Eksperiments un tikšanās ar portugālieti Alūksnē
Kristīne Berkule
Šā gada pavasarī mani uzmeklēja un uzrunāja Klarisa Rodrigesa (Klarissa Rodriguess) no saulainās Portugāles. Klarisa (25) ieradusies Latvijā uz deviņiem mēnešiem, lai strādātu kā brīvprātīgā Alūksnes bērnu un jauniešu centrā «Pagalms».
Latvijā viņa ieradās 6. februārī un atklāja, kas ir īsta ziema, jo līdz šim viņa centās iztēloties, ko nozīmē ziema. Klarisa Alūksnes jauniešu un bērnu centrā veic dažādus pienākumus, kā arī realizē savas idejas un ieceres. Šobrīd viņa reizi nedēļā vada angļu un portugāļu valodu mācību stundas un fiksē notikumus un pasākumus ar video un foto kameru, vēlāk no uzņemtajiem materiāliem veidos filmu par notikumiem gan «Pagalmā», gan citos pasākumos, kas ir saistīti ar centru.
Klarisa stāsta, ka Alūksnē jūtoties kā mājās, jo Alūksne ir mierīga un skaista pilsēta. Pēc maģistra darba iesniegšanas Klarisa vēlējusies pārmaiņas un izaicinājumus, un tā nokļuvusi šeit, par ko viņa priecājas! Klarisai prātā vēl ir daudz ideju saistībā ar Alūksni — viņa vēlas realizēt projektu «Kā skan Alūksne». Tiek ierakstītas dažādas pilsētas skaņas, kuras vēlāk apkopos un augšuplādēs «Soundcities» datu bāzē, kuru ir izveidojis Stanza.
Otrs projekts, pie kura Klarisa strādā — «No Alūksnes uz...». Projektā tiek apkopotas fotogrāfijas un skaņu ieraksti, ceļojot no Alūksnes uz dažādām vietām, šobrīd viņai ir tikai divi šādi apkopojumi no Alūksnes uz Stokholmu un no Alūksnes uz Cēsīm.
Vēl viens projekts, kas šobrīd ir aktuāls un tiek īstenots — «Non-visual experiment». Galvenais šī mērķis ir uzzināt, kā izjūt dzīvi un ko nozīmē būt dzīvam tiem cilvēkiem, kas dzīvo šinī pasaulē, neredzot to ar acīm.
Tieši šis projekts saveda kopā mūs ar Klarisu. Mans uzdevums bija atrast sešus cilvēkus, kuri kopš dzimšanas ir neredzīgi, lai Klarisai būtu materiāli, ar kuriem strādāt. Tā ir viena fotogrāfija un skaņas ieraksts no katra cilvēka, kurus pēc apstrādes plānots prezentēt sabiedrībai, iepazīstinot ar šādu cilvēku sajūtām.
Klarisa: «Līdz šim es nepazinu nevienu no šiem cilvēkiem. Tagad varu apgalvot, ka tie ir atvērti un atsaucīgi cilvēki, tāpēc es priecājos gan par šo projektu, gan iespēju iepazīt un satikt šādus cilvēkus.»
Kristīne, LNB Alūksnes vietējās organizācijas vadītāja: «Tā kā Alūksnes vietējā organizācijā nav biedru, kuri atbilda Klarisas kritērijiem, tad 16. jūnijā uz Alūksni devās cilvēki no Liepājas, Rīgas, Jēkabpils un Cēsīm, lai atbildētu uz Klarisas jautājumiem, kā viņi izprot krāsas un ko nozīmē būt dzīvam. Kā secinājām vēlāk sarunās, katram atbilde uz šiem jautājumiem bija sava, jo nav jau pareizās un nepareizās. Tās ir mūsu sajūtas, bet nebija viegli apkopot sajūtas vienā teikumā. Pēc tikšanās ar Klarisu bija iespēja izbraukt ar zirga pajūgu pa Alūksni un vakarā visiem kopīgi pavadīt laiku pie ugunskura.»
Kā teica dalībnieks no Cēsīm Māris — esot bijis ļoti interesanti, jo pirmo reizi piedaloties pasākumā, kurā visi cilvēki ir neredzīgi. Viņam esot prieks, ka nav bijis nekādu incidentu. Labprāt piedalītos vēlreiz šādā pasākumā!
Dalībniece Kristīne no Rīgas saka: «No šī pasākuma guvu ļoti daudz patīkamu emociju! Priecēja iespēja praktiski pielietot angļu valodu, kas ikdienā diemžēl negadās bieži, kā arī bija liels prieks sastapt skolas biedrus. Uzskatu, ka katrs šāda veida pasākums, kas dod iespēju sastapt cilvēkus no citām valstīm un nodibināt ar viņiem kontaktus, ir iespēja ikvienam aktīvam sabiedrības loceklim pavērt sev arvien jaunus ceļus uz pasauli.»
Dalībnieki no Liepājas Artūrs un Ivars saka: «Bija interesanti, līdz šim nav gadījies būt šādā pasākumā. Priecēja iespēja pielietot angļu valodu, kā arī satikt jau zināmus, kā arī iepazīt jaunus cilvēkus.»
Dalībnieks no Jēkabpils Edgars saka: «Pirmo reizi esmu Alūksnē, un tā, izrādās, ir jauka pilsētiņa! Agrāk nebiju aizdomājies par šiem jautājumiem, un sākumā vajadzēja nedaudz padomāt, lai atbildētu. Priecājos par iespēju iepazīties ar Klarisu un nedaudz atcerēties spāņu valodu!»
Tā kā Alūksnes vietējo organizāciju vadu tikai pusotru gadu, man pagaidām nav lielas pieredzes organizēt un vadīt pasākumus. Šī bija lieliska iespēja praktizēties, un es ļoti ceru, ka šis nav pēdējais šāds pasākums. Pie tā arī strādāsim, lai nākotnē biežāk varētu satikt senus draugus un paziņas, iepazītos ar jauniem cilvēkiem un vispār būtu aktīvi sabiedrības locekļi!
Sociālā vietnē Draugiem.lv dalībniece Kristīne ierakstījusi šādu pateicību:
«Paldies arī Tev, Induli, Lindai un Lindas mammai par brīnišķīgo uzņemšanu un par iespēju gan satikties mums visiem savā starpā, gan arī kaut mazliet papraktizēt angļu valodu ar cilvēku no ārzemēm. Jāsaka pilnīgi godīgi, ka šī bija viena sasodīti brīnišķīga diena un burvīgs kopā pavadīts vakars! Jādara viss iespējamais, lai tas tāds nepaliktu vienīgais. Veiksmi projektu realizēšanā un uz sadarbību arī turpmāk! Mani draugi ir mans zelts.»
