju, ka arī viņš izdarīja pašnāvību, taču pielūdzēju dēļ tas netika izpausts.

Grāmata aizrauj jau no pirmajiem vārdiem. Tā nemanāmi izvada lasītāju cauri vēstures līkločiem, radot sajūtu, ka tas notiek tieši šobrīd un tieši tagad. Šo grāmatu atradu «Latvijas Neredzīgo bibliotēkas » piedāvājumā, tāpēc aicinu ikvienu no jums to izlasīt. Vai grāmata ir pieejama arī Braila rakstā, es nemācēšu teikt, bet tā noteikti ir jāizlasa.