Nodaļa — Likumi un lēmumi
Pasākumu plāns ANO Konvencijas īstenošanai Latvijā — par personu ar invaliditāti tiesībām
Lai veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu, Valsts sekretāru sanāksmē jūlijā tika izsludināts LM izstrādātais «ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014. — 2020. gadam» īstenošanas plāns 2015. — 2017. gadam.
Pēc VSAA un VDEĀVK sniegtajiem datiem, personu ar invaliditāti skaitam pēdējos piecos gados ir tendence pieaugt. Pašlaik VDEĀVK ir aptuveni 168 tūkstošu liels klientu loks, tajā skaitā 8000 bērni ar invaliditāti. Ik gadu valsts komisija piešķir invaliditāti ap 55 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 16 tūkstošiem invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi dzīvē. Savukārt personu, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte, kopskaitā sievietes ir nedaudz vairāk kā puse — 53%, attiecīgi vīrieši — 47%.
Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) personu ar I, II invaliditātes grupu un bērnu ar invaliditāti vidū visbiežāk sastopami garīga rakstura traucējumi, savukārt, personām ar III invaliditātes grupu invaliditāte visbiežāk noteikta kustību traucējumu dēļ.
Īstenošanas plānā šim un nākamajiem diviem gadiem iekļautas aktivitātes, lai turpinātu virzīties uz pamatnostādnēs noteikto mērķi, proti, nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības pārejai no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem, uz cilvēktiesībās balstītu sociālo modeli. Tas nozīmē, ka uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos, būt pašiem savas dzīves noteicējiem, baudot visas tiesības un brīvības, kas ir piemērojamas vienlīdzīgu iespēju īstenošanā un savas dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Tādējādi Latvijai turpmāk jāvirzās uz invaliditātes jomas pārstrukturēšanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti aktivitāti atlikušo darbspēju ietvaros un ieviestu tādus atbalsta pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu līdzvērtīgi pārējai sabiedrībai izmantot sniegtās iespējas un tiesības.
«Saskaņā ar Konvencijā noteikto valstij jāveido tāda atbalsta sistēma, kas veicina personas ar invaliditāti patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi, kā arī pastāvīgu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos. Lai personas ar invaliditāti spētu patstāvīgi nospraust un īstenot savas dzīves mērķus un pašas veicinātu sava dzīves līmeņa uzlabošanos, ir nepieciešams pienācīgs valsts un pašvaldības atbalsts.
Plānā attiecīgi iekļauti pasākumi, kas paredz veidot atbalstošus priekšnosacījumus normatīvajos aktos, pilnveidot esošos un attīstīt jaunus atbalsta pasākumus un pakalpojumus, kā arī sekmēt iesaistīto pušu izpratni un atbildību,» skaidro Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Konvencija ir plašs cilvēktiesību dokuments, kas skar gan pilsoniskās un politiskās tiesības, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, un, pievienojoties Konvencijai 2010. gadā, Latvija ir apņēmusies veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt šo tiesību pilnīgu īstenošanu. Tā kā pilnīga Konvencijā noteikto tiesību īstenošana ir iespējama tikai pakāpeniski, daudzu gadu perspektīvā, par prioritārajiem rīcības virzieniem laika posmā no 2014. — 2020. gadam ir noteikti izglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne. Atbilstoši minētajiem rīcības virzieniem arī veidoti plānā iekļautie pasākumi.
LM izstrādātais «ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014. — 2020. gadam» īstenošanas plāns 2015. — 2017. gadam jāapstiprina valdībā.
