Armands Dīriņš
15. decembrī notika otrā lekcija projektā «Iedvesma jauniešos». Projekts norisinās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta «Jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanas konkursa» ietvaros. Šīs lekcijas tēma bija sociālā uzņēmējdarbība, to vadīja pārstāves no «Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas» Madara un Regita. Tā ir nevalstiska organizācija, kas apvieno biedrības un sociālos uzņēmumus. Organizācija sadarbojas ar Saeimu, Labklājības Ministriju, konsultē valsts un pašvaldības iestādes. Labklājības Ministrijā top atbalsta programma sociālajai uzņēmējdarbībai, LSUA rūpējusies, lai tajā būtu labvēlīgi nosacījumi. Tāpat tiek strādāts pie sociālās uzņēmējdarbības likuma. Asociācija saviem biedriem organizē dažādas apmācības. LSUA vada motivējošas lekcijas visā Latvijā. Vairāk par šo organizāciju varat lasīt: http://www.socialinnovation.lv
Madara lūdza klātesošos jauniešus pastāstīt par savu pieredzi uzņēmējdarbībā, prasmēm un vaļaspriekiem. Vienam no lekcijas dalībniekiem Armīnam ir desmit gadu pieredze kokapstrādē. Viņš strādā jau desmit gadus, pārsvarā darbojas viens, tikai dažreiz nācies ņemt palīgus. Kādreiz cerējis uz pašvaldības aizdevumu tehnikas iegādei, lai varētu biznesu attīstīt, bet dome palīdzību atteikusi. Armīna hobijs ir vecu mūzikas ierakstu kolekcionēšana diskos un kasetēs. Viņš labi tajos orientējas, spēj pastāstīt par skanošo dziesmu, draugi viņu zināšanās pielīdzina Jānim Šipkēvicam.
Laurim bijusi doma mācīt bungu spēli, bet, ierēķinot telpu īri, viņš secinājis, ka tas neatmaksāsies. Jaunietim ir ideja par sava mūzikas instrumenta izstrādi, pagaidām gan viņš nav atradis domubiedrus, kuri varētu palīdzēt ar tehniskajiem darbiem, kur nepieciešama laba redze.
Antons aizraujas ar dažādu ēdienu, uzkodu un kompotu gatavošanu. Madara piebilst, ka šajā jomā ir labas izredzes sākt uzņēmējdarbību, jo cilvēki ēst gribēs vienmēr. Grūtības ēdināšanas sfērā varētu būt ar dokumentu sakārtošanu un atbilstību PVD prasībām. Viņa iesaka pielāgot savu mājas virtuvi un kļūt par mājražotāju.
Ļubovai padodas rokdarbi, īpaši filca rotaļlietu izgatavošana. Viņa reizēm ar rokdarbiem piedalās tirdziņos.
Madara pastāstīja par sociālo uzņēmumu būtību, to mērķis ir risināt kādu sabiedrībai svarīgu problēmu. Kā vienu no mūsu vajadzībām tuvāku sociālo uzņēmumu un biedrību viņa minēja «Socintegra», kas nodarbojas ar dažādu taktilo risinājumu izstrādi. Igaunijā ir uzņēmums, kurš piedāvā relaksējošās masāžas pakalpojumus. Tajā strādā neredzīgi cilvēki, viņiem ir savs masāžas centrs, kā arī tiek sniegts izbraukuma pakalpojums, piemēram, uzņēmumos. LNB projektu vadītāja Sandra piebilda, ka Lietuvā sociālā uzņēmējdarbība ir augstā līmenī. Viņa nesen viesojusies uzņēmumā «Regseda», tur strādā kādi 200 cilvēki ar redzes un dzirdes invaliditāti. Tie ir bijuši tādi paši neredzīgo uzņēmumi kā Latvijā jau kopš padomju laikiem, uzņēmumi saņem valsts atbalstu. Madara paskaidroja, ka Lietuvā ir pieņemts sociālās uzņēmējdarbības likums, kas rada labvēlīgus apstākļus integrācijai darbā.
