Nometne ar Somijas ģimenēm

Beāte Bringule
Servisa suņu biedrības brīvprātīgā Cēsīs

Somijas Neredzīgo bērnu biedrība «Sokeiden lasten tuki» piedāvā ģimenēm, kuru aprūpē ir neredzīgi un vājredzīgi bērni, atpūsties Latvijā. Ar Juhas Herttuainena finansiālu atbalstu otro gadu pēc kārtas šī atpūtas iespēja tiek piedāvāta arī Latvijas ģimenēm.

Šogad nometnē piedalījās divas somu ģimenes ar trīs bērniem, no kuriem divi bija neredzīgi, un divas audzinātājas, kā arī četri cilvēki no Latvijas, t.sk., divi neredzīgi. Šo nometņu galvenā tēma ir suņi-pavadoņi.

No 2. līdz 4. jūlijam piecus kilometrus aiz Ādažiem viesu namā «Gungas» notika vasaras atpūtas nometne, kas pulcināja dalībniekus no Somijas un Latvijas. To vidū biju arī es ar savu suni-pavadoni Zani.

Jāsaka, māte-daba šajās dienās mūs patiešām lutināja — netrūka saules un laba noskaņojuma, kas dalībniekus un organizētājus darīja atraktīvākus.

Pirmās dienas centrālais notikums bija suņa-terapeita Gustava viesošanās. Suns pacietīgi panesa gan ausu un kažoka čamdīšanu un bužināšanu, gan bērnu rotaļas. Protams, neizpalika arī iepazīšanās vienam ar otru, taču suns-terapeits to krietni atviegloja. Papildus aktivitātēm ar Gustavu mēs ieguvām informāciju par šādu suņu ikdienu, darbu un attiecībām ar dažādiem cilvēkiem. Žēl, ka laiks, ko varējām pavadīt kopā ar šādu suni, bija tik nepielūdzami īss. Vakarā mums tika dots brīvais laiks, ko varējām pavadīt pēc saviem ieskatiem. Mēs, latvieši, izdomājām iekurt nelielu ugunskuru un iepazīties vienam ar otru tuvāk.

Otrā diena bija vispiepildītākā no visām, jo tajā mūs apciemoja ne tikai Somijas suņi-pavadoņi Fricis un Foksija, bet arī Latvijas policijas suņi, kuri spilgti parādīja savas zināšanas. Mums tika demonstrēta suņu paklausība, neizpalika arī informācija par šo suņu ikdienu, darba režīmu un apmācībām. Šo aktivitāti īpaši interesantu padarīja Valsts policijas kinologi Egils un Gunda. Viņi mūs arī padarīja redzamākus, dāvinot visiem nometnes dalībniekiem atstarotājus.

Savukārt, ar suņiem-pavadoņiem nometnes dalībniekus iepazīstināja kinologi Zaiga Kļaviņa un Juha Herttuainens. Tā nebija lekcija, kas aprobežojas ar teorētisku stāstījumu par suņu labturību un disciplīnu, apmācību un ikdienu, bet nometnes neredzīgajiem dalībniekiem tika dota iespēja pastaigāt ar suni-pavadoni, kas palīdzēja labāk izprast to, kas nepieciešams, lai varētu veiksmīgāk sadarboties ar šādu suni. Tā kā man līdzi bija Zane, tad nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem par viņas dzīvi, darbu, vaļaspriekiem un citām lietām, kas man deva lielisku iespēju pārbaudīt savas angļu valodas zināšanas, kā arī papildināt pašas prasmes sadarbībā ar Zani kinoloģes Zaigas vadībā.

Pašā vakarā latviešu grupai bija sagatavots īpašs pārsteigums — brauciens ar motorlaivu. Lai to īstenotu, devāmies ciemos pie televīzijas šova «Zelta Ķepa» uzvarētāja Argo un viņa saimniekiem. Teikšu atklāti, Zanei brauciens ar motorlaivu bija īpašs piedzīvojums un pārdzīvojums reizē, jo līdz šim man vēl nebija radusies tāda iespēja. Pēc šī pasākuma mums atkal tika dots brīvais laiks, kuru varējām pavadīt pēc saviem ieskatiem.

Jāatzīst, šis vakara noslēgums bija ļoti skumīgs, jo mūsu prātos jau kņudēja apziņa, ka rīt visiem būs jāšķiras un jādodas katram savās gaitās.

Neskatoties uz to, ka nometnes pēdējais rīts, strauji tuvojoties savam noslēgumam, sev līdzi nesa atvadu drūmo noskaņu, dalībnieku vidū bija jūtama cerība atkal tikties rudens suņu-pavadoņu sacensībās, kas šoreiz notiks Latvijā.

Tā kā esmu brīvprātīgā darbiniece Servisa suņu biedrībā, man bija liels prieks šajā nometnē satikt tādu pašu brīvprātīgo — Dinija izrādīja lielu interesi par suņiem-pavadoņiem, kamdēļ man bija prieks viņu iepazīstināt ar suņu nozīmi neredzīgu cilvēku dzīvē.

Protams, nometnē netrūka arī pārsteigumu — tie bija brāļi Deniss un Rolands. Neskatoties uz to, ka Deniss ir neredzīgs, viņš nelaupīja sev ne skriešanas prieku, ne baidījās no augumā pietiekoši lielās Zanes. Rolands, savukārt, mani pārsteidza ar iecietību pret savu brāli, kas sagādāja ne vienu vien adrenalīna pilnu mirkli.

Īpaši par šo nometni jāpateicas gan Zaigai Kļaviņai un Juham Herttuainenam Latvijā, gan organizatoriem Somijā! Tā ļauj iepazīt ne tikai jaunus draugus, bet arī palīdz saprast servisa suņu lomu cilvēku dzīvē. Domāju, ka šis ir labākais ceļš, kā izglītot sabiedrību par šādiem četrkājainajiem darbiniekiem. Paldies arī viesu nama «Gungas» darbiniecēm, kuras mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi! Atliek vien novēlēt, lai šādas nometnes notiktu arvien vairāk!