Nodaļa — Latvijas Neredzīgo bibliotēkā

Kopā cauri laikiem
Jana Šlapaka, LNerB Daugavpils filiālbibliotēkas bibliotekāre

«Mums katram ir sava laika mašīna. Atpakaļ mūs ved atmiņas, bet uz priekšu — sapņi.» H. Velss.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka šogad atzīmē ne tikai Braila raksta nodaļas pastāvēšanas desmito gadadienu, kas, ņemot vērā sasniegto, ir ievērojams un lepnumu raisošs gadaskaitlis, bet arī Daugavpils filiālbibliotēkas 50 gadu jubileju.

Kopš 1965. gada, kad Daugavpilī tika atvērta toreizējās Republikāniskās Neredzīgo raksta bibliotēkas filiāle, ir piedzīvotas daudzas un dažādas pārmaiņas. Mūsu filiālbibliotēka mainījās līdzi laika garam, aizvien paplašinot piedāvāto pakalpojumu klāstu. Taču daudzi lasītāji, kuri pirmo reizi pēc grāmatām braila rakstā vai audiogrāmatām lentās atnāca uz bibliotēku tālajos 60. un 70. gados, ir aktīvi bibliotēkas pakalpojumu lietotāji arī 2015. gadā un ir uzskatāmi par uzticamākajiem un dārgākajiem bibliotēkas draugiem, kurus jubilejas gadā būtu pareizi godināt vispirmām kārtām.

Tāpēc viens no pirmajiem pasākumiem, kas tika organizēts filiālbibliotēkas 50 gadu jubilejas notikumu ciklā, bija LNerB Daugavpils filiālbibliotēkas veterānu atmiņu vakars «Kopā cauri laikiem», kas notika šī gada 10. februārī.

Bibliotēkas veterāni salidojuma laikā tika aicināti šķetināt atmiņu kamolu un izstāstīt savu stāstu par noieto ceļu kopā ar grāmatu un bibliotēku. Savukārt, filiālbibliotēkas ilggadējā vadītāja Aina Lipiņa, kura darbam Latvijas Neredzīgo bibliotēkā veltījusi 36 gadus, ar viktorīnas jautājumu palīdzību un caur savā atmiņā palikušo mirkļu un notikumu nospiedumu prizmu centās papildināt lasītāju atmiņu stāstījumus, kuri atklāja daudzus interesantus faktus, ko šajā rakstā vēlamies pastāstīt arī «Rosmes» lasītājiem.

Runā, ka LNerB Daugavpils filiālbibliotēka tika atvērta 14. februārī un 50 gadu ilgās vēstures gaitā ar visu krājumu paspēja paceļot un nomainīt adresi četras reizes. Tiesa, lielākoties neaizceļojot tālāk par vienīgo neredzīgo ciemata ielu Daugavpilī — Čiekuru ielu. Pēc dažu pagaidu telpu variantu nomaiņas bibliotēka iekārtojās 28 m² mazajā divistabu dzīvoklītī, kurā par spīti daudzām neērtībām un telpu šaurībai tika pavadīti veseli 18 gadi.

Toreiz periodikas lasītava atradās vannas istabā, braila raksta grāmatas, pieaugot krājumam, kādu laiku tika glabātas pavisam citas mājas pagraba telpās, un bibliotēkas vadītāja Soņa Štola nereti palīdzēja lasītājiem apgūt braila rakstu, vadot nodarbības arī svaigā gaisā Stropu meža maliņā.

Kad bibliotēkai 1984. gadā bija radusies vienreizēja izdevība pārbraukt uz ciemata administratīvo centru kopā ar LNB Daugavpils TO un Daugavpils MRU administrāciju, tā iekārtojās 10 reizes plašākās telpās, sasniedzot 240 m² lielu platību. Atsevišķa lasītava ar skaistiem galdiem un galda lampām, gaiša abonementa telpa, Braila raksta grāmatu nodaļa.

Lasītāji bija sajūsmā par bibliotēkas telpu plašumu un iespēju apmeklēt patiesi vērienīga mēroga masu pasākumus, kas tika organizēti sadarbībā ar LNB Daugavpils TO, rehabilitācijas kabinetu un uzņēmuma klubu.

Daudzi bibliotēkas veterāni atceras, ka tās bija ļoti skaistas un gaišas telpas, kādas bibliotēkai kā nozīmīgam kultūras un sabiedriskās dzīves centram arī pienāktos. Tajās tika organizēta pat Vissavienības bibliotekāru konference.

20. gs. 90. gadu sākumā, ienākot jaunajā vēstures attīstības posmā, mūsu filiālbibliotēku arī gaidīja kārtējās pārmaiņas un vēl viena un pagaidām pēdējā pārcelšanās — uz dzīvojamo māju pāri ielai, kur tai nācies iekārtoties trīsistabu dzīvoklī.

Pateicoties bibliotēkas darbinieku entuziasmam un uzņēmībai, bibliotēka savām vajadzībām ieguva arī blakus esošu dzīvokli, tādējādi iegūstot krājumam daudzmaz piemērotas platības.

Nu jau 21 gadu lasītāji tiek uzņemti un apkalpoti šajās mājīgajās telpās, kurās 2008. gadā «Trešā tēva dēla» projekta rezultātā tika iekārtota arī moderna datortelpa ar visu nepieciešamo neredzīgajiem un vājredzīgajiem bibliotēkas lietotājiem.

Bibliotēkas veterāni atmiņu vakara gaitā, aprakstot savas sajūtas un attieksmi, vairākas reizes nosauca bibliotēku par savām otrajām mājām, bet grāmatas pieejamā formātā — par garīgo maizi. Vienam bibliotēkā izaudzis bērns, otram sniegta palīdzīga roka sarežģītajā augstskolas studiju ceļā, citi vienmēr tikuši uzklausīti un saprasti. Viens ilggadējs lasītājs no novada, kurš nevarēja būt klāt veselības apstākļu dēļ, pat atsūtīja audio sveicienu un novēlēja visiem būt vienotiem, draudzīgiem un lai uz lūpām vienmēr ir saules stars!

Laika skrējiens patiesi ir straujš un nepielūdzams, un nekas vairs nebūs tā, kā agrāk. Bibliotēkas lietotāju skaits gadu gaitā samazinās, taču salīdzinājumā ar darbības pirmajiem gadiem bibliotēkas krājums laika gaitā audzis vairākas reizes, tagad piedāvājot vairāk par 20 tūkst. grāmatu vienību dažādos formātos.

Tie, kuri kādreiz lasīja audiogrāmatas lentās, tagad atnāk uz bibliotēku pēc MP3 diskiem vai atnes savu USB zibatmiņu, tādējādi dzīvojot roku rokā līdzi dinamiskām pārmaiņām, kuras piedzīvo pati bibliotēka.

Atmiņu vakarā izskanēja, ka pus gadsimts bibliotēkai ir maz, tāpēc LNerB Daugavpils filiālbibliotēkas kolektīvs ar apņēmību un cerību raugās nākotnē un iesoļo nākamajā piecdesmitgadē ar jaunām idejām un plāniem pilnu grozu.

Nākamais bibliotēkas 50 gadu jubilejai veltīts pasākums būs ceļojošās fotoizstādes «Logs uz neredzamo/neredzīgo pasauli» atklāšana Latgales Centrālajā bibliotēkā, kas ir paredzēta aprīlī Bibliotēku nedēļas ietvaros.