Madara mums parādīja dažus no sociālo uzņēmumu radītajiem produktiem. Viņa uzsvēra, ka jebkurai lietai, ko mēs gatavojamies pārdot, pirmkārt jābūt kvalitatīvai, nevis jāizraisa pircējā žēlums, jo to darinājis cilvēks ar invaliditāti. Šai lietai jābūt atšķirīgai, jo lielākoties visu jau kāds ir izgudrojis pirms mums. Madara arī pati radījusi savu produktu, viņa šuj klades, bet viņas pamatdarbs ir LSUA vadīšana.
Mārtiņš uzdeva jautājumu: «Vai sociālā uzņēmuma statusu nav plānots piešķirt tikai SIA, kas būtu saistīts ar obligāto ieguldījumu pamatkapitālā.?» Madara to apstiprināja, taču skaidroja, ka sākumā uzņēmēja gēnu var attīstīt arī kā pašnodarbinātais.
Nobeigumā Madara vēlreiz atgādināja par Labklājības Ministrijas topošo atbalsta programmu, tā varētu būt laba iespēja biedrībai sākt jaunu uzņēmējdarbību vai atdzīvināt vecos uzņēmumus.
Savukārt 10. janvārī notika trešā lekcija, precīzāk, tā bija aktīva nodarbība, kurā tika iesaistīts ikviens atnākušais, arī kādas jaunietes asistente.
Nodarbību vadīja improvizācijas teātra «Spiediens» aktrise un radio SWH darbiniece Sanda Dejus. Jāpiemin, ka 2015. gada septembrī Sanda bija viena no «Rosmes» audio versijas ielasītājām. Sanda atzinās, ka visu dienu bijusi satraukta, jo šī viņai bija pirmā pieredze neredzīgo sabiedrībā. Nodarbības tēma bija «improvizācija kā komunikācijas instruments». Iepazināmies, sasēdāmies aplī un pildījām Sandas sagatavotos uzdevumus.
Iesākumā mācījāmies sajust vienam otru, skaitot no viens uz priekšu, bet katru nākamo skaitli drīkstēja pateikt tikai viens cilvēks, nedrīkstēja to darīt secīgi. Tikām līdz 22, pēc Sandas teiktā, ļoti labs rezultāts ir 20.
Viens no uzdevumiem bija veidot stāstu par konkrētu tēmu, katram aplī sēdošajam pasakot vienu vārdu. Pirmajā stāstā Ziedonis, kurš bija aizgājis mežā lasīt sēnes, visai veiksmīgi tika aizvadīts mājās. Otrajā stāstā par maijpuķītēm skolotāja-galvenā varone Rita pēkšņi kājā bija dabūjusi bultu, līdz sakarīgam nobeigumam netikām.
Nākamajā uzdevumā saņēmām un nodevām blakus sēdošajam iedomātu dāvanu. Tā nu «Rosmes» redaktore Signe bija saņēmusi savu gardāko suņu barību, kāds tika pie veselas kastes ar šprotēm, bet Sanda saņēma cāļa masku.
Citā uzdevumā tika izvēlēti trīs cilvēki, katrs bija iedomāta radio stacija: sētnieku radio, tautas medicīnas radio un kulinārijas radio. Kad Sanda pieskārās dalībnieka plecam, vajadzēja turpināt ar pēdējo izskanējušo vārdu.
Lielu jautrību sagādāja improvizēta stāsta atainojums. Armīns un Sanda devās glābt iesalušas pīles, bet Edgars un Lauris atbilstoši stāstam veidoja skaņas. Citā uzdevumā iejutāmies palīdzības tālruņa operatora un zvanītāja lomā, risinot kādu iedomātu problēmu. Nobeigumā Sanda secināja, ka mūsu jaunieši ir ļoti talantīgi, tāpēc daudzi no viņas gatavotajiem uzdevumiem ir pārāk viegli.
8. februārī, 15:00 Braila ielā 5 notiks nākamā lekcija. Tās tēma būs «pašiedvesma, motivācija un ieklausīšanās prasme». Lekciju vadīs mūziķis, personības izaugsmes treneris Gustavo jeb Astralursmirus. Pieteikšanās rakstot uz e-pasta adresi sandra.smona@gmail.com, vai zvanot 28880203.