Pieredzes brauciens uz Cēsu TO
Iveta Vilka

«Beidzot mēs varēsim apskatīties, kā strādā citas LNB organizācijas» sajūsmā izsaucās projekta (Nr. 1DP/1.4.1.2.2./09/IPIA/NVA/002 «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā») mērķa grupas dalībnieks Marks Amdurs, kad uzzināja par iespēju aizbraukt uz Cēsu TO. Nevienam nav noslēpums, ka Cēsu organizācijai ir liela pieredze un tajā strādā profesionāli darbinieki, kuri nododas darbam ar sirdi un dvēseli.

Braucienam bija paredzēts autobuss, tādēļ maršrutu plānojām tā, lai visi mērķa grupas dalībniekiem no Kandavas, Jūrmalas un Ogres būtu vieta.

Rīts bija saulains un skaists. Ja skatiens bija pievērsts debesīm, tad varēja domāt, ka pavasaris Latvijā tomēr ir pienācis. Ap pl.10 mūsu jautrā komanda piebrauca pie Cēsu rehabilitācija centra ēkas, kur mūs sagaidīja Cēsu TO vietējā koordinatore Aija Rīvīte.

Veiksmīgi pārvarējuši četrus stāvus, nonācām plašās, lielās telpās. Aija izvadāja mūs pa visām telpām un pastāstīja, kādiem mērķiem katra telpa paredzēta. Ar «baltu skaudību» noskatījāmies uz plašajām zālēm! Vienā telpā izvietoti dažādi sporta trenažieri, bumbas, hanteles, espanderi, tur atradās pat novusa galds. Otra vēl lielāka telpa aprīkota ar skatuvi. «Neko jau, viņiem ir pat sava skatuve,» bija dzirdami izsaukumi no izbrīnītās grupas dalībniekiem. Telpā ar skatuvi bija izvietots šaudauna galds. Vairāki interesenti, Cēsu TO instruktoru vadībā, sāka apgūt spēles noteikumus un savdabīgo specifiku, jo šo spēli var spēlēt arī cilvēki bez redzes atlikuma. Katram dalībniekam tiek uzlikts uz acīm pārsējs (spēlētājs nedrīkst neko redzēt) un ar galda tenisa raketei līdzīgu priekšmetu pa galdu, kuram visapkārt ir borti, tiek dzenāta bumba. Šī spēle tā iepatikās Jūrmalas TO dalībniekiem, ka Aija uzdāvināja veco spēles galdu, kur trenēties. Tagad tikai jādomā, kā to aizgādāt no Cēsīm uz Jūrmalu.

Protams, neatņemama šādu pasākumu sastāvdaļa ir kafijas pauze. Viesmīlīgie Cēsu TO darbinieki bija parūpējušies, lai viesi pēc ilga ceļojuma varētu kaut ko likt uz «kārā zoba». Arī mēs bijām ņēmuši līdzi šādus tādus labumus no mājām, piemēram, Jūrmalas TO dalībnieki bija sacepuši dažādus gardumus, bet Cēsu TO — parūpējušies par kafiju. Ātri apmierinājuši izsalkumu, devāmies tālāk iepazīties ar nama saimnieku sasniegumiem un pārdomāti iekārtotajām telpām.

Vīriešu kārtas pārstāvjus ieinteresēja telpa, kurā bija iekārtota darbnīca. To sienas bija noklātas ar labiem instrumentiem, un protams, ievērības vērts bija arī darba galds un masīvas skrūvspīles, kuras pēc dažu vērtējuma maksājot bargu naudu. Vēl bija iespējams aplūkot darbnīcu, kur izgatavoja bižutēriju, mākslas priekšmetus un citas interesantas telpas.

Aija mums piedāvāja piedalīties atklātajā sporta nodarbībā — pilatēs. To gribēja gandrīz visi, tādēļ lielā zāle izrādījās par mazu. Bet mīļi saspiedāmies un kārtīgi novingrojām veselu stundu! Kā atzina vingrotāji — nebija nemaz tik viegli kā sākumā likās, bet svētīgi gan!

Pēc ekskursijas pa telpām devāmies uz pilsētas muzeju, pa ceļam aplūkojot pilsētas arhitektūru un parkus. Pa ceļam apmeklējām arī mākslas izstādi, kurā savus darbus bija izstādījuši skolēni. Tur varēja smelties daudz ideju turpmākajām mākslas nodarbībām! Muzejā mūs sagaidīja profesionāla gide, kura daudz stāstīja par pilsētas vēsturi un rādīja krāšņos muzeja eksponātus. Uzzinājām daudz interesantu lietu, piemēram, Cēsis ir tikai astoņus gadus jaunāka pilsēta nekā Rīga. Pēc ilgās pastaigas pa pilsētu atgriezāmies Cēsu TO, kur mūs gaidīja karsta kafija un maizītes. Pavadījām laiku interesantās pārrunās par darba ikdienu un nodarbību organizēšanu.

Kā parasti, laiks ir nepielūdzams, un pulksteņa rādītāji vēstīja, ka pienācis laiks atstāt doties mājās. Par atpakaļceļu pēc interesanti pavadītas dienas īpaši nav ko stāstīt, jo tas parasti visiem ir līdzīgs — katrs vai nu gremdējās patīkamās atmiņās, vai guļ.
Paldies Cēsu TO un Aijai Rīvītei par viesmīlību!