Grāmatu pārcēlāji
Vineta Bite, LNerB Braila raksta nodaļas korektore

Mēs — LNerB Braila raksta nodaļas darbinieki — esam kā pārcēlāji, kas savieno upes krastus. Redzīgo krastu ar neredzīgo krastu. Šogad, pārkāpjot nodaļas jubilejas slieksni, vēlamies dalīties pārdomās par savu darbu, tā interesanto pasauli un cilvēkiem, ar kuriem strādājam.

Vineta Bite

«Kad 1999. gada februārī Gunta Bite mani atveda uz LNerB un iepazīstināja ar bibliotēkas darbiniekiem, sakarā ar avīzītes «Kurmis» izdošanu neredzīgajiem, nekāda, pat vismazākā nojausma mani nepārņēma, ka šeit atgriezīšos pēc 10 gadiem — 2009. gada septembrī. Sākot darbu Braila raksta nodaļā (BRN), man plaši atvēra durvis cita līdz šim nezināma pasaule — sapratu, ka palīdzot citiem, tu palīdzi pats sev, mainās tava vērtību un varēšanas skala.

Es biju pārsteigta par kolēģu laipnību un atsaucību, kad apguvu ļoti liela daudzuma specifisko informāciju. Tās apgūšana notiek nepārtraukti. Ja man rodas kādi jautājumi vienmēr tiek sniegts atbalsts un palīdzība. Es apbrīnoju vecākā redaktora Ivara Ozoliņa darba pieredzi, inteliģenci un vienmēr argumentētos padomus. Sarunas ar Ivaru man ir īpašas un ļoti svarīgas.

Darba gaitā izlasīt tik daudz grāmatu ir liela privilēģija. Īstenībā es jaunajai dzīvei Braila raksta nodaļā pielāgojos ātri, jo, esot tajā vidē, tu vienkārši pieņem to, kā tas ir, un, darot darbiņu pie darbiņa, dzīvo nost. Ja ikdienā redzi, ka viņi, neredzīgi būdami, spēj tik daudz, tad, kas man, redzīgam, liedz izdarīt vairāk un atmest gaušanos par niekiem.

Milzīgs paldies kolēģiem par sirds dāsnumu, gaišumu un nesavtīgo mīlestību! Prieks iet uz darbu, kad satiec tik jaukus cilvēkus! Guntai īpašs Paldies! Par iespēju mācīties, strādāt un aizraut, jo viņa ir mūsu spridzeklītis! Izturību viņai! Liels paldies arī vadībai un pārējiem kolēģiem, īpaši Viktorijai Stivriška par atsaucību prakses lietās! Un vēl īpašs paldies Braila printerim, kura skaņa man pietrūka visvairāk, kamēr biju bērna kopšanas atvaļinājumā. Tā ir Braila raksta grāmatu tapšanas maģiskā skaņa.»

Sarmīte Gromska

«Darbu BRN sāku 2012. gada 2. janvārī. Tātad jau ceturto gadu strādāju par Braila raksta redaktori. Šajā nodaļā es ieguvu ļoti interesantu pieredzi. Mācījos gan saskarsmi ar cilvēkiem, gan arī lielu prieku sagādā darbs ar grāmatām, jo no katras grāmatas ir iespēja kaut ko mācīties. Šo 4 gadu laikā, strādājot šajā nodaļā, es iepazinu dažādus cilvēkus. Ar katru no viņiem man veidojās īpašas attiecības. Šajā laikā mainījās vairāki korektori, un tāpēc grāmatu salasīšana ar katru bija savādāka, līdz ar to tas priekš manis bija interesanti. Kontakti ar viņiem bagātināja manu pieredzi, kā arī sarunas par dzīvi un grāmatām, kuras mēs salasījām.

