Atkal saimnieks savā mājā
Iveta Vilka
projekta koordinatore

Jūrmalas organizācijā viena no aktīvāk apmeklētajām rehabilitācijas nodarbībām ir mājamatniecība, kuru vada cilvēks ar lielu darba stāžu galdniecībā un praktisku pieredzi būvniecībā.

Pašlaik nodarbības apmeklē septiņi kungi, divi jau programmu ir beiguši. It kā jau tas nebūtu nekas īpašs, tomēr šie klienti ir kungi gados, un līdz redzes zudumam bija pašpārliecināti par savām spējām, īsti saimnieki savās mājās. Nevienam pat prātā neienāca, ka kādreiz viņi kļūs atkarīgi no citu palīdzības.

Visi kungi ir ļoti priecīgi, ka, pateicoties projektam, tika dota iespēja atkal justies noderīgiem, darīt lietas, kas viņus interesē un aizrauj. Kā atzīst paši kungi, sākums nemaz nebija tik viegls. Līdz projektam katrs dzīvoja savā pasaulē, vairs negāja sabiedrībā un nesarunājās ar svešiem cilvēkiem. Pats svarīgākais bija spēt uzticēties nodarbību vadītājam un noticēt sev.

Tagad projektā pavadīti jau trīs gadi, un kungi kļuvuši par labiem draugiem.

«Progress ir jūtams», saka gan nodarbību vadītājs, gan paši kungi. «Nodarbību vadītājs mums ir stingrs, bet tajā pašā laikā dzīvesgudrs un saprotošs», saka viens no kungiem. «Ar mums strādājot, vajadzīga liela pacietība, jo ne vienmēr gribas iziet no savas komforta zonas un piespiest sevi darīt ko jaunu un nezināmu, bet mūsu «bosam» tāda ir!» piebilst otrs. «Jā, jā, tapetes sleju vien pārlīmējām četras reizes, kamēr bija līmenī un bez līmes burbuļiem,» gardi pasmej trešais.

Nodarbību vadītājs stāsta: «Nodarbību laikā mums ir atklājušies vairāki talanti, piemēram, Andris (neredz nemaz) nopulē koku ar smilšpapīru tā, ka nebūs ne mazākā defekta. Grigorijs mums ir krāsotājs ar lielu pacietību, Imants un Boriss ir ideju ģeneratori un filozofi, kas katru jautājumu izskatīs no visām pusēm. Ēriks labi darbojas ar instrumentiem, zāģēs, urbs visu, ko vajag. Tomēr vislielākais prieks kā nodarbību vadītājam ir par Alekseju un Mārtiņu. Aleksejs ir pilnībā neredzīgs, slavens palicis, strādājot restorānā «Vakariņas tumsā» par oficiantu, viscaur optimists! Darīs jebko un mācīsies jebko, redzes zudums viņam nav šķērslis. Mārtiņš, savukārt, tika aicināts projektā jau pirms gada, bet depresijas mākts atteicās. «Jā, jā, bet Iveta jau nelikās mierā, un pēc laiciņa aicināja atkal. Nekas cits jau neatlika kā piekrist,» Mārtiņš gardi smejas. «Jā, Mārtiņam ir izcils talants. Viņš ir izbijis galdnieks, un tas jūtams vēl šodien: lieliski zīmē un izgrebj ar nazīti kokā jebkādu zīmējumu. Domājām pat pieteikt kādam talantu konkursam Latvijā,» slavē kungi. Tā varētu turpināt vēl un vēl.

Jāpiebilst, ka vislielākais prieks un pārsteigums, uzsākot nodarbības, bija iepazīšanās ar pielāgotajiem instrumentiem — līmeņrādis, mērlenta, lineāli. Šādus rīkus kungi redzēja pirmo reizi mūžā, tādēļ ar lielu aizrautību tie tika izmēģināti. Un radās jautājums — kur tādus var iegādāties?

Visi kungi atzīst, ka piedalīšanās šajā projektā ir pats labākais, kas ar viņiem pēdējo gadu laikā noticis, jo tagad viņi esot pārliecināti, ka cilvēki ar redzes traucējumiem var apgūt jaunas prasmes dzīvokļa iekārtošanā, sīku remontdarbu un saimniecības darbu veikšanā, gatavot no koka dažādus izstrādājumus, pielietojot dažādus instrumentus un tehniskos palīglīdzekļus, un justies atkal kā īstens saimnieks savā ģimenē.