Strazdumuižas kluba deju Kolektīvs
Ilgvars Hofmanis

Šogad 7. novembrī Strazdumuižas klubs atzīmēs savas pastāvēšanas 50. gadskārtu. Ir daudz dažādu veidu, kā atzīmēt jubilejas, un šoreiz mēs kluba algotie un brīvprātīgie darbinieki noteikti neaprobežosimies ar saviesīgo ballīti vien. Tādēļ Rosmes lasītājiem piedāvāju aprakstu virkni par mūsu amatieru kolektīviem, par to attīstību, sniegumiem un tālākas izaugsmes perspektīvām. Šoreiz sākšu ar mūsu deju kolektīvu.

Jau diezgan sen Strazdumuižas amatieri nodarbojušies ar dejas mākslu. 1958. gadā, kad vēl tagadējais Strazdumuižas klubs nepastāvēja, topošajā Juglas Neredzīgo ciematā izveidojies pirmais deju kolektīvs, kurā liela loma bijusi Edgaram Krastiņam. Vēlākos laikos dejojuši gan bērni un jaunieši, gan vidējās un vecākās paaudzes ļaudis. Zīmīgi, ka dejotāji bijuši gan redzīgi, gan vājredzīgi, bet nekad neredzīgi. Ilgus gadus dažādus deju kolektīvus vadījis Pēteris Petkēvičs, bet ar bērnu deju grupām klubā un Strazdumuižas skolā darbojusies Aldona Gribule.

Tagadējais Strazdumuižas kluba deju kolektīvs «Strazdulēni» dibināts 1995. gadā kā Bērnu deju kolektīvs. Pašlaik to vada Agnese Elliņa, un dejo gan bērni, gan pieaugušie ar visdažādāko redzes stāvokli.

«Ir liela starpība — mācīt dejas mākslu neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem,» uzsver A. Elliņa. «Vājredzīgs dejotājs kaut daļēji redz vadītāja demonstrētās kustības, bet neredzīgam — tās jādemonstrē ar viņa paša ķermeņa palīdzību,» saka vadītāja. Sākot tik sarežģīto darbu, A. Elliņai nav bijusi nekāda metodika, nācies paļauties uz intuīciju. «Pieredze ir vislabākā skolotāja,» uzsver A. Elliņa. Lūk, kā savu gaitu sākumu deju kolektīvā atceras tā neredzīgā koncertmeistare Vlada Hmeļevska. Tas noticis 2008. gada septembrī, kad Strazdumuižas TO priekšsēdētājs Pēteris Locāns aicinājis vēl jauno pianisti darboties šai kolektīvā. V. Hmeļevska veicinājusi Igaunijas pieredzes apguvi, un šodien pati ne tikai spēlē pavadījumu, bet arī dejo.

Pašlaik dejo divi pieaugušo dejotāju pāri, no kuriem vienam pārim ir redzes problēmas, kā arī Strazdumuižas internātvidusskolas audzēkņi. «Ideāls būtu trīs pieaugušo pāri,» saka A. Elliņa. «Bet tādam mērķim būtu nepieciešama lielāka skatuve. Lai katrs piepilda savu sapni!» vēl deju kolektīva vadītāja.