Pirmā saskarsme ar BRN sākās 2006. gada vasarā, kad es trīs nedēļas pavadīju praksē, pildot redaktora pienākumus. Tad arī šis darbs mani ieinteresēja, un es sapratu, ka varētu šeit strādāt. Jau no skolas laikiem mani saistīja valoda un literatūra (Es esmu beigusi LU Humanitāro zinātņu fakultāti, kur mācījos Baltu filoloģiju, un 2012. gadā ieguvu maģistra grādu.). Šeit man ir bijusi ļoti laba dzīves skola. Patīk arī tas, ka var apvienot savu hobiju (grāmatu lasīšana) ar darbu, kurš tomēr ir tehnisks (tiek labotas atrastās kļūdas). Prieks par to, ka papildus darba pienākumiem varu piedalīties literārajos bibliotēkas pasākumos. Paldies kolēģiem par kopā pavadīto laiku.»

Radošā dvēsele, Edijs Fuksis

«Ar mums dzīves laikā mēdz notikt dažādas pārmaiņas. Lielākus un mazākus, jaunus un vēl nepiedzīvotus notikumus mums piespēlē dzīve. Mans lielais dzīves notikums aizsākās 2008. gadā, kad Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļā bija vajadzīgs Braila raksta redaktors. Līdz ar to aizsākās mans darbs šajā nodaļā.

Iepazīstoties ar darba pienākumiem biju nedaudz satraukts, vai tikšu ar visu galā. Darbs bija uz pilnu slodzi. Kādu laiku pastrādājot un ar visu aprodot, sapratu, ka iegūstot pieredzi esmu pievienotā vērtība gan Latvijas Neredzīgo bibliotēkai, gan neredzīgiem lasītājiem. Jāteic, ka, bibliotēkā strādājot, es veicu ne tikai tiešos darba pienākumus, bet arī ņēmu aktīvu dalību bibliotēkas un Braila raksta nodaļas rīkotajos pasākumos ar muzikāliem priekšnesumiem.

Strādājot līdz 2011. gadam bija dažādas sajūtas, jo kā nekā manā darba pieredzē tika piedzīvota ekonomiskā krīze. Bija brīži, kad, nebija skaidrs kāds būs tālākais darba liktenis. Jo kopš 2009. gada situācija bija ļoti neskaidra. Nemitīgi tika samazinātas darba slodzes, līdz ar to nebija zināma nākotne.

Iesaistoties dažādos projektos, piedaloties dažādos konkursos, bija vairāk vajadzīgs laiks, lai attīstītu savu hobiju — dziedāšanu. Tobrīd man bija tikai pusslodzes darbs. Un tā 2011. gada beigās darba attiecības ar Braila nodaļu pārtraucu. Tas nenozīmēja, ka ar bibliotēku pārtraucu jebkādu sadarbību, tomēr tas bija jauns pagrieziens iepazīt un saprast brīvprātīgo darbu. Bibliotēkā darbojos kā brīvprātīgais dažādos darbos.

Negaidīts piedāvājums nāca 2015. gada septembrī, kad uz galvenā Braila raksta redaktora slimošanas laiku man piedāvāja viņu aizvietot. Redaktoram ir konkrēts darba plāns, tieši tāpēc, lai šis plāns tiktu izpildīts, bija nepieciešams kāds cilvēks, kurš spētu šo darbu paveikt. Atkal parādījās jauna iespēja pierādīt savas spējas un zināšanas, kā arī apliecināt sevi tik ļoti atbildīgā amatā. Tā manā skatījumā bija ļoti liela atbildība, tomēr piedāvājumu pieņēmu.

Galvenā redaktora amata pienākums ir svarīgs, bet ne mazsvarīgāks ir komandas darbs, tas ir visas Braila nodaļas darbs. Atšķirības toreiz un tagad — strādājot sava amata ietvaros, man bija lielāka skaidrība par savu darba plānu. Savukārt neziņa par nākotni vieš lielāku spriedzi un stresu.

Lielu pateicību vēlos teikt LNerB un, protams, Braila raksta nodaļas vadītājai, Guntai Bitei, kas deva man šo otro iespēju strādāt un pilnveidot sevi. Liels prieks, ka šobrīd Braila nodaļā ir ļoti inovatīvs un jautrs, radošs kolektīvs.

Novēlu daudz jaunu, inovatīvu ideju, ilgu mūžu un pie sasniegtā neapstāties!»